Foto: flickr.com/Ian Agrimis

Būvējot valstij, neaizmirsti pateikt paldies politiķiem. Šāda savstarpējo laipnību sakarība atklājas būvnieku un partiju attiecībās. Pēdējos divos gados uzvarot konkursos par vairāk nekā 400 miljoni latu, būvnieki kā pateicību politiķiem uz pēdējām Saeimas vēlēšanām noziedoja pusmiljonu latu.

Iekļūt veiksmīgo ziedotāju klubiņā nemaz nav tik viegli. No visām būfirmām, kas pēdējos divos gados uzvarējušas valsts iepirkumos, tikai 3% ziedoja partijām. Toties šī saujiņa nosmēlusi vairāk nekā 35% no visas iepirkumu summas. Ziedotāju tirgus daļa ir vēl lielāka, ja pieskaita saistītos uzņēmumus un pilnsabiedrības.

Šajā ziņā izceļas Latvijas būvniecības smagsvars Skonto būve. Tās pēdējais finanšu pārskats rāda, ka firmai kopumā bija 23 saistītie uzņēmumi. Tai skaitā tādas būvniecības nozarē nozīmīgas firmas kā Transport Systems (iepirkumos vairāk nekā 10 milj.Ls), kas būvēja zelta Dienvidu tiltu un pilnsabiedrība BMGS S. Pēdējā nesen uzvarēja šogad vērienīgākajā valsts iepirkumā – Rīgas Brīvostas izsludinātajā konkursā par infrastruktūras izbūvi Krievu salā. Iepirkuma summa konkursā ir tuvu 90 miljoniem latu.

Ievērojams skaits saistīto uzņēmumu ir arī pārējiem tirgus līderiem, kuru radniecīgo un asociēto uzņēmumu iepirkumi pārsniedz vairākus desmitus miljonus latu.

Plus visam pa virsu kā blīvs, necaursitams žogs ir lielo firmu savā starpā sadibinātās pilnsabiedrības. Signāls ir skaidrs: jaunpienācējiem šajā tirgū ielauzties ir maz cerību. Rodas sajūta, ka Latvijā lielās būvfirmas ir uzstādījušas noteikumu – vai nu tu esi ar mums, vai tevis nav. Mazajām un vidējām būvfirmām tas nozīmē – pakļauties lielo firmu noteikumiem, jo uzvarēt treknajos valsts iepirkumos ir mazas cerības.

Ziedotāju un valsts lielajos iepirkumos dominē valsts lielāko būvfirmu TOP pieci – Skonto Būve, Arčers, Binders, ACB un RE&RE.

Lielo firmu uzvaras parasti tiek skaidrotas ar pieredzi un nepieciešamajiem kvalitātes standartiem. Taču nereti izskatās, ka tas ir tikai iegansts uzvarai, jo lielās firmas pašas būvdarbus nemaz neveic. Likumdošana ļauj līdz pat 70% darbus nodot citiem.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka šāda darba apjoma nodošana apakšuzņēmējiem ir pārāk liels procents un rada neveselīgu konkurenci.

“Tas nozīmē, ka pati kompānija procesā nepiedalās un līdz ar to ir spējīga uzvarēt daudzos konkursos, jo viņi savu resursu faktiski neiesaista. Savā veidā tas arī nodrošina ne tādu patiesu konkurenci starp apakšuzņēmējiem, jo ģenerāluzņēmējs šajā gadījumā kļūst par tādu kā noteicēju,” vērtē Sudraba.

Lūgts skaidrot pētījumā atrastās sakarības, Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Mārcis Nikolājevs telefona sarunā atgaiņājās, jo nevēloties lieki kacināt lielo būvnieku stropu. Var noprast: kopš asociāciju 2006.gadā pameta četrie lielākie biedri un izveidoja savu biedrību Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība, tai finansiāli neklājas viegli. Runāt kritiski par lielo firmu monopolu asociācijai nozīmētu iet pret savu biedru potenciālajiem darba devējiem.

Skaļāk protestē ārzemnieki

Kamēr mazās būvfirmas neuzdrošinās nostāties pret lielajiem tirgus magnātiem, skaļāk protestē ārvalstu būvniecības kompānijas. Līdz šim dominējis uzskats, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs ārzemniekiem. Tomēr tas tā nav. Pēdējos divos gados būvniecībai valsts un pašvaldības iestādes tērēja vairāk nekā miljardu latu. Dati rāda, ka pēdējā laikā būvniecības apjoms atkal pieaug.

Tieši ārvalstu kompānijas visbiežāk skaļi runā par dīvainībām iepirkumos, kas ļauj uzvarēt iepriekš noskatītam būvniekam. Lielākais pēdējā laika skandāls ir Rīgas brīvostas Krievu salas konkurss par 89 miljoniem latu. Konkursā uzvarēja būvniecības magnāta Gunta Rāvja pārstāvētā pilnsabiedrība BMGS S, otrajā vietā atstājot Vācijas uzņēmumu Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft (Mobius). Vāciešu piedāvājums bija 12 miljonus latu lētāks. Mobius konkursā izkrita slikti izstrādātās darba organizācijas dēļ. Firma divas reizes sūdzējās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kas konkursu apturēja.

“Kopumā [IUB] secinājums bija, ka pasūtītāja [Rīgas brīvostas] izvēlētā vērtēšanas sistēma tieši šajā kritērijā – darba organizācija – ir nesaprotama, neskaidra un necaurspīdīga,” Re:Baltica stāsta Mobius advokāts Sandis Petrovičs. Mobius arī uzskata, ka uzvarētāj firmai BMGS S bijis pieejams viņu iesniegtais piedāvājums, kas ir pretlikumīgi.

