Portāls NRA maija beigās publicējis rakstu par Eiropas Savienības mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Virsrakstā portāls izceļ, ka no 2030. gada nedrīkstēsim braukt ar iekšdedzes dzinēju automobiļiem. Šādam apgalvojumam nav nekāda pamata.
Latvija kā zaļākā valsts Eiropā ir populārs mīts, ar kuru politiķi nereti apšauba zaļās politikas, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nepieciešamību Latvijā. Kritizējot Eiropas zaļo kursu, to atkārto arī Saeimas deputāts un Eiroparlamenta vēlēšanu kandidāts Vilis Krištopans (Latvija pirmajā vietā), kā arī kādreizējā Saeimas deputāte, tagad kandidāte no Suverēnās varas Jūlija Stepaņenko.
Kad pērn vasarā Re:Check apkopoja trīs gados padarīto, secinājām, ka klimata pārmaiņas nebija pat populārāko tematu pirmajā pieciniekā. Taču līdz ar pandēmijas norietu, globālo energoresursu krīzi un pārtikas cenu kāpumu dezinformatori naski pieķērušies arī klimata pārmaiņām un ar to saistītajai politikai.
Kopš neatkarības atgūšanas, pagājuši vairāk kā 20 gadi, bet Baltijas valstis joprojām nav kļuvušas par trim spēcīgām sabiedrotajām. Kādēļ tā? Re:Baltica pētīja “izgāzto” sašķidrinātās gāzes termināla projektu. Lūdzām žurnālistu katrā Baltijas valstī izpētīt, kādēļ nespējām vienoties kurā no valstīm būvēt…
«Man kā ienācējam politikā bija šoks, ka starp valstīm ir tik liela neuzticēšanās,» – ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts