Klimats un enerģētika

Mākslas vēsturnieks un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis plašā intervijā atkārto virkni zinātnieku sen atspēkotu mītu par klimata pārmaiņām.

Facebook populārs kļuvis Austrālijas klimatskeptiķa un kalnrūpniecības ģeologa Iana Plimera video, kurā viņš stāsta, ka pretēji zinātnieku secinātajam ogļskābā gāze jeb CO2 atvēsina Zemi, nevis to sasilda. Viņš arī nepareizi apraksta vēsturiskos temperatūras datus un maldina, ka klimata modeļi izrādījušies kļūdaini.

Dezinformators Rūdolfs Brēmanis maldina par Olaines un Jelgavas novados iecerēto vēja parku “Dalbe” un vēja enerģiju kopumā. Viņš nepamatoti apgalvo, ka parkam kāds garantēs peļņu un slēpj tā īpašniekus. Viņš arī maldina, ka “vecā Eiropa” nebūvē vēja parkus un ka parku iespaidā izmirs “visi putni”.

Facebook populārs kļuvis fragments no laikraksta Ventas Balss 2020. gada publikācijas par vēja parkiem. Tajā teikts, ka ražotājiem par vēja enerģiju maksā četrreiz vairāk nekā tā ir biržas cena. Facebook ieraksta autors noklusē, ka teksts ir gandrīz četrus gadus vecs un situācija ir būtiski mainījusies. Patlaban obligātā iepirkuma ietvaros sniegtais atbalsts vēja enerģijas ražotājiem ir ievērojami samazināts.

Vairākos sociālo mediju ierakstos augstās elektrības cenas biržā Nord Pool saista ar Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas energosistēmu tīkla BRELL. Cena biržā tiešām augusi, taču līdzīgi kāpumi un kritumi bijuši arī iepriekš. Šobrīd cenas pieaugumu Baltijas un Ziemeļvalstīs skaidro galvenokārt ar laikapstākļu ietekmi – ir mazāk vēja, līdz ar to sarukusi lētās vēja enerģijas izstrāde, un aukstais laiks palielinājis pieprasījumu. Tāpat dārgāka kļuvusi dabasgāze.

Sociālajos medijos izplata apgalvojumu, ka Baltijas valstis energosistēmu tīklu BRELL pameta jau janvāra vidū un tagad cilvēkus tikai muļķo. To apliecinot kāds cilvēks no celtniecības uzņēmuma, kas demontējot elektrotīklu līnijas. Apgalvojumam nav nekāda pamata.