Tuvojoties jūlijā gaidāmajam NATO samitam Viļņā, Baltkrievijā vairojas spekulācijas, ka Lukašenko to varētu “atzīmēt” ar vēl vienu nelikumīgo migrantu vilni.

Kad maija vidū Lietuvas policistu grupa sāka naktsmaiņu, viņi gaidīja parastu darba cēlienu. Taču tad parādījās Audi ar nelikumīgiem migrantiem no Sīrijas. Šoferis, ieraudzīdams policistus, metās bēgt. Pēc pakaļdzīšanās pāris kilometru garumā auto avarēja. Šoferis un viens migrants gāja bojā. Saskaņā ar Lietuvas iestāžu sniegto informāciju, cilvēkus veda no Latvijas, kur viņi bija nonākuši, nelegāli šķērsojot robežu ar Baltkrieviju. 

Lietuvas amatpersonas bez diplomātijas norāda, ka Latvija ir vājākais posms. Caur šejieni tālāk – visbiežāk uz Vāciju –  dodas migranti, kas nonākuši Eiropā Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma sarīkotās operācijas rezultātā, ko Baltijā un Polijā dēvē par “hibrīdkaru”.

Starptautiskai žurnālistu komandai, kuras sastāvā ir arī Re:Baltica, izdevās izsekot organizētās noziedzības grupējuma shēmai, kas nodarbojas ar migrantu nelegālu pārvešanu no Polijas, Latvijas un Lietuvas. Noplūdušu dokumentu rezultātā atklājās arī jauni fakti par Lukašenko 2021. gadā sākto operāciju, kuras sākumā, kā izrādās, migrantu nogādāšana uz ES austrumu robežām tika maskēta kā medību tūre Lukašenko piederošajās teritorijās.  

Vervē Telegram grupās

“7 cilvēki Latvijā. 1500 $ par vienu. Cilvēki jau ir uz vietas. Rakstiet privāti”. Šādi skan darba sludinājums Telegram grupā, kurā iefiltrējās Re:Baltica partneri no Baltkrievijas pētnieciskā centra (BIC). Grupā meklē šoferus, kuri savāks un Rietumeiropā nogādās pāri Baltkrievijas robežai tikušos migrantus. 

Šis nav viens atsevišķs gadījums. Pārvedēji – un ne tikai no Latvijas – tiek meklēti gandrīz  katru dienu. Sākumā publiskās grupās, un, kad izturējuši pārbaudījumu, nonāk slēgtajos kanālos, kur jau tiek izteikts konkrēts piedāvājums.

Tikai kopš šā gada marta vidus vien jau meklēti pārvadātāji vairāk nekā 2700 cilvēkiem. Lielākā daļa bija jāsavāc Polijā un Bulgārijā, mazāk – Latvijā, Lietuvā un Horvātijā. Vērienīgākais piedāvājums bija savākt 228 migrantus Bulgārijā. 

Arī neilgi pirms aprakstītās avārijas Lietuvā Telegram kanālā bija sludinājums par sešu cilvēku savākšanu no Latvijas. Tika solīts tūkstotis ASV dolāru par katru. Nav gan iespējams pārliecināties, vai avarējusi grupā ir ar to saistīta. 

18. maijā Lietuvā avarējušais spēkrats, kas veda sīriešu grupu no Latvijas. Foto: Lietuvas policija

BIC iefiltrējās divos Telegram kanālos, kurus izmanto viens organizētās noziedzības grupējums. Samaksa ir no 500 līdz 1500 ASV dolāriem par vienu pasažieri. 

Ekrānšāviņš no slēgtā Telegram kanāla, kurā tiek izvietoti sludinājumi cilvēku pārvadāšanai. 

Lietuvā gaida kārtējo rekordu

Migrantu kontrabandas tīkli ir liela problēma visā reģionā, saka Lietuvas robežsardzē. “Šogad vien kopš janvāra esam uzsākuši 34 kriminālizmeklēšanas un aizturējuši 40 kontrabandistus. Šogad varētu krist rekords. Pašreizējais turas kopš 2022. gada, kad aizturējām vairāk nekā 200 kontrabandistu,” saka kaimiņvalsts robežsardzes priekšnieks Rustams Ļubajevs (Rustamas Liubajevas). 

