Kāda populāra Facebook lapa pārpublicējusi fotogrāfiju, kurā it kā redzama milzu bedre uz Ventspils šosejas. Lai gan ieraksts publicēts pirmajā aprīlī un, iespējams, paredzēts kā joks, tas netiek norādīts un paviršāks sociālo mediju lietotājs to var nesaprast. Turklāt lapa regulāri publicē saturu, kuros izcelti noziegumi, nabadzība un Latvijas bedrainie ceļi. Ar attēlu dalījušies vairāk nekā 1200 Facebook lietotāju.

“Mēs esam aizgājuši kaut kādā augstprātības laikmetā, kurā mēs iedomājamies, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes,” ar šo un līdzīgiem secinājumiem zemkopības ministrs Didzis Šmits (Apvienotais saraksts) vides nevalstisko organizāciju rīkotajā diskusijā noliedza cilvēku lielo ietekmi uz klimata pārmaiņām un izplatīja maldus arī par citiem ar zinātni saistītiem tematiem. Viņa teiktais ir pretrunā ar daudzu tūkstošu klimata pētnieku un starptautisko organizāciju secināto, neatbilst ES politikai un valdības deklarācijas mērķiem.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Pagājušās nedēļas Saeimas sēdē, diskutējot par grozījumiem Aizsargjoslu likumā, deputāte Jana Simanovska (Progresīvie) stāstīja, ka Latvijā lauksaimniecībā arvien vairāk izmanto minerālmēslojumu – pēdējos desmit gados mēslojuma apjoms uz hektāru esot palielinājies vairākas reizes. Lai gan mēslojumu tiešām lieto vairāk, politiķe būtiski pārspīlē un kāpums nav tik liels.

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Sociālajos medijos no jauna aktuāla kļuvusi dezinformācija par Covid-19 vakcīnu bīstamību. Potes nepamatoti tiek saistītas ar palielināto mirstību Austrālijā un Lielbritānijā. Šos maldus izplata ne tikai sociālo mediju lietotāji, bet ari Saeimas deputāte Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā).

Liepājā būvē dzeramā ūdens termināli, kurā uzglabās Liepājas dziļurbumos iegūto ūdeni, lai pēc tam to eksportētu. Šis plāns daļā sociālo mediju lietotāju raisījis bailes par sekām – valsts tikšot izlaupīta un pašiem ūdens nepietiekšot. Pēc hidroģeologu aplēsēm pamata uztraukumam nav.