Attēls: Krišs Salmanis, IR

ASV spiediens liek Latvijai iegrožot bijušās PSRS valstu darboņu netīrās naudas atmazgāšanu caur tās nerezidentu bankām.

Latvijas politiķi un banku uzraugi gadiem pasīvi noskatījās, kā caur tās bankām atmazgā bijušās PSRS valstīs nozagtus miljonus. Pēkšņi banku regulators sācis skarbi rīkoties, piespriežot rekordsodu Ukrainas “Privatbank” un ierobežojot starptautiski pazīstamo «veļasmašīnu»,  Trasta komercbanku. Pirmdien no amata atkāpās banku regulatora vadītājs Kristaps Zakulis. Ja viņš nebūtu aizgājis pats, Latvijas bankas vadītājs un finanšu ministrs būtu prasījuši Saeimai viņu atlaist. Kāpēc tas notiek?

Pagājušajā rudenī divu ietekmīgu Latvijas parlamenta drošības komisiju vadītājiem Vašingtonā notika ne pārāk patīkama saruna ar ASV finanšu ministra vietnieku terorisma finansēšanas apkarošanā.

“Neskatoties, ka valsts ir maza un administrācija ir maza, dolāru apjoms, kas iziet caur jūsu finanšu sistēmu, ir viens procents no visiem ASV dolāru darījumiem pasaulē. Tas ir mērāms simtos un simtos miljonu.  Jums ir jāspēj to kontrolēt. Kā jūs to darāt, ir jūsu ziņā,” Daniela Glasera (Daniel Glasser) vārdus “Re:Baltica” atstāsta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis.

Līdzīgs vēstījums Latkovski un Nacionālās drošības komisijas vadītāju Solvitu Āboltiņu sagaidīja Valsts departamentā. Vajadzību beidzot sākt nopietni apkarot cauri Latvijai plūstošo netīro miljonu straumi, galvenokārt no bijušās PSRS valstīm, katrā iepazīšanās vizītē Rīgā pieminēja jaunā ASV vēstniece. Latvijas ārlietu ministra uzmanību uz to sarunās vērsa arī ASV Valsts sekretāra tuvi līdzgaitnieki.

Janvāra vidū Latvijas vārds naudas atmazgāšanas kontekstā tika piesaukts ASV Kongresā, kur, runājot par Moldovai nozagto miljardu un trim Latvijas bankām, kongresmene Šeila Džeksone Lī sacīja: “Šīs bankas izskatās pēc finanšu institūcijām, ko kontrolē Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugi un līdzgaitnieki, un kam ir vēsture, izlaupot citu NVS valstu kases.” Viņa aicināja prezidenta administrāciju un parlamentu izmeklēt, vai šī nauda nenonāk pie teroristu organizācijām.

Risks saņemt pļauku valsts prestižam, attīstīto klubam “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija” (OECD) atsakoties to uzņemt, iespēja palikt bez pēdējā dolāru korespondentkonta rietumu finanšu iestādē, kas vēl strādā ar Latvijas bankām, bet galvenokārt ASV spiediens, ir iemesli, kādēļ Latvijas politiskā elite un banku uzraugs ir iznākuši no letarģijas.

Vēsture atkārtojas

Šī nav pirmā reize.

Pirms desmit gadiem ASV pretenzijas pret Latvijas lomu kā bijušās PSRS valstu galveno veļasmašīnu beidzās ar  divu banku palikšanu zem vesera (“VEF bankai” atņēma licenci, “Multibankai” vairākkārt mainījušies īpašnieki un nosaukums, bet līdz ASV un ES sankciju ieviešanai tā atradās Krievijas prezidenta bērnības draugu, brāļu Rotenbergu, kontrolē).

2005.gadā doti solījumi attīrīties un mainīti likumi, prasot bankām noskaidrot ārzonu kontu īpašniekus. Toreizējais premjers Aigars Kalvītis nokritizēja prokuratūru un izveidoja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas padomi savā vadībā. Kādu laiku politiskā uzmanība turējās, tad atslāba. Struktūra, kas vēlāk tika pārdēvēta par Finanšu sektora attīstības padomi, pēdējo reizi sanākusi pirms diviem gadiem, 2014.gada februārī.

