PNB bankas slēgšana raisījusi jautājumu, vai garantēto noguldījumu izmaksai ir uzkrāta pietiekama summa un, ja tā nav, kur tiks ņemti trūkstošie līdzekļi. Par šo jautājumu mediji atkārtoti runājuši ar finanšu ministru Jāni Reiru (Jaunā Vienotība). Ministrs, pinoties skaidrojumos, sniedza neprecīzu un arī patiesībai neatbilstošu informāciju.
Neraugoties uz Konkurences padomes (KP) ierosināto pārkāpuma lietu, Rīgas dome neplāno apturēt jaunā atkritumu apsaimniekotāja Tīrīga līgumu slēgšanu ar iedzīvotājiem. Ja KP lems par aizliegumu, Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Oļegs Burovs sola vērsties tiesā. Tagad Burovs jautā, kāpēc iepriekš padome nav neko teikusi un kāpēc vienošanos ar uzņēmēju apšauba tikai tagad.
Jaunās vienotības Rīgas domes frakcija atkārtoti norādījusi uz pilsētas līdzšinējās vadības atbildību galvaspilsētas novešanā līdz finanšu un korupcijas krīzei. Taču vai taisnība frakcijas vadītājam Vilnim Ķirsim, ka 11 domes deputātiem pašlaik ir dažāda veida statusi ar korupciju saistītos kriminālprocesos? To Ķirsis paziņoja Delfi TV diskusijā ar Jāni Domburu 21.augustā.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) svētdien sociālajā tīklā Twitter rakstīja par klimata pārmaiņām. Deputāts norāda - klimata pārmaiņas esot bijušas un būs un cilvēkiem nevajadzētu pārspīlēt savu nozīmi. Dombravas paustais ir maldinošs, tas ir pretrunā ar zinātnieku secinājumiem, Latvijas nostāju un viņa paša balsojumu Saeimā.
Veselības ministrija (VM) nodevusi apspriešanai alkohola patēriņa mazināšanas plānu. Tas līdz ar citiem priekšlikumiem paredz būtiski ierobežot alkohola reklāmu. Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa intervijā Latvijas Radio kritizēja šo ieceri. Viņa norādīja, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam, bet tā patēriņš visu laiku audzis. Tas ļaujot secināt, ka reklāma tiešu ietekmi uz alkohola patēriņu neatstāj. Liepiņa savos izteikumos nav precīza.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), uzsverot reformu nepieciešamību kā nosacījumu pedagogu algu palielināšanai, kā pozitīvo piemēru atkārtoti minējis Igauniju - tur skolotāju atalgojums esot lielāks sakārtotas sistēmas, mazāka skolu un skolotāju skaita dēļ. Tā kā premjers Igauniju šādā kontekstā slavē ne pirmo reizi, Re:Check nolēma viņa teikto pārbaudīt un konstatēja, ka Kariņa vēstījumā pieļautas vairākas neprecizitātes. Turklāt ir noklusēts būtisks fakts, proti, algas ir lielākas ne tikai skolu sistēmas reformu, bet arī ik gadus valsts piešķirtā ievērojamā papildfinansējuma dēļ.