Vai Latvija un kaimiņvalstīs krītošie droni ir ieroču ražotāju afēra? Vai ES Baltijas valstīm atvēl 1,5 miljardus eiro, lai cīnītos pret Ukrainas droniem? Tā Facebook apgalvo kāda maldinātāja. Taču tā nav taisnība. Nauda paredzēta aizsardzības gatavības robežu uzraudzības un ekonomiskās drošības projektiem, bet droni krīt Krievijas darbības rezultātā.
Ukrainas droni šķērso Latvijas gaisa telpu, lai uzbruktu Krievijai! Šādu propagandas vēsti izplata gan oficiālie Kremļa mediji, gan sociālo mediju lietotāji Latvijā. Taču tam nav nekādu pierādījumu.
Sociālajos medijos izplatīti apgalvojumi, ka Rēzeknē gaisa telpas apdraudējuma laikā vecāki nedrīkst bērnus izņemt no skolām un bērnudārziem. Tā nav taisnība. Rēzeknes dome apliecina, ka bērni šūnapraides trauksmes laikā vecāku pavadībā drīkst pamest skolu.
19. maija vakarā – pēc tam, kad pa dienu vairākos novados izziņoja brīdinājumu par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu – kāda Facebook lietotāja publicēja fotogrāfiju ar it kā Virešos nokritušu bezpilota lidaparātu jeb dronu. Nekas tāds nav noticis, un attēls, visticamāk, ir safrabricēts.
Naktī uz 7. maiju Latvijā no Krievijas puses ielidoja vairāki droni. Divi no tiem nokrita Latgalē. Viens – uzņēmuma East-West Transit Rēzeknes filiāles teritorijā.
Dažas stundas pēc ziņām par ceturtdien, 7. maijā, Latgalē nokritušajiem droniem Krievijas kanāli sāka plaši izplatīt dezinformāciju, ka Ukraina bezpilota lidaparātu uzbrukusi pasažieru vilcienam NATO valstī.