Desmit gadus vēlāk Latvijas bankas kā atmazgāšanas starpnieki parādās skaļos darījumos, kuros figurē bijušās PSRS valstīs. Caur Latvijas bankām izgāja korupcijas dolāri, kuru izzagšanu no Krievijas budžeta izmeklēja cietumā bojā gājušais “Hermitage Capital” jurists Sergejs Magņitskis. Gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka Sergija Kurčenko dolāri, kurus pa pasauli mēģina sadzenāt Ukrainas likumsargi. “Krievijas Dzelzceļa” nelikumīgie iepirkumi.

Pēdējais skandāls ir Moldovas bankām nozagtais miljards.

 

Latvijas politiskā elite uz to mierīgi noraudzījās – tāpat kā banku regulators. No gandrīz pusotra simta darbinieku ar naudas atmazgāšanas apkarošanu tieši nodarbojās 3 – 5 cilvēki.

Līdz 2014.gada maijam lielākais likumā paredzētais sods bija 142 000 eiro. Mazs risks iepretim banku peļņai. Ne FKTK prasīja, ne likumdevējs rosināja to palielināt. Daudz lielākus sodus – līdz 10% no bankas neto ienākumiem (dabā no 450 000 eiro līdz 18,5 miljoniem) noteica tikai tāpēc, ka attiecīgu likumu pieņēma Eiropas Savienība (ES). Un tikai ar to tika atcelta it kā sektora stabilitātes vārdā FKTK dotā iespēja neizpaust sodītās bankas.

Pērnā gada nogalē sākās vētraina darbība.  Vispirms “Privatbank” saņēma rekordlielu sodu par lomu Moldovas miljarda nozagšanā. Pagājušajā piektdienā regulators noteica būtiskus ierobežojumus “Trasta komercbankai”, liedzot esošajiem klientiem veikt operācijas ar vairāk nekā 100 000 eiro. Tam pirmdien sekoja regulatora vadītāja atkāpšanās.

Vētrainā aktivitāte skaidrojama ar Rīgas politiskajās aprindās sākušos paniku. Tās iemesls – pielaidīgā attieksme pret naudas atmazgāšanu, uz ko arvien uzstājīgāk norāda ASV, var kļūt par iemeslu Latvijas neuzņemšanai OECD. Par otru risku Latvijas banka uzskata ASV dolāru korespondējošā konta slēgšanu Deutsche Bank – pēdējā rietumu kredītiestādē, kas vēl strādā ar Latvijas bankām.

Pirmais būtu pliķis valsts starptautiskajai reputācijai. Otrais – cirtiens pa nerezidentu banku biznesa modeli, jo nāktos meklēt starpniekus Āzijā un citur. Tas biznesu padarītu lēnāku. Un dārgāku.

“Mēs sagaidām, ka Latvija darīs vairāk, lai nosargātu ASV un starptautisko finanšu sistēmu integritāti, un turpināsim vērsties pret bankām jebkur, kur tās radīs naudas atmazgāšanas raizes un riskus ASV finanšu sektoram,” “Re:Baltica” paskaidroja lietā iesaistīti ASV avoti. ASV Finanšu ministrijas atbilde ir daudz diplomātiskāka – tā regulāri aicinot valstis izveidot stingru uzraudzību un aktīvi darboties tās uzraudzībā, un tas attiecoties uz lieliem Eiropas finanšu centriem, ieskaitot Latviju.

Nacionālās drošības jautājums

Kopš neatkarības atjaunošanas pirms 25 gadiem Latvijā izveidojies 2 miljonu cilvēku valstij neparasti liels banku sektors. No 17 bankām 13 strādā pamatā ar nerezidentiem. Viņiem pieder vairāk nekā puse visas Latvijas bankās noguldītās naudas. Tas ir riskants, bet ļoti ienesīgs bizness to īpašniekiem (par divām no trim lielākajām Latvijas bankām pēdējos gados kļuvušas nerezidentu apkalpotājas ABLV un “Rietumu banka”).