Latvijas iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) Re:Baltica teica, ka mūsu robežsardze par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai vai nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi šeit uzturēties šogad sākusi 26 kriminālprocesus. Tie gan esot ķēdes pēdējā posma darboņi – izpildītāji. Organizētāji aizturēti nav, jo strādā bez pēdām. Visa saziņa notiek anonīmi – šoferim, kurš darbam piesakās, tiek nodotas koordinātes, kur ar savu auto savākt cilvēkus un kur nogādāt. Samaksa notiek skaidrā naudā vai kriptovalūtā. 

Latvija – reģiona vājais posms 

Augustā aizritēs jau divi gadi kopš migrantu krīzes jeb Lukašenko hibrīdkara sākuma, taču cilvēku plūsma nebeidzas. 

Kopš 2021 .gada gada augusta no nelikumīgas Latvijas – Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti apmēram 12,5 tūkstoši. No tiem trīs tūkstoši tikai šogad.

Lietuvas iekšlietu ministre Agnė Bilotaite saka, lielākās bažas reģionā rada tieši Latvijas robeža ar Baltkrieviju, jo gan Lietuvai, gan Polijai jau ir izdevies uzbūvēt fizisku barjeru. Lietuvas iestādes novēro satraucošu migrantu skaita pieaugumu, kas ierodas valstī no Latvijas. Tieši mēs – nevis Baltkrievija  – tagad esam galvenā Lietuvas robežsardzes un policijas aizturēto migrantu izcelsmes valsts. 

Latvijas iekšlietu ministrs Kučinskis piekrīt, ka Latvijas un Baltkrievijas robeža patiešām ir vājais posms. “[Tas ir] objektīvi, ņemot vērā, ka mēs esam visvājāk aprīkoti, šis vairāku gadu posms mums faktiski ir nepiedodams. Kamēr Lietuva un Polija būvēja [žogu], es nezinu, ko mēs darījām.” 

Ministrs, kurš stājās amatā 2022. gada beigās, bet migrantu krīzes laikā un vairākus gadus pirms tam vadīja Saeimas Nacionālās drošības komisiju, vaino savus priekšgājējus. Proti, jau 2017. gadā tika nolemts būvēt žogu gan uz robežas ar Krieviju, gan Baltkrieviju. Pirmais no tiem tika uzbūvēts, bet tad radās aizdomas par likumpārkāpumiem, kā rezultātā tika aizturēti gan būvnieki, gan robežsardzes priekšnieks. Kriminālprocesa dēļ darbi uz robežas ar Baltkrieviju tika atlikti.

“Kad sākās karš, pēkšņi visi attapās un uz ātro centās kaut ko labot,” saka Kučinskis. Viņš atklāj – to, ka Latvija ir vājais posms, ir pamanījuši arī kontrabandisti, tāpēc spriedze uz robežas ir liela. 

Pirmie pastāvīgā žoga kilometri Latvijā tika uzstādīti tikai 2022. gada vasarā. Līdz šā gada maija vidum bija izbūvēti 57 kilometri no plānotajiem 173 kilometriem vajadzīgās infrastruktūras. To ir plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām. Taču arī tagad termiņi ir aizkavējušies, un par projektu atbildīgie Valsts nekustamie īpašumi norāda, ka šoreiz iemesls ir sliktie laikapstākļi ziemā, kas apgrūtināja būvniecību purvainajā teritorijā. 

Tomēr ministrs uzsver, ka migrantu grupas, ko noķer kaimiņvalstīs, lielākoties ir nevis tagad nelikumīgi šķērsojušas robežu, bet gan aizbēgušas no patvēruma meklētāju centra Muceniekos, kur viņi nogādāti humānu apsvērumu dēļ. “Viņi pārsvarā noķer un atgādā atpakaļ tos, kas Muceniekos ir apsildījušies, tēju padzēruši un tālāk kaut kādā veidā tikuši. Nenoliedzu, ka kāds varbūt arī ir no zaļās robežas, bet tie ir skaitīti [gadījumi],” saka Kučinskis. 

Robežsardzes statistika liecina, ka no Muceniekiem šogad patvaļīgi aizbēdzis 401 patvēruma meklētājs, no kuriem apmēram puse vēlāk aizturēti Lietuvā un Polijā, un atgādāti atpakaļ uz Latviju.

Lukašenko safari

Starptautiskajai pētnieciskajai žurnālistu grupai izdevies tikt arī pie dokumentiem, kas padziļināti rāda, kā Lukašenko režīms iesaistījās migrantu krīzes radīšanā 2021. gadā. Tā tiek uzskatīta par atbildi uz sankcijām, ko pret Lukašenko ieviesa gadu iepriekš pēc vēlēšanu rezultātu viltošanas un asiņainas vēršanās pret protestētājiem.

