Pagājušās nedēļas beigās Latvijā plosījās vairākus gadus nebijis sals, pirmdienas rītā valsts austrumos sasniedzot pat –30 Celsija grādus. Strauji pieauga elektroenerģijas cenas, un pazīstami maldinātāji steidza stāstīt, ka cenas uzskrūvētas mērķtiecīgi, lai apzagtu iedzīvotājus. Turpretim citi ekstrēmās temperatūras dēļ vedināja domāt, ka globālā sasilšana nenotiek.
Sociālajā medijā Facebook no jauna izplata vēstījumu, ka Ukraina it kā pārdevusi starptautiskiem uzņēmumiem DuPont, Cargill un Monsanto daļu savu lauksaimniecības zemju. Taču tie ir jau iepriekš atspēkoti maldi. Ukrainā lauksaimniecības zemes ar likumu ir aizliegts nodot ārzemju uzņēmumu īpašumā. To drīkst iegādāties ārvalstu kompāniju Ukrainā dibināti meitasuzņēmumi. Taču arī tiem nepieder tik daudz zemju, kā apgalvots ierakstā.
Pēc straujā elektroenerģijas cenas kāpuma 5. janvārī sociālajos medijos atkal publicēti apgalvojumi, ka elektrības cenas tiek paaugstinātas apzināti, lai apzagtu iedzīvotājus. Viens no izmantotajiem argumentiem ir Daugavas hidroelektrostacijas, ar kurām it kā varot nodrošināt vairumu Latvijā nepieciešamās elektroenerģijas. Tā nav tiesa. Elektroenerģijas cena 5. janvārī strauji pieauga palielinātā pieprasījuma un nepietiekamo ražošanas jaudu dēļ. Pat tad, ja Latvija izstātos no Nord Pool biržas, tā nevarētu sev lēti saražot lielāko daļu nepieciešamās enerģijas.
Dezinformators Rūdolfs Brēmanis 4. janvāra vakarā publicēja video par nākamās dienas augstajām elektroenerģijas cenām Nord Pool biržā. Tajā viņš lēš, ka cenas esot mākslīgi paaugstinātas, lai iedzītu Latvijas iedzīvotājus nabadzībā. Brēmaņa apgalvojumam nav nekādu pierādījumu; cenu kāpumu galvenokārt veicināja neierasti zemā temperatūra, kuras rezultātā būtiski pieauga elektrības pieprasījums.
Neilgi pirms Ziemassvētkiem sociālajos medijos populārs kļuva video par automašīnu, kas Rīgā kaisot “sāli” jeb samitrinātu sāls maisījumu. Tā autors vedināja domāt, ka kaisīšana ir lieka, jo nebija sniega un gaisa temperatūra bija +2 Celsija grādi. Ceļa kaisīšana ar sāls maisījumu šādā temperatūrā nav nekas dīvains; to dara, lai novērstu ceļu apledošanu.
Vairāki simti sociālo mediju lietotāju dalījušies ar Šarlotes Šulcas video par 5G starojuma ietekmi uz veselību. Tajā Šulca, kura regulāri izplata nepatiesu informāciju, nekorekti atsaucas uz pētījumiem, kas it kā liecinot par 5G starojuma kaitīgumu cilvēkiem.