Re:Check

Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (Saskaņa) 5.decembrī no Saeimas tribīnes kritizēja valsts finansējuma palielināšanu politiskajām partijām, kā piemēru minot Igauniju. Taču viņa stāstījums par kaimiņvalsts it kā partiju finansējumu ne tuvu neatbilst patiesībai, ir maldinošs un ārpus konteksta.
Tātad īsumā - deputāts norāda, ka pašlaik Igaunijas parlamenta partijas dala 4 miljonus eiro partiju finansējuma un vēlas šo naudu veltīt sporta centra uzcelšanai un kādai biedrībai. Savukārt Centra partija partiju finansējumu uzskatot par korupcijas formu, tāpēc šo naudu neņemot.

Nekas no šī nav taisnība. Kabanova minētie 4 miljoni eiro nav vis partiju finansējums, bet tas, ko Latvijā sauc par deputātu kvotām. Proti, valsts budžeta pieņemšanas procesā rezervēti līdzekļi, kurus parlamenta partijas un to deputāti novirza konkrētiem mērķiem pēc savas patikšanas. Latvijā šāda prakse pirms dažiem gadiem tika izbeigta, lai gan ir bijuši atsevišku partiju centieni to atjaunot.

Par to, kam šogad naudu paredz iedalīt Igaunijas partijas, pirms nedēļas rakstīja Igaunijas sabiedriskā medija portāls ERR . Arī Kabanovs Re:Check sacīja, ka informāciju smēlies internetā portālu ziņās.

Kā ziņo ERR, šogad partijas plāno šādi atbalstīt skolas, diabēta slimnieku asociāciju, kultūras iestādes, sporta asociācijas un infrastruktūru, kā arī baznīcas. Kabanova minētā Centra partija patiesi paredzējusi 115 000 iedalīt sporta un atpūtas zonas attīstībai vienā no Tallinas mikrorajoniem. Kopējā sadalāmā summa ir 4,2 miljoni eiro.

Deputāts no Saeimas tribīnes stāstīja, ka Reformu partija tās sadalē nepiedalās, jo uzskata politisko partiju finansējumu par korupcijas formu. Taču patiesībā pašlaik opozīcijā esošā Reformu partija nepiedalās “deputātu kvotu” sadalē - pērn tās ilggadējs deputāts un bijušais finanšu ministrs Jirgens Līgi šo praksi nosaucis par korupcijas paveidu. Savukārt valsts iedalīto partiju finansējumu Reformu partija saņem tāpat kā pārējie Igaunijas lielākie politiskie spēki. Reformu partija bija iepriekšējo parlamenta vēlēšanu uzvarētāja un pērn no valsts saņēma lielāko summu - aptuveni 1,6 miljonus eiro, kas veidoja 82% no tās kopējiem gada ieņēmumiem.

Informācija par valsts finansējumu un to saņemošajām partijām atrodama Igaunijas Politisko partiju finansējuma uzraudzības komisijas interneta lapā. Kā Re:Check jau ziņoja, pērn Igaunijā kopējais valsts finansējums partijām bija 5,4 miljoni eiro.

Latvija ir to dažu valstu vidū, kuras nav ratificējušas Stambulas konvenciju. Saeimas deputāts un Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio skaidrojis, kāpēc Nacionālā apvienība to neatbalstīs, un sacījis:

Informācija par kontracepciju, seksuāli transmisīvajām slimībām un grūtniecību, ko Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas skolēniem izplatīja ar baznīcu saistītais Krīzes grūtniecības centrs, satur virkni patiesībai neatbilstošu apgalvojumu jeb melu, liecina Re:Check veiktā analīze.

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (Saskaņa) atgriezies pie vairākus gadus vecās ieceres panākt, ka pašvaldība savā slimnīcā un citur pilsētā var veidot aptiekas pati, tā dodot cilvēkiem iespēju nopirkt zāles lētāk. Taču viņš arī maldina, tajā skaitā, ka iedzīvotāji šādās aptiekās varētu iegādāties medikamentus bez uzcenojuma un pat bez PVN.

Pirmās par parakstu vākšanu Saeimas atlaišanai 24.oktobrī ierunājās mediķu organizācijas. Tā tika minēta kā viena no iespējamajām protesta formām, ja Saeima nepildīs dotos solījumus, pieņemot nākamā gada budžetu. Taču tālākajai notikumu attīstībai ar mediķiem saistības maz. Ar iniciatīvu sākt parakstu vākšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) vērsās biedrība "Varu Latvijas tautai” un “Centra partija”. CVK 14.novembrī parakstu vākšanu saskaņoja. Abas vieno mazietekmīgus, taču radikāli noskaņotus cilvēkus ar nepiepildītām politiskām ambīcijām.

Parasti uz pilsoniskām aktivitātēm kūtrie latvieši dažu dienu laikā savāca ap 30 000 parakstu, lai rosinātu balsošanu par Saeimas atlaišanu. Izanalizējām, kā tas notika.