Klimats un enerģētika

Vairākos sociālo mediju ierakstos augstās elektrības cenas biržā Nord Pool saista ar Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas energosistēmu tīkla BRELL. Cena biržā tiešām augusi, taču līdzīgi kāpumi un kritumi bijuši arī iepriekš. Šobrīd cenas pieaugumu Baltijas un Ziemeļvalstīs skaidro galvenokārt ar laikapstākļu ietekmi – ir mazāk vēja, līdz ar to sarukusi lētās vēja enerģijas izstrāde, un aukstais laiks palielinājis pieprasījumu. Tāpat dārgāka kļuvusi dabasgāze.

Sociālajos medijos izplata apgalvojumu, ka Baltijas valstis energosistēmu tīklu BRELL pameta jau janvāra vidū un tagad cilvēkus tikai muļķo. To apliecinot kāds cilvēks no celtniecības uzņēmuma, kas demontējot elektrotīklu līnijas. Apgalvojumam nav nekāda pamata.

Vairāk nekā tūkstotis Facebook lietotāju dalījušies ar stāstu par Grobiņas pagasta biškopi, pie kura mājām pirms 22 gadiem uzcelta vēja turbīna. Tā rezultātā nomirušas visas viņa bites, mājdzīvnieki un arī pats smagi saslimis. Šim stāstam trūkst pierādījumu; cilvēki ar biškopību vēja parka tuvumā veiksmīgi nodarbojās vēl daudzus gadus pēc tā izveides un dara to arī pašlaik.

Līdz ar Baltijas valstu aiziešanu no energosistēmu tīklu BRELL sociālajos medijos izplatās maldi par elektrības ražošanu. Piemēram, populārā Facebook ierakstā stāstīts, ka no mums slēpj Latvijas spēju pašai sevi nodrošināt ar elektrību. Latvija var saražot visu nepieciešamo enerģiju, taču tas būtu dārgi un tādēļ valsts pērk elektrību Nord Pool biržā.

Pēc Baltijas valstu atslēgšanās no vienotā elektrotīkla ar Krieviju un Baltkrieviju un pieslēgšanās Eiropas tīklam sociālajos medijos turpina izplatīt maldus par šo tematu. Kādā Facebook ierakstā atgalvo, ka saņēmām elektrību no Krievijas un Baltkrievijas, un jautā, kāpēc tādā gadījumā jāmaksā pēc biržas cenām. Taču tā nav taisnība, jo Latvija neimportē elektroenerģiju no šīm valstīm kopš 2022. gada maija.