2021. gadā Lukašenko parlamentā paziņoja, ka Baltkrievija vairs negrasās aizsargāt ES robežas no “migrantiem un narkotikām”. Citā runā viņš šo soli tieši saistīja ar ES sankcijām. “Viņi mūs slāpē, un mēs viņus aizsargāsim? Tas būtu naivi, vai ne?” teica Lukašenko. Drīz pēc tam draudi piepildījās. Tūkstošiem migrantu, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem, caur Irāku lidoja uz Minsku un, nereti ar Baltkrievijas robežsargu palīdzību, mēģināja šķērsot kaimiņvalstu robežas. 

BIC rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka diplomāti, kuriem ir sakari ar Irākas valdību un aviokompāniju, kas ir atbildīga par lielākās daļas migrantu pārvadāšanu, vairākus mēnešus pirms krīzes sākuma regulāri viesojās Baltkrievijā. 

Piemēram, Baltkrievijas goda konsuls Bagdādē un aviokompānijas Fly Baghdad pārstāvis Madžids al Kaisi, sākot ar 2020. gada oktobri, vairākkārt devās uz Minsku. Mēnesi pirms iepriekšminētajiem Lukašenko paziņojumiem al Kaisi tikās ar Baltkrievijas ārlietu ministra vietnieku. Oficiāli tika ziņots, ka vizīte mērķis bija apspriest “abu valstu mijiedarbības padziļināšanu izglītības un tūrisma jomā”. Drīz vien Fly Baghdad kļuva par galveno migrntu vedēju uz Baltkrieviju un al Kaisi guva no tā peļņu. Taču viņš ir tikai viens no daudzajiem austrumu goda konsuliem un diplomātiem, kas mēnešiem pirms migrācijas krīzes apmeklēja Baltkrieviju.

Irākas Ārlietu ministrija neatsaucās lūgumam komentēt konsula vizīti Minskā. Žurnālistiem izdevās sazināties ar al Kaisi dzīvesbiedri, kas ir baltkrieviete. Viņa atteicās dot vīra kontaktinfromāciju, bet kategoriski noliedza, ka viņš būtu iesaistīts migrācijas krīzē vai gūtu labumu no tās. 

Skats “no iekšām”

Kad migrantu pūļi pārpludināja austrumu robežu, ES reaģēja ar sankcijām pret vairākām šajā operācijā iesaistītajām personām un organizācijām. Sankcijas tika piemērotas arī irākietim piederošai tūrisma aģentūrai un uzņēmumam, kuru vada Lukašenko administrācija. Žurnālistu rīcībā esošie dokumenti liecina, ka šīs divas struktūras sadarbojās un izmantoja Lukašenko personīgās medību teritorijas, lai uz Baltkrieviju pārvietotu vismaz 1350 cilvēkus

ES sankcijas ir piemērotas Baltkrievijas tūrisma uzņēmumam Oskartour, kas pieder Irākas pilsonim, un tūrisma uzņēmumam Tsentrkurort, kas oficiāli ir Baltkrievijas prezidenta īpašuma pārvaldības direkcijas īpašums, taču faktiski pieder Lukašenko. Abi atzīti par būtisku migrācijas krīzes sastāvdaļu.

Lukašenko pārvaldes iestādei ir gan plašas pilnvaras, gan daudz īpašumu visā Baltkrievijā. Noplūdušie dokumenti liecina, ka tai piederošās viesnīcas tika izmantotas, lai izmitinātu migrantus, kurus vēlāk nosūtīja uz kaimiņvalstu robežām. Savukārt viņu tūrisma uzņēmums Tsentrkurort atviegloja migrantu ieceļošanu Baltkrievijā. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, direkcija kontrolē arī Baltkrievijas Mednieku un zvejnieku biedrību – struktūru, kas atbild par plašām medību platībām.

Līdz 2021. gadam medības šajās teritorijās bija ekskluzīvs pakalpojums bagātajiem. 2021. gada pavasarī tās kļuva par ikdienišķu prieku, ko var atļauties mājsaimnieces, pārdevēji, studenti, skolotāji un inženieri no Irākas. BIC iegūtie dati vēsta, ka no 2021. gada maija līdz jūnijam vismaz 1350 Irākas pilsoņiem tika izsniegtas Baltkrievijas vīzas, pamatojoties uz “medību ekskursijas” apmeklējumu Lukašenko medību laukos. Taču tā vietā, lai medītu, Irākas “tūristi” virzījās uz mežiem pie ES robežām. 