Baņķieru vēsturiskās saites, kā arī krievu valodas un mentalitātes izpratne, un gatavība ielaisties riskantos un krāpnieciskos darījumos, banku sektoram piesaistījis klientus galvenokārt no bijušās PSRS valstīm. No turienes nāk 80% banku klienti – nerezidenti.

ASV uzmanība Latvijas banku sektoram ir regulāri klātesoša diplomātiskajās sarunās, bet aktualitāte sāka augt pēc Krievijas atbalstītās agresijas Ukrainā, kad pasaulē sāka meklēt sankcijām pakļauto Krievijas un Ukrainas amatpersonu mantu, “Re:Baltica” atklāja ar situāciju detalizēti pazīstami diplomātiskie avoti.

“Latvija sevi uzdod par finanšu centru, bet amerikāņi saka: ikvienam finanšu centram, kas veic starptautiskos naudas pārskaitījumus dolāros, ir jāiegulda adekvāti līdzekļi banku kontrolei. Tas ir ne tikai biznesa, bet arī nacionālās drošības jautājums,” raksturo Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns.

Par tādu tas lēni kļuva politiskajai elitei un regulatoram. Divas reizes īsā laikā, septembrī  un decembrī, uz augstāko drošības apspriedi – Nacionālo drošības padomi prezidenta vadībā – izsauca banku regulatora vadītāju Kristapu Zakuli. Tam nav precedenta. Sanāksmju viesi un darba kārtība skaitās slepeni, līdz ar to par runāto oficiāli iegūt informāciju nav iespējams.

Pirms Ziemassvētkiem Zakulim “mazgāja galvu” parlamenta atbildīgajā komisijā. Pēkšņi tika atrasta virkne trūkumu komisijas darbā, solīti papildu resursi personāla palielināšanai (būšot astoņi cilvēki) un pieprasītas regulāras uzrauga atskaites Saeimas deputātiem. Runas par Zakuļa nomaiņu uz brīdi pieklusināja tikai valdības krišana.

“Uzmanības centrā vienmēr ir likumi, jo tie ir acīmredzami un dod iespēju parādīt rīcību. Taču, ja nav vajadzīgās ieviešanas, tad vienalga, cik stingrs ir regulējums,” saka Ņujorkas universitātes profesors Marks Galeoti (Mark Galeotti), kurš kopā ar kolēģi Endrjū Bouenu (Andrew Bowen) pirms pāris gadiem analizējaLatvijas situāciju naudas atmazgāšanas jomā.

Galeoti pērn novembra sākumā piedalījās Rīgas konferencē, kur runāja par Rietumu attiecībām ar Krieviju. Arī uz NVS valstīs nelegāli iegūtās naudas atmazgāšanas praksi viņš aicina raudzīties no nacionālās drošības viedokļa un pajautāt pašiem sev – kurā pusē Latvija īsti ir?

Dzinulis OECD

Viens no Saeimas komisijas sasaukšanas iemesliem bija neparasti kritiskais OECD ekspertu ziņojums par Latvijas padarīto naudas atmazgāšanas apkarošanā. Analīzē teikts, ka “Latvijai ir ievērojama loma korupcijā un ārzemēs iegūtas kukuļu naudas atmazgāšanā lielā nerezidentu klientu skaita dēļ bankās.” Tika minēta gan Kirgizstānas amatpersonu, tostarp prezidenta, kukuļošana, pie kuriem Kanādas kompānijas nauda nonāca caur nenosauktu Latvijas banku; gan “Hewlett-Packard” atzītā Krievijas amatpersonu piekukuļošana ar Vācijas starpnieka un Latvijas banku starpniecību.

