Grafika: Lote Lārmane, Re:Baltica

Polijā Kremļa propagandistu tīkls ir savdabīgs: no viltus lapām FB līdz patiesiem Krievijas patriotiem.

Ādams Kamiņskis (Adam Kamiński) ir interneta vietnes Niezależny Dziennik Polityczny galvenais redaktors. Spriežot pēc viņa Facebook profila, dzimis pirms 43 gadiem Varšavā. Viņam ir grāds jurisprudencē un sociālajā tīklā patīk dalīties ar politiskām mēmēm un fotoattēliem. Vēl viņš izplata rakstus: pārsvarā no Dziennik. Kamiņska “draugu” skaits pārsniedz 1600, to vidū arī  aizsardzības ministra vietnieks Bartošs Kovnackis (Bartosz Kownacki). Profila attēlā, ģērbies baltā kreklā un tumšzilā žaketē, Kamiņskis rādās gandarīts par to, kā dzīvē viss pavērsies.

Kamiņska Facebook “draugu” skaits pārsniedz 1600. Avots: Facebook

Dziennik vietnē teikts, ka tā esot “neatkarīga no jebkuras valdības vai valsts struktūras” – “privātpersonu radīts un iedibināts uzņēmums”. Redkolēģijā bez Kamiņska ir vēl trīs cilvēki. No vietnes mēs varam, piemēram, uzzināt, ka Latvijas valdība praktizē aparteīdu, kas vērsts pret valsts krievu un poļu minoritāti. Savukārt “amerikāņu karavīru klātbūtne reģionā ir nevajadzīga un kaitīga, jo nemaina stratēģisko situāciju, bet bīda NATO paātrinātai konfrontācijai.”

Šī tēma regulāri parādās Kremļa propagandā, tā kontrolētajos TV kanālos un ar to saistītajās tīmekļa vietnēs.

“Ģenētiski kroplā” ģenerāļa feiks

2017. gada 1. februārī  Dziennik publicēja rakstu “Bartlomejs Misevičs asi par ģenerāli Valdemāru Skšipčaku”. Tā pamatā bija ekrānšāviņš it kā no Polijas Nacionālās aizsardzības ministrijas (NAM) preses sekretāra Bartlomeja Miseviča (Bartłomiej Misiewicz) privātās Facebook lapas. Ierakstā Misevičs šķietami nosaucis par “ģenētisku kropli” bijušo armijas virspavēlnieku ģenerāli Skšipčaku, kurš  atkāpās no amata 2009. gadā pēc tam, kad bija kritizējis valdību par nekompetenci poļu miera uzturētāju apgādē Afganistānā. “Tēvs – virsnieks, vectēvs – virsnieks, vecvectēvs Cara armijā. Bet šodien es iesniedzu prasību atņemt Skšipčakam ģenerāļa pakāpi”.

Ieraksts tūlīt pat izplatījās sociālajos tīklos, tai skaitā populārās tīmekļa ziņu lapās. Tikmēr pati FB lapa izgaisa (Misevičs neatbildēja uz mūsu vairākkārtējiem lūgumiem pēc intervijas).

Misevičs pārstāv politiskās pārmaiņas, kādas Polijā ieviesusi valdošā partija “Likums un taisnīgums”. Vairākas skaļas kļūdas nozīmē, ka viņš nemitīgi atrodas uzmanības centrā, bet augošās šaubas par viņa kompetenci padarījusi preses sekretāru par pievilcīgu mērķi dezinformācijas izplatītājiem.

Neredzamais cilvēks

Mums gribējās aprunāties ar Dziennik redaktoru Kamiņski. Pēc vairākiem nosūtītiem e-pastiem saņēmām atbildi, ka viņš esot Liverpūlē un intervija varot notikt pa e-pastu. Mēs tomēr uzstājām uz sarunu aci pret aci un ierosinājām izmantot Skype. Kamiņskis atteicās, jo Polijas Aizsardzības ministrija viņam it kā esot iepriekš draudējusi.

Pa e-pastu nosūtījām desmitiem jautājumu. Pagāja dažas dienas, un saņēmām atbildi: “Mūsu misija ir atspoguļot neatkarīgus politiskos uzskatus. Dziennik ir vārda brīvības forums. Tīmekļa vietni mēs uzturam paši par savu naudu. Mēs neizvirzām nekādas prasības un vienmēr esam gatavi piesaistīt jaunus autorus. Raksta [par Miseviču – red.] pamatā ir ekrānšāviņš un informācija, ko saņēmām no mūsu avota NAM. Ekrānšāviņš nav nekāds viltojums!”

Ādama Kamiņska seja – Lietuviešu ortopēds Andris Žukausks. Avots: Druskonis.lt

Vai nu Ādams Kamiņskis ir labi paslēpies, vai arī viņš gluži vienkārši neeksistē. No 18 Kamiņska feisbuka “draugiem”, kurus uzrunājām, 6 atbildēja un atzina, ka nekad neesot šo personu satikuši un neatceroties, kā kļuvuši par viņa draugiem. Profila attēls ir nozagts. Smaidošās četrdesmitgadnieka sejas īpašnieks ir lietuviešu ortopēds Andris Žukausks (uz lūgumu komentēt šo faktu Žukausks neatsaucās).