BIC žurnālistu rīcībā ir arī Oskartour direktora vietnieka Dmitrija Korobova telefonsarunu ieraksti. Korobovs savulaik strādāja tiesībaizsardzības iestādēs, specializējās ekonomisko noziegumu apkarošanā, bet pēc karjeras cīņā ar noziedzību pārgāja pretējā pusē. Lai gan oficiāli viņš bija Oskartour direktora vietnieks, faktiski viņš uzņēmumu vadīja un pats uzraudzīja migrantu ierašanos Baltkrievijā.

No telefonsarunām izriet, ka Korobovs bija iesaistīts ar Irāku saistītā biznesā vismaz vairākus mēnešus pirms krīzes sākuma. Piemēram, Korobovs vairākkārt sazvanījās ar Minskas kriminālpolicijas priekšnieku Andreju Sačkovu. “Ko jūs darāt Irākā?” Sačkovs jautāja 2021. gada 26. februārī. Korobova atbilde bija: “Bizness baltkrievu gaumē”. 

Dažas dienas vēlāk Sačkovam un Korobovam bija vēl viena saruna, kurā Korobovs uzaicināja kriminālpolicijas vadītāju pusdienās. Zvans sākās ar Sačkova vārdiem “kā iet, mafiozo?”, un beidzās ar atteikumu iet pusdienās. “Tu esi traks? Kādas, sūda, pusdienas, Dima? Man nav laika pusdienot ar jums, korupcionāriem,” sacīja Sačkovs. Bet tomēr satikās.

Zvani dažus mēnešus vēlāk liecina, ka Korobovs ir manāmi satraukts par “klientu” aizturēšanu uz robežām. Sarunā ar draugu viņš nosauca irākiešu migrantus par “sūdabrāļiem” un atzina, ka “jūtas kā bandīts”.

Dažas no noklausītajām sarunām, šķiet, ir ar Baltkrievijas robežsardzes darbiniekiem. Vienā no šīm sarunām Korobovs sūdzas par to, ka situācija kļūst nekontrolējama. “Mēs dzenājam mūsu irākiešus pa visu Baltkrieviju. Viņi izklīst kā sūda skudras. Tā nav izklaide, mēs esam p***ļā. Varasiestādes pievīla, nesodot pirmās divas grupas, kas aizbēga. Agrāk būtu iz*****ši. Tagad viņi pievēra acis. Un irākieši Bagdādē nodomāja: ja šīm divām grupām tas izdevās, vai mēs sliktāki. Vienkārši no visām tūristu lidmašīnām 80% ir šie kretīni,” viņš sūdzējās robežsardzes virsniekam, kurš atbildēja, sakot, ka situācija uz robežas ir “tāda pati” un arī viņi “izklaidējas”.

Nezināmu iemeslu dēļ Korobova draudzība ar režīmu beidzās un šobrīd viņš atrodas apcietinājumā. Žurnālistu rīcībā esošā informācija liecina, ka februārī Baltkrievijas KGB arestēja Korobovu un nu viņam tiek izvirzītas apsūdzības par nelegālās migrācijas organizēšanu.

Migrantu krīzi uz ES ārējās robežas labprāt izmanto prokremliskie mediji, kas apraksta, kā viņi cieš un pat iet bojā, jo netiek ielaisti Baltkrievijas kaimiņvalstīs. Nesen Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas par iespējamajām “provokācijām” jūlijā, kad Viļņā notiks NATO samits. Saskaņā ar baltkrievu blogeru ziņām, līdztekus NATO samitam uz robežas tiek plānota migrantu “kaušana”. Gan Latvijas, gan Lietuvas iekšlietu ministri uzsver, ka situācija tiek rūpīgi vērtēta, bet neviens nav izteicies, cik reāls šķiet šis scenārijs.  


Autori: Olga Ratmirova, Kseniya Viaznikoutsava, Alina Yanchur (visi Belarussian Investigative Center), Sarunas Cerniauskas, Daiva Repeckaite, Migle Kranceviciute (Siena.LT), Inese Liepiņa (Re:Baltica),  Mariusz Sepioło, Anastasiia Morozova (Frontstory)

Latviskās versijas redaktore: Sanita Jemberga (Re:Baltica)

Tehniskais atbalsts Madara Eihe


Šo pētījuma īstenošanu finansiāli atbalstīja „Pētnieciskās Žurnālistikas Eiropai (IJ4EU)” fonds.

 


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.