OECD secināja, ka esošā uzraudzības sistēma nav spējusi pamanīt vairākus liela mēroga atmazgāšanas darījumus un par tiem uzzina no preses. Piespriestie sodi bijuši nesamērīgi zemi, likumā noteiktās prasības bankām – nepietiekamas, pārbaudes tajās – pārāk retas, bet uzraugs: kusls.

Zakulis tam nepiekrīt un atsaucas uz Eiropas Padomes Latvijas novērtējumu “Moneyval”, kurā secināts – institucionāli un regulējuma ziņā Latvija nepieciešamo naudas atmazgāšanas novēršanai ir izdarījusi. Kā pēdējo būtisko ieguldījumu uzraudzības stiprināšanā Zakulis min pastāvīga padomnieka nosūtīšanu uz ASV – viņa uzdevums būs uzturēt komunikāciju starp abu valstu iestādēm.

Kristaps Zakulis. Foto: FTKT

Presei tika slavēta amatā ieceltā Arņa Lagzdiņa izglītība un pieredze darbā ar Pasaules banku, taču nepateikts palika cits fakts. Lagzdiņš bija arī  nelabu galu ņēmušās “Parex bankas” viceprezidents. Tieši “Parex” deviņdesmito gadu vidū iemina nerezidentu biznesa taciņu.

FKTK, sajutusi svelmi, divas darba dienas pirms gaidāmās pirts Saeimā paziņoja par skarbām sankcijām: divu miljonu eiro sods “PrivatBank”, prasība nomainīt visu valdi un individuāli naudas sodi visiem tās locekļiem. Tās pašas izrādes nākamajā cēlienā tika iesaistīta arī Valsts policija. Pāris dienu vēlāk tā paziņoja, ka aizturējusi divus “Trasta komercbankas” (TKB) darbiniekus par iespējamu atmazgāšanu kādā citā lietā. Valsts policijas preses sekretārs Toms Sadovskis nespēja atcerēties citu gadījumu, kad vēl reaģēts tik asi, turklāt uz šajā biznesā, maigi sakot, niecīgu summu – 13 tūkstošiem eiro. Tagad TKB noteikti ierobežojumi.

Trasta Komercbankas ēka Vecrīgā. Attēls: Google Street View

Taču gan ziņojums, gan “Re:Baltica” intervētie eksperti apliecina, ka problēma nav meklējama Latvijas likumos, bet gan neparasti pielaidīgajā regulatora un likumsargu attieksmē. Vidusmēra policistam vai nespecializētam prokuroram, kuram vislabāk pazīstamā finanšu shēma ir galu savilkšana līdz algai, nav cerību – un vēlmes – saprast desmitos advokātu un konsultantu kantoros tapušas shēmas un novest tās līdz tiesai.

Aktivizējas lobijs

Vienlaikus ar asāku vēršanos pret naudas atmazgāšanu aktivizējies arī nerezidentu banku lobijs, kura idejas iznēsā jauna domnīca “Certus” ar kādreiz daudzsološo akadēmiķi un politiķi Vjačeslavu Dombrovski (Vienotība) vadībā (sīkāk lasiet šeit). Tāpat par tā interesēm cīnās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kuras biedres ir lielākās nerezidentu bankas, un Latvijas Komercbanku asociācija.

Atbalstu Latvijas ofšorizācijas priekšlikumam tām panākt neizdevās. Šonedēļ parlaments balsos par likuma izmaiņām, kas paplašina banku pienākumu novērtēt politiski ietekmīgu personu ģimenes locekļus un draugus, pret ko iebilst banku asociācija, norādot, ka tā var nonākt līdz ¼ Latvijas iedzīvotāju pārbaudei. Drīz parlamentu sagaida arī diskusijas par vēl skarbākiem sodiem bankām par naudas atmazgāšanu, kur augstākā robeža būs 10% no bankas apgrozījuma. Jautājums, vai virzīšanās prom no naudas veļasmašīnas  turpināsies arī pēc OECD izškirošā balsojuma par Latvijas uzņemšanu pavasarī, paliek atklāts.