Sociālajos medijos no jauna aktuāla kļuvusi dezinformācija par Covid-19 vakcīnu bīstamību. Potes nepamatoti tiek saistītas ar palielināto mirstību Austrālijā un Lielbritānijā. Šos maldus izplata ne tikai sociālo mediju lietotāji, bet ari Saeimas deputāte Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā), kuras partijas biedri regulāri izplata līdzīgu dezinformāciju.
Liepājas teritorijā tiek būvēts dzeramā ūdens terminālis, kurā uzglabās Liepājas dziļurbumos iegūto ūdeni, lai pēc tam to eksportētu. Šis plāns daļā sociālo mediju lietotāju raisījis bailes par sekām – valsts tikšot izlaupīta un pašiem ūdens nepietiekšot. Pēc hidroģeologu aplēsēm pamata uztraukumam nav.
Vienā no lielākajām Latvijas vakcīnskeptiķu Facebook grupām cilvēki dalās ar Jauns.lv rakstu, kurā teikts, ka pērn Austrālijā un Lielbritānijā būtiski pieaugusi mirstība. Grupas biedri lēš, ka tam iemesls esot vakcinācija pret Covid-19. Šāds uzskats nav pamatots, un mirstību, visticamāk, veicinājuši citi ar pandēmiju saistīti faktori.
Krievijas valsts telekanāls 5TV publicējis sižetu par Rietumiem, kuros individuālā brīvība it kā aizgājusi par tālu. Telekanāls to pamato, sniedzot sagrozītu un maldinošu informāciju par ārsta asistētu nāvi, dzimuma maiņas hormonālo terapiju un narkotiku dekriminalizāciju. Sižets kļuvis populārs arī Latvijā – ar to dalījušies vairāk nekā 3600 cilvēku.
Sociālajā medijā Facebook atkal popularitāti guvuši apgalvojumi par it kā valsts realizētu afēru, lai mākslīgi radītu elektrības deficītu un liktu iedzīvotājiem maksāt par to vairāk. Ierakstu autora arguments ir ūdens līmenis Daugavā, kas pērnvasar bijis tāds pats kā tagad – kopš šā gada sākuma. Tagad Daugavas HES saražo Latvijai nepieciešamo apjomu vai pat vairāk, tātad tāpat bijis arī vasarā. Taču ieraksts ir maldinošs, jo saražojamās elektroenerģijas apjomu nosaka nevis ūdens līmenis, bet gan tā pietece upē. Dati rāda, ka vasarā ūdens pietece bija būtiski mazāka nekā šāgada sākumā.
Vairāk nekā 1200 cilvēku Facebook dalījušies ar ierakstu, kura teikts, ka dabiskie jeb dzīvnieku izcelsmes insulīni neizraisot blakusparādības. Tie šajā ziņā nekorekti pretstatīti mākslīgi ražotajam insulīnam. Zinātniskā literatūra liecina, ka atšķirība starp dabisko – no dzīvniekiem iegūto – un sintētisko insulīnu ir neliela. Turklāt ir pamats domāt, ka mākslīgais insulīns ir drošāks un efektīvāks.