Partija Progresīvie esot iesnieguši iniciatīvu aplikt mantojumu ar ienākuma nodokli. Tā bez pierādījumiem Facebook un TikTok publicētos video stāsta kāds populārs blogeris. Pēc viņa teiktā, mantojot zemi no vecvecākiem, būs jāmaksā 49 % nodoklis. Patlaban šādas idejas nav, un arī tad, kad bija, to neplānoja attiecināt uz radinieku atstāto mantojumu.
Pusotrs tūkstotis Facebook lietotāju dalījušies ar video par Ukrainas bēgļu it kā nesamērīgi labo dzīvi Vācijā. Video ir radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību, un tajā ar pārspīlētiem piemēriem radīts iespaids, ka Ukrainas bēgļi saņem neadekvātas priekšrocības salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem. Skaidrojam, kāds atbalsts ukraiņu bēgļiem ir pieejams Vācijā.
Sociālajos medijos izplatās apgalvojumi, ka Latvija ir vienīgā valsts, kur uzkrāto pensiju apliek ar nodokļiem, un pensijas valstī neaugot. Tā nav taisnība. Turklāt Latvijā pensionāru ienākumi līdz 1000 eiro netiek aplikti ar nodokli.
Sociālajos medijos kāds cilvēks, kurš sevi dēvē par ūdens someljē, rāda vecas un vizuāli nepievilcīgas ūdens caurules. Video viņš papildina ar Latvijas Universitātes ekspertes it kā apgalvoto, ka krāna ūdens ir drošāks par pudeļu. Taču eksperte tā neteica un viņas paustais ir izrauts no konteksta. Tāpat nav pamata vedināt domāt, ka krāna ūdens veco cauruļu vai citu iemeslu dēļ būtu nedrošs.
Sociālajos medijos popularitāti guvuši video, kuros biedē ar krāna ūdeni. Vienā rāda vecas un vizuāli nepievilcīgas ūdens caurules, bet citā stāsta, ka krāna ūdenī esot bīstami daudz smago metālu. Tas ir maldinoši. Caurulēs ar laiku veidojas nogulumu kārta no ūdenī esošajām minerālvielām, taču tas ir drošs un tajā nav bīstami daudz metālu.
Facebook populārs kļuvis video par to, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm zaļā kursa dēļ it kā obligāti jāpalielina ūdensapgādes tarifi. Video ir maldinošs. Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi stratēģiju, lai Eiropā arī nākotnē visiem būtu pieejams dzeramais ūdens. Tās īstenošanai valstīm var nākties meklēt papildu naudu. Latvijā to, iespējams, iegūs, palielinot ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus. Taču tā ir valsts izšķiršanās, nevis EK prasība. To var izdarīt arī citādi, piemēram, ieguldot ES fondus vai aizņemoties.