PNB bankas slēgšana raisījusi jautājumu, vai garantēto noguldījumu izmaksai ir uzkrāta pietiekama summa un, ja tā nav, kur tiks ņemti trūkstošie līdzekļi. Par šo jautājumu mediji atkārtoti runājuši ar finanšu ministru Jāni Reiru (Jaunā Vienotība). Ministrs, pinoties skaidrojumos, sniedza neprecīzu un arī patiesībai neatbilstošu informāciju.

Neraugoties uz Konkurences padomes (KP) ierosināto pārkāpuma lietu, Rīgas dome neplāno apturēt jaunā atkritumu apsaimniekotāja Tīrīga līgumu slēgšanu ar iedzīvotājiem. Ja KP lems par aizliegumu, Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Oļegs Burovs sola vērsties tiesā. Tagad Burovs jautā, kāpēc iepriekš padome nav neko teikusi un kāpēc vienošanos ar uzņēmēju apšauba tikai tagad.

Līdz septembra vidum rīdziniekiem jāpārslēdz līgumi par atkritumu apsaimniekošanu ar uzņēmumu Tīrīga, kas monopola apstākļos, iespējams, to darīs 20 gadus. Bažas sabiedrībā un konkurences uzraugos radījis pakalpojuma cenas kāpums. Vairākkārt izskanējis, ka atkritumu tarifi par nesašķirotajiem atkritumiem varētu pieaugt pat par 40%, savukārt Rīgas domes Vides pārvalde saka – pieaugums būs vidēji tikai ap 9%.

Jaunās vienotības Rīgas domes frakcija atkārtoti norādījusi uz pilsētas līdzšinējās vadības atbildību galvaspilsētas novešanā līdz finanšu un korupcijas krīzei. Taču vai taisnība frakcijas vadītājam Vilnim Ķirsim, ka 11 domes deputātiem pašlaik ir dažāda veida statusi ar korupciju saistītos kriminālprocesos? To Ķirsis paziņoja Delfi TV diskusijā ar Jāni Domburu 21.augustā.

Latvijā pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu rosina vairāk nekā piecpadsmit gadus, bet iniciatīvai vienmēr atrodas oponenti un par spriešanu tālāk netiekam. Tagad iepakojuma pārstrādes uzņēmums Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis saka – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais projekts par depozītsistēmu ir novecojis. Skandināvijā un Rietumeiropā depozītsistēmas galvenokārt izmantojot, lai nodotu atkārtoti lietojamus dzēriena iepakojumus kā stikla pudeles, nevis vienreizlietojamās plastmasas pudeles, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā Kā labāk dzīvot?. Bet vai tā ir tiesa?

Par to, kādēļ plānots ātrāk ieviest piektās paaudzes mobilo tīklu jeb 5G, versijas atšķiras. Mobilo telefonu kompānijas, tehnoloģiju eksperti un arī Latvijas prezidents saka – tas ļaus ātrāk pārsūtīt datus, kā arī sniegs jaunas iespējas ekonomiskajai un tehnoloģiskajai izaugsmei. Tomēr sociālajos medijos prevalē mīti, ka 5G ievieš, lai pakļautu cilvēku prātus, kaitētu to veselībai, ietekmētu smadzeņu un sirdsdarbību, pat DNS. Pētījumā par dezinformāciju sociālajos medijos noskaidrots, ka ES valstīs un ASV diskusiju mākslīgi uzkurina ar viltus kontiem. Tiek paustas aizdomas pat par Krievijas iesaistīšanos. Kurš ar 5G biedē Latvijā un vai bailēm ir pamats?