Sociālajos medijos kāds cilvēks, kurš sevi dēvē par ūdens someljē, rāda vecas un vizuāli nepievilcīgas ūdens caurules. Video viņš papildina ar Latvijas Universitātes ekspertes it kā apgalvoto, ka krāna ūdens ir drošāks par pudeļu. Taču eksperte tā neteica un viņas paustais ir izrauts no konteksta. Tāpat nav pamata vedināt domāt, ka krāna ūdens veco cauruļu vai citu iemeslu dēļ būtu nedrošs.
Sociālajos medijos popularitāti guvuši video, kuros biedē ar krāna ūdeni. Vienā rāda vecas un vizuāli nepievilcīgas ūdens caurules, bet citā stāsta, ka krāna ūdenī esot bīstami daudz smago metālu. Tas ir maldinoši. Caurulēs ar laiku veidojas nogulumu kārta no ūdenī esošajām minerālvielām, taču tas ir drošs un tajā nav bīstami daudz metālu.
Facebook populārs kļuvis video par to, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm zaļā kursa dēļ it kā obligāti jāpalielina ūdensapgādes tarifi. Video ir maldinošs. Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi stratēģiju, lai Eiropā arī nākotnē visiem būtu pieejams dzeramais ūdens. Tās īstenošanai valstīm var nākties meklēt papildu naudu. Latvijā to, iespējams, iegūs, palielinot ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus. Taču tā ir valsts izšķiršanās, nevis EK prasība. To var izdarīt arī citādi, piemēram, ieguldot ES fondus vai aizņemoties.
Facebook apritē atgriezies un vairākus tūkstošus reižu atkal noskatīts pavecs video par kovida pandēmijas ierobežojumiem Vācijā. Tajā maldina, ka Vācijā par atteikšanos vakcinēties varēja nonākt cietumā.
Elektrība un tās ražošana ir populārs temats, par ko maldināt sociālajos medijos. Augustā tam pievērsies arī Saeimas deputāta Edmunda Zivtiņa (LPV) palīgs, sazvērestības teoriju cienītājs Māris Ruks. Video, kas vairākos sociālajos medijos skatīts tūkstošiem reižu, viņš stāsta, ka Latvija var sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo elektrību, bet noklusē, ka tas būtu dārgi. Ruks arī biedē, ka vēja parki esot kaitīgi, bet nemin pierādījumus.