BMGS S pārstāvis Guntis Rāvis presei šos apgalvojumus nosauca par klajiem meliem un draudēja kompāniju sūdzēt tiesā Vācijā par reputācijas graušanu.

Labdarība – biznesa stratēģija

Uz abām pēdējām Saeimas vēlēšanām būvnieku firmu pārstāvji (firmām ziedot ir aizliegts) partijām noziedoja pusmiljonu latu, kas ir desmitā daļa no visiem ziedojumiem. Salīdzinoši maz, ņemot vērā, ka būvniecības iepirkumi atsevišķās sezonās pārsniedz pat pusi no visiem valsts iepirkumiem.

Taču ir vēl citi veidi, kā pateikties politiķiem. Būvnieki savu naudu atvēl arī labdarībai. Lursoft dati rāda, ka Skonto būve pērn labiem mērķiem ziedoja 150 tūkstošus latu. Kam ziedots, firma nesaka. Labdarība esot daļa no biznesa stratēģijas.

“Skonto Būve ziedošanas un sponsorēšanas stratēģija tiek izstrādāta tekošā gada beigās uz nākamo gadu, un tā ir mārketinga stratēģijas neatņemama sastāvdaļa. Mārketinga stratēģija, kas ir balstīta uz biznesa stratēģiju, ir konfidenciāla informācija un paredzēta tikai uzņēmuma iekšējai lietošanai.”

– Skonto būves preses dienests

Kamēr presei firma negrib stāstīt, kam ziedo, firmas mājaslapā redzams kā Guntis Rāvis Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālei dāvina zeltu kupola apzeltīšanai un spiež roku Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC).

Foto: www.skontobuve.lv

78 tūkstošus latu labdarībai ziedoja arī otrs būvnieku smagsvars – firma Arčers. Lielākā nauda atdota sporta organizācijām, kas Latvijā cieši saistītas ar politiku, kamēr dzīves pabērniem ziedots mazākums. Tā Latvijas Bobsleja federācijai firma pērn ziedoja 22 500 latus, bet Latvijas Basketbola savienībai gandrīz 52 000 latu. Arčers līdzīpašnieks Kaspars Garkanis pērn arī ziedoja 10 000 latu Vienotībai, kas ir cieši saistīta ar Latvijas Basketbola savienību. Tikmēr dzīves pabērniem – Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijai un Invalīdu tiesību aizsardzības centram Arčers ziedoja pa 300 latiem katram.

Ievērojamu summu – 168 000 latu ziedojusi arī RE&RE, savukārt ACB – 5000 latu. Kam naudu atvēlēta, firmas uz Re:Baltica vēstulēm neatbildēja.

Ziedotāju melnie zirdziņi

Pētījuma “melnie zirdziņi” ir firma ar neko neizsakošu nosaukumu Norma-S. Tās vienīgie īpašnieki, plašākai sabiedrībai nezināmie Loze Andrejs un Suveizda Oskars kopā ziedoja 50 000 latu (40 000 ZZS, PLL – 10000). Abiem pieder vairākas ar celtniecību saistītas firmas, bet iepirkumos uzvarējusi tikai viena – Norma-S. Pie tam uzvara ir necilā RD Satiksmes departamenta konkursā par lietus notekūdeņu caurules remontu K.Ulmaņa gatvē par nepilniem 100 000 latu. Firma gan varēja atļauties ziedot, jo tās peļņa 2010.gadā bija pusmiljons latu.

Bez ziedošanas neiztikt

“Nav šaubu, ka uzņēmējiem, lai viņi būtu sekmīgi, ir jādibina kontakti. Droši vien, ka pazīšanās ar partijām, tai skaitā ziedojumu veidā, ir viens no veidiem kā šādus kontaktus attīstīt. Cita lieta – kā šis kontakts izpaužas. Vai ziedojums partijai acīmredzami nozīmē labvēlību un uzvaru, iespējams, kādā no konkursiem,” spriež advokāts Sandis Petrovičs, kura klientu vidū ir vairāki būvnieki, kas jūtas apkrāpti.

Pie līdzīga secinājum savā ikdienas darbā nonākusi arī Inguna Sudraba.

“Es varu tikai vērtēt, ko saka biznesa cilvēki. Viņiem sava biznesa veikšanai ir nepieciešams saņemt politisko atbalstu,” stāsta Valsts kontroliere, “viens no veidiem, ko mēs redzam, kā tiek mainītas [valsts uzņēmumu] valdes, kur parādās cilvēki, kas konkrētai partijai ir palīdzējuši. Tātad ir šī sasaiste. Partija pirmām kārtām atbalsta tos cilvēkus, kuri atbalsta partiju.”

Pētījuma metodoloģija

Pētījumā iekļautas firmas, kuru vadoši darbinieki vai īpašnieki ziedoja partijām no 2010. gada sākuma līdz 2011. gada oktobrim. Kompāniju dati ņemti no Lursoft šogad augustā un salīdzināti ar Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzi. No iepirkumiem atlasītas firmas, kas nodarbojas ar būvniecību un ar to saistītajiem darbiem – projektēšanu, rekonstrukciju, būvmateriālu piegādi.

Pētījumu izstrādāja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, LU SZF studenti un Atvērto datu kustības aktīvists Raimonds Simanovskis, eazyBI.

Lasi vēl:

Pētījuma galvenie secinājumi
Paspēlējies ar datu bāzēm. KAM un CIK DAUDZ ziedots. Kādos iepirkumos uzvarēts.