Kovida vakcīnām nav saistības ar plaušu vēzi

Sociālajos medijos daži lietotāji pavairo ziņu par plaušu vēža izplatību, vainojot pie tā vakcinēšanos pret kovidu. Šie ieraksti ir populāri – ar tiem dalījušies vairāk nekā 200 cilvēku. Taču šādam pieņēmumam nav nekāda pamata. Galvenais plaušu vēža riska faktors ir smēķēšana. Savukārt vakcīnas pret kovidu neizraisa vēzi.

Ar klikšķu virsrakstiem biedē par redzes zudumu pēc kovida vakcīnas

“Pētījums: Pfizer Covid-19 vakcīna var izraisīt redzes zaudējumu” – ar šādu un līdzīgiem kliedzošiem virsrakstiem vairāki Latvijas mediji publicējuši ziņas, kas rada iespaidu – kovida vakcīnu dēļ var zaudēt redzi. Pētījumā, kuru piesauc ziņu portāli, nekā tāda nav. Kopumā pētījuma dalībniekiem pēc vakcīnas bija nelielas izmaiņas acs audos, taču nevienam neradās redzes problēmas. Pētījuma galvenā autore Fatma Sumera (Fatma Sümer) vēstulē Re:Check norāda, ka Latvijas portālu virsraksti ir “pilnīga pāspīlēšana”.

PVO neplāno “pārprogrammēt” cilvēkus un ieviest “digitālo identitāti”

Vairāk nekā 1300 Facebook lietotāju dalījušies ar video par izfantazētiem Pasaules Veselības organizācijas (PVO) plāniem līdz 2030. gadam pārprogrammēt cilvēku “imūno modeli” un ieviest digitālu identifikācijas sistēmu, bez kura nevarēšot saņemt teju nevienu pakalpojumu. Tas ir izdomājums, kam nav nekāda saistības ar video piesaukto PVO rīcības plānu.

Prokremlisks propagandists melo par uzsprāgušu Latvijas robežsargu

Kāds prokremlisks blogeris sociālajos medijos melo, ka Latvijā mīnas sprādzienā miris robežsargs, apgalvojot, ka tas noticis, jo Latvija pēc izstāšanās no Otavas konvencijas mīnē robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas robežsardze skaidro, ka šāda notikuma nav bijis, neviens tās pārstāvis nav gājis bojā un uz Latvijas robežas neesot kājnieku mīnu.  

Jūlija negaisi radās dabiski, nevis tos “iesēja”

Facebook un TikTok lietotāji aktīvi dalās ar maldinošu video par to, ka spēcīgos negaisus jūlija pirmajā pusē kāds radīja mākslīgi. Video autors bez pierādījumiem lēš, ka tas it kā darīts, lai pārbaudītu jauno agrīnās brīdināšanas jeb šūnu apraides sistēmu. Tam nav nekāda pamata, un Latvijā laikapstākļus mākslīgi nemaina.

Privātuma pārskats

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai varētu nodrošināt Jums vislabāko lietotāja pieredzi. Sīkdatņu informācija tiek glabāta Jūsu pārlūkprogrammā un veic dažādas svarīgas funkcijas, piemēram, atpazīst jūs, kad atgriežaties mūsu tīmekļa vietnē, un palīdz saprast, kuras vietnes sadaļas jums šķiet visinteresantākās un noderīgākās. Vairāk par sīkdatnēm var lasīt mūsu sīkdatņu lietošanas noteikumos.