Polijas valsts drošības iestādes neoficiāli apgalvo, ka Dziennik vada Krievijas slepenie dienesti, taču šo apsūdzību nav publiski pamatojušas.

Kremļa balstīšanas hobijs

Radio Hobby tika izveidots 2008. gada beigās Legionovo novadā netālu no Varšavas. Tā sniedzamības rādiusā ir dažas nelielas pilsētiņas un galvaspilsētas miegainās nomales: Seroka, Volomina, Radzimina. Tur dzīvo aptuveni 130 000 pārsvarā konservatīvu un reliģiozu cilvēku.

“Mēs par savu apkaimi runājam un rakstām kā neviens cits (…) – mēs saviem klausītājiem esam nepieciešami kā labs kaimiņš” – tā apgalvots radio tīmekļa vietnē. Bez apkaimes ziņām un mūzikas hitiem kopš 2014. gada katru vakaru tiek raidīts arī radiožurnāls Radio Sputnik. To producē un apmaksā Sputnik – multimediju ziņu aģentūra, kas ir daļa no Kremļa propagandas holdinga  Rossiya Segodya.

Ir 2017. gada 1. marta laisks sestdienas vakars, un Radio Sputnik sniedz nedēļas svarīgāko ziņu kopsavilkumu. Runādams ar spēcīgu krievu akcentu, raidījuma vadītājs klāsta: “Kijeva atkal un atkal apsūdz Maskavu par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās. Taču Ukrainas varas iestādes tā arī nav nākušas klajā ne ar kādiem pierādījumiem. Maskava daudzkārt paziņojusi, ka Krievijai nav nekāda sakara ar notikumiem Donbasā; gluži pretēji – tā ir ieinteresēta, lai Ukraina šo krīzi atrisinātu”.

Vēl viens temats, kas atkārtojas, ir “zobenu šķindināšana”, kādai Varšava dodot priekšroku attiecībās ar Krieviju.

Mēs vēlējāmies parunāt ar Radio Hobby vadītāju Tomašu Bžeziņski (Tomasz Brzeziński) par Kremļa propagandu viņa raidstacijā. Vienu dienu darbinieki apgalvo, ka nezinot, vai vadītājs būšot ar mieru runāties, citu – ka viņš ir slims un parunāt nespēj.

Atteikumu saņēmām arī no bijušā radio priekšnieka Pāvela Kubaļska (Paweł Kubalski), kurš sūrojās, ka mediji esot netaisni pret raidstaciju. 2015. gada jūnijā viņš tomēr piekrita sarunai ar Polijas Preses aģentūru. “Ziņu pārraidēs es dzirdu šausmīgu propagandu. Pilnīgi piekrītu – tā ir propaganda. No otras puses, pārējais radiožurnāla saturs veltīts kultūrai un zinātnei,” viņš pauda savu viedokli. Kubaļskis apgalvoja, ka tad, ja nebūtu uzradies darījums ar Sputnik, radio būtu jāslēdz un darbinieki paliktu bez ienākumiem. Ik mēnesi Radio Hobby no Sputnik saņem 5800 eiro.

2015. gada nogalē elektronisko mediju pārvaldītājs, Nacionālā radioraidījumu padome (NRP) anulēja Radio Hobby licenci, pamatojoties uz to, ka Radio Sputnik radiožurnāla retranslācija ir pretrunā ar Polijas likumiem. “Savu lēmumu pamatojam ar to, ka notikusi radio frekvenču pārdošana citai organizācijai. Mūsu rīcībā ir līgumi, kas to apliecina. Praksē daļa no radio programmas bijusi pretlikumīga. Un to mēs vairs nepieļausim,” skaidroja NRP priekšsēdētāja vietnieks Vitolds Graboss (Witold Graboś). Savukārt raidstacijas īpašnieks uzsāka tiesas lēmumu pārsūdzēja tiesā, bet prāvas iznākums joprojām nav zināms.

Sputnik News meties aizstāvēt Radio Hobby. Sputnik tīmekļa lapā rodami raksti par Polijā it kā apdraudēto vārda brīvību, jo valdība, lūk, apkarojot Radio Hobby, kas neesot nekas cits kā “medijs, kurš nodrošina citu skatpunktu uz notikumiem visā pasaulē.”

