Jau vairāk nekā divus gadus sociālajos medijos izplatās sazvērestības teorija, ka Latvijas Republika ir nevis valsts, bet komercuzņēmums. Teorijas atbalstītāji to pamato ar to, ka Latvija un tās institūcijas atrodamas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) un privātās uzņēmumu datu bāzēs. Teorija Facebook “uzpeldēja” no jauna marta beigās, kad kāds lietotājs publicēja attēlu ar Saeimas datiem Firmas.lv interneta lapā.
Vairāk nekā trīsarpus tūkstoši Facebook lietotāju dalījušies ar ziņu par viltus konkursu, kurā it kā tiek izlozētas “mazas mājiņas” jeb kempinga piekabes. Patiesībā izloze nav īsta un tās “organizētāji”, visticamāk, mēģina izkrāpt cilvēku personīgo informāciju vai novirzīt viņus uz, iespējams, nedrošām interneta lapām.
Daži dezinformatori sociālajos medijos izplata fotogrāfiju, kurā it kā esot redzama bojāta un tādējādi bīstama lielveikala nesošā sija. Tā nav taisnība. Bojāts tikai dekoratīvais apmetums, bet ne pati konstrukcija.
Pagājušā gada vasarā Eiropu pārņēma karstuma vilnis un vairākās valstīs krita temperatūras rekordi. Tolaik izplatījās maldi, ka mediji ar meteoroloģisko karšu palīdzību cenšas pārspīlēt karstuma viļņa un klimata pārmaiņu nopietnību. Proti, laika ziņu kartes esot sarkanā krāsā, lai radītu iespaidu par ekstrēmām temperatūrām. Re:Check jūlijā rakstīja par šādu apgalvojumu saistībā ar Vācijas telekanāliem, bet tagad cilvēki atkal dalās ar līdzīgiem apgalvojumiem par laika ziņām Zviedrijā.
Pagājušās nedēļas beigās portāli LA.lv un NRA publicēja rakstus par to, ka Latvijā esot pasaulē dārgākie komunālie pakalpojumi. Apgalvojums balstās uz kāda anonīma Twitter profila ierakstu. Lai gan ierakstā nav norādīts informācijas avots, abas ziņu vietnes to prezentēja kā patiesu statistisku. Iespējams, sākotnēji informācija nāk no interneta vietnes Numbeo, kas komunālo pakalpojumu dārdzību vērtē, balstoties uz anonīmu cilvēku nepārbaudītām liecībām.
Latvijā esot pasaulē dārgākie komunālie pakalpojumi pasaulē. Tā raksta sociālo mediju lietotāji, Saeimas deputāti un vairākas ziņu vietnes. Informācija ir apšaubāma un nāk no kāda anonīma Twitter profila, kas nenorāda, kur tā atrasta un pēc kādas metodoloģijas apkopota. Sākotnējais informācijas avots, iespējams, ir interneta vietne Numbeo, kas publicē statistisku, balstoties uz anonīmu cilvēku liecībām.