Pusotrs gads, divi Saeimas sasaukumi, septiņas Tautsaimniecības komisijas sēdes – tas ir neliels ieskats, kā deputāti mēģina ierobežot ātro kredītu biznesu Latvijā. Gala lēmums joprojām nav pieņemts.
Kamēr deputāti naudīga lobija iespaidā nespēj neko izlemt, ātro kredītu firmas turpina pelnīt miljonus no cilvēkiem, kam nedrīkstētu aizdot. Re:Baltica izpētīja, kā tas notiek.
Par spīti gaudām, ka ātro kredītu bizness tūlīt nomirs, tas tikai uzvārās. Pieaug izsniegto kredītu apjoms un cilvēku skaits, kas tos nespēj atdot.
‼️ Atklājām arī jaunu shēmu, kā ātrie kredīti apiet uzliktos ierobežojumus.
Dalies, lai brīdinātu pēc iespējas vairāk cilvēku! ?
Kurš gan aizņemtos 200 latu, ja pēc gada vajadzēs atdot jau tūkstoti vai pat trīs? Taču latvieši šādu neticamu izvēli izdara arvien biežāk. Kamēr daudzi no krīzes joprojām nav izkārpījušies, ātro kredītu bizness pilnā sparā bauda ekonomikas «uzrāvienu» un pelna…
2010. gadā Latvijā tika izsniegti 300 000 ātrie kredīti, 2011. gadā šis skaitlis jau bija piecas reizes lielāks – 1 500 000. Tiek prognozēts, ka 2012. gadā ātro kredītu bizness pieaudzis par 30-40%.
Peļņa no ātrajiem kredītiem padarīja Aigaru Kesenfeldu bagātu un ļāva izvērst starptautisku biznesu. Tā apgrozījums tuvojas 400 miljoniem eiro. Taču Kosovā un Armēnijā sacēlusies vētra pret «nenormālo superpeļņu», firmām atņemtas licences. Miljonārs beidzot spiests iznākt no ēnas, lai atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.