Caurspīdīgā draudzība

Sputnik News poļu variantā darbojas kopš 2015. gada. Uzmanību piesaista tādi rakstu nosaukumi kā “Maidans: vai bija vērts?”, “Kijeva negrib atzīt, ka Krimā necieš Ukrainu”, “Drosmīgais Misevičs cīnās ar dezinformāciju” un “Ukraiņu imigranti Polijā – bumba ar laika degli”. Sputnik News pievērš lielu uzmanību aizsardzības ministram Antonijam Macerevičam (tā ieskatos – rusofobam), NAM preses sekretāram Misevičam (viņa nekompetentajam māceklim), stāvoklim Ukrainā (ukraiņi kā agresori pašpasludinātajās Donbasa un Luganskas “republikās”) un Smoļenskas aviokatastrofai.

2010. gadā Polijas prezidenta lidmašīna pie Krievijas pilsētas Smoļenskas cieta katastrofu, un 96 cilvēki, to skaitā prezidents un daudzas citas svarīgas amatpersonas gāja bojā. Par katastrofas cēloņiem Polijā figurē visdažādākās versijas, arī tādas, kur iejaukta Krievija.

Pjotrs Ratke (formā). Avots: Facebook

Sputnik News nodrošina arī blogus. Viens no ievērojamākajiem blogeriem ir Pjotrs Ratke (Piotr Radtke), kurš ir prokrieviskās partijas Zmiana biedrs un NVO “Polijas un Krievijas brālība” dibinātājs, Zmiana vadītājs Mateušs Piskorskis (Mateusz Piskorski), kurš ar komentāriem regulāri uzstājies Kremļa finansētajā Russia Today televīzijā, atrodas apcietinājumā kopš 2016. gada maija, kad viņu arestēja aizdomās par spiegošanu.

Ratke, kuru poļu mediji saista ar Krievijas slepenajiem dienestiem, skaidro, ka brālību viņš nodibinājis, jo viņam nepatīk poļu medijos “augošā rusofobija”. “Pēc Otrā pasaules kara manam tēvam gadījās nelaime. Netālu no viņa sprāga mīna. Padomju armijas karavīri izglāba viņam dzīvību. Tēvs tika nogādāts armijas hospitālī un izdzīvoja. Vēlāk viņš armijā nodienēja 30 gadus. Tēvs mani audzināja kā patriotu un Krievijas draugu,” Ratke stāsta.

Otrs brālības dibināšanas iemesls esot apvainojumi sakaros ar Maskavu. “Es gribēju, lai mana darbība ir caurredzama,” viņš turpina. “Mūsu apvienībā ir 150 cilvēki no dažādām Polijas malām.” Šos ļaudis interesējošie jautājumi tiek apspriesti Facebook grupā, kurā ir vairāk nekā 4000 dalībnieku.  Tur pārsvarā figurē raksti no Sputnik News un citām tīmekļa vietnēm, kur pārstāvēts Kremļa viedoklis – arī no Niezależny Dziennik Polityczny.

Ratkes viedoklis netiek tiražēts tikai ar Facebook un Sputnik starpniecību. Ik pa dažiem mēnešiem viņa biedri iziet ielās un dala lapiņas ar brīdinājumiem par rusofobiju un NATO klātbūtni Polijā.

“Es uzskatu, ka ieaicināt amerikāņu karavīrus Polijā ir kļūda. Mums nevajag baidīties no Krievijas, jo tur nenotiek nekas slikts. Krievijai Polijā nav nekādu ģeopolitisku mērķu un tai ar Poliju nav nekādu teritoriālu domstarpību. Kā gan mēs justos, ja Krievija novietotu smago kara tehniku pie Baltkrievijas robežas?” Ratke retoriski vaicā.

Intervijas noslēgumā mēs viņam pavaicājām par Sputnik News izplatīto Krievijas propagandu un dezinformāciju. Ratke to nekomentē: “Es vēlos darboties tikai kā pacifists, kurš no jauna apvienos slāvu tautas.”

Runas. Bet darbi – ?

Polijas Aizsardzības ministrija it kā veic īpašus pasākumus, lai cīnītos ar Krievijas dezinformācijas draudiem, taču tie ir un paliek noslēpums.  Bartlomejs Misevičs izveidoja pats savu tīmekļa vietni dezinformacja.net. “Mūsdienās kari tiek izcīnīti un uzvara tajos gūta ne tikai kaujas laukā, bet arī kibertelpā,” Misevičs raksta. “Dezinformācija nav tikai ierocis pasaules lielvaru rokās. Tā ir arī rīks netīrās politiskās spēlēs.”

Pagāja tikai dažas dienas, un vietne tika slēgta. Tā bija izraisījusi veselu iebildumu vētru ar savu vājo un tendenciozo saturu. Turpretim Misevičs uzskata, ka viņa “mēģinājums radīt patiesībā bija ārkārtīgi veiksmīgs. Informācija par tālāko darbību sekos”.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Autori: Patryk Szczepaniak, OKO.press un Konrad Szczygieł, Fundacja Reporterów
Redaktore: Sanita Jemberga, Re:Baltica
Tulkojums latviešu valodā: Ieva Lešinska-Geibere
Ilustrācijas: Lote Lārmane, Re:Baltica