Ronalds Siliņš

Ārsts imunologs Lauris Līcītis 2017. gadā Latvijas Kristīgā radio raidījumā Aktuālā diskusija izplatīja maldinošu informāciju par vakcīnu drošību. Viņš stāstīja, ka vakcīnu palīgvielas – alumīnijs un dzīvsudraba sāļi – it kā esot bīstami veselībai. Līcīša teiktais ir pretrunā ar zinātniskajā literatūrā atrodamo informāciju. Raidījuma fragmenti vēl šobaltdien tiek pārpublicēti sociālajos medijos – ar vienu no tiem šogad aprīlī dalījušies vairāk nekā 900 cilvēku.

Teju tūkstotis cilvēku Facebook dalījušies ar ierakstu par to, ka Spānijā un Vācijā lidmašīnas izsmidzina, iespējams, kaitīgas vielas vai cenšas mākslīgi radīt nokrišņus. Ierakstā teikts, ka informācija nāk no oficiāliem avotiem – Spānijas Valsts meteoroloģijas aģentūras un Vācijas Federālās vides aģentūras, taču abas aģentūras to noliedz.

Aprīļa vidū portāls NRA publicēja rakstu par it kā lielu pētījumu, kurā esot secināts: sejas maskas Covid-19 laikā bijušas neefektīvas. Raksts kļuva populārs arī sociālajos medijos. Taču tajā paustais neatbilst patiesībai. Pētījumā tika analizēta situācija tikai vienā slimnīcā, proti, vai prasība lietot maskas tās pacientiem samazināja risku saķert Covid. Turklāt pētījums nenotika visā Covid pandēmijā, bet tikai īpaši lipīgā omikrona paveida laikā, kas rakstā ir noklusēts.

Pagājušajā nedēļā maldinātajs Rūdolfs Brēmanis izplatīja melus, ka vakcinēšanās pre Covid ir bīstama grūtniecēm. Brēmanis stāsta, ka viņa teikto it kā pierāda “citu valstu statistika” un Pfizer pašu atklātā informācija. Taču tam nav pierādījumu, viņa apgalvojumi ir pretrunā ar zinātnisko literatūru, un arī Pfizer neko tādu nav publicējis.

TikTok vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku redzējuši video, kurā Milānas centrā it kā nofilmēta reklāmas stenda veidā izveidota ziedojumu urna. Uz tās esot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska seja un ziedotā nauda tiekot iešņaukta nāsī. Video ir safabricēts – šāda ziedojumu urna Milānā nav atradusies.

Jau vairāk nekā divus gadus sociālajos medijos izplatās sazvērestības teorija, ka Latvijas Republika ir nevis valsts, bet komercuzņēmums. Teorijas atbalstītāji to pamato ar to, ka Latvija un tās institūcijas atrodamas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) un privātās uzņēmumu datu bāzēs. Teorija Facebook “uzpeldēja” no jauna marta beigās, kad kāds lietotājs publicēja attēlu ar Saeimas datiem Firmas.lv interneta lapā.