Atbildes meklēšana, kāpēc sekmju ziņā sliktākās Rīgā ir krievu skolas, izvēršas par trilleri, kura pamatā ir politika un neuzticēšanās. Galvenie aktieri - bērni - pazib tikai epizodiski.
“Brauciet, mēs jums visu izstāstīsim!” - atšķirībā no vairuma skolu, kurās viesojāmies, Rīgas 46. vidusskolas direktors Boriss Antonovs intervijai atsaucas uzreiz. Skola atrodas Vecmīlgrāvī, nožogotā teritorijā, priežu ieskauta. Pēdējos desmit gadus skolēnu skaits katru gadu samazinās. Šobrīd tur mācās nedaudz mazāk par 500 bērniem, kuru dzimtā valoda ir krievu. Antonevičs ir skolas direktors jau 28 gadus: “Man bija zelta laiki. Vecāķos bija četras skolas. Man bija 1250 skolēnu un mācījāmies divās ēkās.”
Rīgas 46. vidusskolā darbu šovasar atstāja 5 skolotāji, trīs no tiem latviešu valodas prasību, veselības un arī cienījama vecuma dēļ. Visu vasaru izmeklējies jaunus skolotājus, direktors Boriss Antonovs galu galā ķīmijas stundām nolīdzis 3. kursa studentu. “Zinu, ka tas nav atļauts, bet, ja man IKVD aizrādīs, prasīšu - kur lai es atrodu to skolotāju?” Foto: Reinis Hofmanis
Rīnūžu vidusskola atrodas kilometru no 46. vidusskolas. Tā ir lielāka - ar vidēji 750 skolēniem, celta jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Rīnūži lepojas, ka skolas koris bijis Jāzepa Vītola konkursa uzvarētājs, bet pērn “mazo skolu” kategorijā Ata Kronvalda fonda reitingā ieņēma 26. vietu Latvijā darbā ar talantīgākajiem skolēniem.
Intervējot četru skolu direktorus un skolotājus, iezīmējās vēl kāda kopīga īpašība - spēja tekoši runāt un saprast latviski. Visi direktori valodu zināja labi, bet reizēm vajadzēja pārformulēt jautājumu, lai izskaidrotu tā jēgu.
Šis ir smagākais pētījums Re:Baltica astoņu gadu pastāvēšanas vēsturē.