Facebook atkārtoti uzpeldējis video par 5G, kurā samontēti vairāku citu maldinošu video fragmenti. Tajā stāstīts, ka mobilo sakaru tīkla 5G starojums cilvēku izcep kā mikroviļņu krāsnī, tas izraisa Covid un nogalina putnus. Šie apgalvojumi nav patiesi.

Sociālajos medijos krievu valodā ar jaunu sparu tiek izplatīts kāds kanādiešu aktierim Kianu Rīvsam piedēvēts citāts. Tajā viņš it kā nosoda cilvēku nevēlēšanos veidot ģimenes un radīt bērnus, kritizē goda, cieņas un reliģijas atstāšanu novārtā iepretim centieniem pēc varas un materiālām vērtībām. Taču Rīvss nav šī teksta autors un video, kuros viņš to it kā saka, ir safabricēti.

“Skaidra nauda ir karalis!” Tā teikts kādā vairākās valodās publicētā ierakstā, kas strauji kļuvis populārs arī Latvijā. Tajā stāstīts, ka vienmēr vajagot maksāt ar skaidru naudu, lai 50 eiro, kas nonāk no viena pakalpojuma sniedzēja pie cita, paliktu neskarti un daļa naudas katrā maksājumā nebūtu jāatstāj bankai.

Sazvērestības teorija, ka Latvija nav valsts, bet komercuzņēmums ik pa laikam parādās sociālajos medijos; to mēdz izmantot, lai pamatotu, piemēram, nodokļu nemaksāšanu vai apšaubītu valdības leģitimitāti. Decembra beigās tā atkal kļuva populāra Facebook lietotāju vidū – vairāk nekā 600 cilvēki dalījušies ar ierakstu, kurā teikts, ka Latvijas Republika esot sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA).

Šā gada vasarā organizācija Clintel publicēja atklātu vēstuli Pasaules klimata deklarācija, kurā teikts, ka nav nekādas klimata ārkārtas situācijas. To it kā parakstījuši “1200 zinātnieki un speciālisti”, taču, iedziļinoties deklarācijā, redzams, ka viņu vidū klimata pētnieki saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Deklarācijā paustie argumenti netiek pamatoti ar pētījumiem vai datiem un ir pretrunā ar absolūtā vairuma pasaules klimata pētnieku secināto. Par deklarāciju līdz šim ziņojušas dažādas dezinformācijas vietnes. Ziemassvētkos par to rakstīja arī portāls NRA, maldinoši prezentējot to kā nopietnu un uzticamu dokumentu. Ar rakstu Facebook dalījušies vairāki simti cilvēku.

Decembra vidū portāls Diena un uzreiz pēc tam vēl vairākas ziņu vietnes vēstīja, ka Latvijai var būt jāatmaksā Eiropas Komisijai ap 600 miljoniem eiro saistībā ar būvnieku karteli, kurā bija iesaistīti desmit lieli celtniecības uzņēmumi. Savukārt nākamajā ES finanšu periodā mums draudot līdz pat 60% finansējuma samazinājums. Skandalozā ziņa strauji kļuva populāra sociālajos medijos, kur daļa lietotāju par 600 miljonu sodu vēstīja jau kā par notikušu faktu. Taču Re:Check secināja, ka Dienas izplatītā ziņa, tās aprēķini un pieņēmumi nav pamatoti un 600 miljonu sods valstij nedraud.