Emocionālā vardarbība ir visgrūtāk pierādāmā vardarbības forma, jo tai nav uzreiz manāmu seku. Nav arī statistikas, kas ļautu saprast, cik tā Latvijā ir izplatīta. Tiesās nonāk tikai lietas, kurās emocionālā vardarbība iet roku rokā ar fizisko.
Pašlaik par vardarbību ģimenē var vai nu piespriest brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu. Vidusceļa nav, bet likumdevējs sola, ka no 2022. gada tiesas varēs kā atsevišķu sodu piespriest probācijas uzraudzību. Kas ir solītais vidusceļš starp cietumu un lapu grābšanu?
Ja to nepiespriež tiesa, uzvedības korekcija varmākām Latvijā ir brīvprātīga. Speciālisti uzskata – kursiem jābūt obligātiem. Ideja iestrēgusi strīdā, kam par to jāmaksā – varmākām vai valstij. Tikmēr Re:Baltica pēta, cik šīs programmas ir efektīvas.
Katrīna aiziešanai no varmācīgām attiecībām gatavojās pusotru gadu – lasīja informāciju policijas mājaslapā, Re:Baltica rakstus, krāja, bet jaunas dzīves sākumam nepietika naudas. Šādas situācijas turpmāk palīdzēs risināt palīdzības līnija ziedot.lv paspārnē.
Turpmāk pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību varēs iesniegt arī pieteicēja atrašanās vietā, nolēma Saeima, apstiprinot grozījumus Civilprocesa likumā. Līdz šim to varēja izdarīt tikai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.
Lai atriebtos sievai par uzdrīkstēšanos aiziet no vardarbīgas laulības, vīrs viņu sodīja vissāpīgākajā veidā - nožņaudza abu meitu, un pakārās pats. Šis ir klasisks piemērs vardarbības sejai mazpilsētā, kur apkārtējie par vardarbību zina vai nojauš, bet klusē, jo vainīgais ir “cienījams cilvēks”.