Rīgas 46. vidusskolā darbu šovasar atstāja 5 skolotāji, trīs no tiem latviešu valodas prasību, veselības un arī cienījama vecuma dēļ. Visu vasaru izmeklējies jaunus skolotājus, direktors Boriss Antonovs galu galā ķīmijas stundām nolīdzis 3. kursa studentu. “Zinu, ka tas nav atļauts, bet, ja man IKVD aizrādīs, prasīšu - kur lai es atrodu to skolotāju?” Foto: Reinis Hofmanis
Rīnūžu vidusskola atrodas kilometru no 46. vidusskolas. Tā ir lielāka - ar vidēji 750 skolēniem, celta jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Rīnūži lepojas, ka skolas koris bijis Jāzepa Vītola konkursa uzvarētājs, bet pērn “mazo skolu” kategorijā Ata Kronvalda fonda reitingā ieņēma 26. vietu Latvijā darbā ar talantīgākajiem skolēniem.
Intervējot četru skolu direktorus un skolotājus, iezīmējās vēl kāda kopīga īpašība - spēja tekoši runāt un saprast latviski. Visi direktori valodu zināja labi, bet reizēm vajadzēja pārformulēt jautājumu, lai izskaidrotu tā jēgu.
Šis ir smagākais pētījums Re:Baltica astoņu gadu pastāvēšanas vēsturē.
Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins ir skolas direktors trešajā paaudzē. Saviem skolēniem viņš rāda filmu Freakonomics, kas skaidro parasto lietu nozīmi caur ekonomikas prizmu, bet pats mācīties, kā strādāt ar bērniem no mazāk priviliģētām ģimenēm, brauc uz Lielbritāniju. Kļukinam tas ir aktuāli, jo viņš vada “krievu skolu” Vecmīlgrāvī - depresīvā un nabadzīgā galvaspilsētas rajonā. Šī intervija tapa vairāku mēnešu garumā, tiekoties atkārtoti, un nereti norisinājās augstos toņos, īpaši, kad Drošības policija aizturēja prokremlisko aktīvistu Aleksandru Gapoņenko. Nolēmām to publicēt, jo tā parāda “divi pasaules”, kurās notiek saruna par latviešu un krievu skolām, kas patiesībā ir saruna par latviešu un krievu attiecībām.
Par spiegošanu Krievijas labā notiesātajam Jurijam Stilvem vajadzēja fotografēt naftas produktu noliktavas, sakaru torni pierobežā un noskaidrot, kādu apakšveļu valkā Latvijas karavīri.