2010. gadā Latvijā tika izsniegti 300 000 ātrie kredīti, 2011. gadā šis skaitlis jau bija piecas reizes lielāks – 1 500 000. Tiek prognozēts, ka 2012. gadā ātro kredītu bizness pieaudzis par 30-40%.

Krīzes gados īstermiņa aizdevuma bizness audzis ļoti strauji. 2011. gadā izsniegti aptuveni 1,5 miljoni ātro kredītu, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā 2010. gadā. Tas ir pēc pašu aizdevēju aprēķiniem. Latvijā nav pieejami pilnvērtīgi dati, jo, atšķirībā no bankām, ātro kredītu firmām nav jāiesniedz ikmēnešu atskaites par savu darbu. Grafikā 2011.-2010. gada apgrozījums firmām, kas galvenokārt nodarbojas ar ātro kredītu aizdošanu. Salīdzinot ar 2010. gadu, ātro kredītu firmu apgrozījums 2011. gadā pieauga par 112%, kas ir ļoti augsts rādītājs.

Tabulā ir attēlotas visas Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapā norādītās firmas, kurām ir izsniegta licence kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, tabulā ir apkopotas firmu piedāvātās gada procentu likmes, ko vajadzēs samaksāt, aizņemoties 200 latus, kā arī ir aprēķinātas % likmes, kas jāatmaksā pēc gada un kopējā atmaksājamā summa.

Kārdinošas picas un 0% likme pirmajā mēnesī ir veidi, kā ātro kredītu firmas mēģina pievilināt jaunus klientus. Taču košās reklāmas nepastāsta, ka procentu maksājumi aug pa mēnešiem, no īstermiņa aizņēmuma pārvēršoties par ilgstošu parādu.

1% turīgāko valsts iedzīvotāju mēnesī uz mājsaimniecību nopelna 3018,88 Ls, turpretī 90% mājsaimniecību ienākumi ir 425,11 Ls.

Šobrīd sociālo pabalstu apmēru un piešķiršanas kārtību Latvijā nosaka katra pašvaldība atsevišķi. Līdz ar to pabalsti atšķiras atkarībā no pašvaldības ieņēmumiem un nabadzīgajos Latvijas reģionos tie ir niecīgi. Pasaules Bankas pētījums rāda, ka liela daļa mājokļu pabalstu pašvaldības izmaksājušas turīgām ģimenēm, bet uzraugošās valsts iestādes bijušas pasīvas, lai sistēmu mainītu.

Kas jādara, lai uzlabotu dzīves līmeni cilvēkiem ar maziem ienākumiem un mazinātu sociālo nevienlīdzību. Galvenie secinājumi un ekspertu ieteikumi.

2011.gada novembrī sabruka divas nozīmīgas Baltijas bankas – Latvijas Krājbanka un Snoras banka Lietuvā. Banku īpašnieks, krievu miljonārs Vladimirs Antonovs, noguldītāju naudu bija tērējis savu biznesa ambīciju un greznā dzīvesveida apmierināšanai. Re:Baltica pētīja, kā Antonovs izpumpēja naudu no bankām un kādēļ to laicīgi nenovērsa banku uzraugi.

Lai skatītu notikumu hronoloģiju spied šeit vai arī uz Antonova attēla

Pie šī projekta strādāja: Ieva Mārtiņa, Dienas Bizness, Latvija; Ramunas Bogdanas, Delfi, Lietuva; Lidija Lieģis, brīvžurnāliste, UK; Dorians Ziedonis, The Baltic Times, Latvija; Inga Springe, Re:Baltica, Latvija

Šos uzņēmumus Vladimirs Antonovs kontrolēja līdz 2011.gada novembrim pirms sabruka Snoras un Latvijas Krājbanka. Šobrīd daļai no uzņēmumiem pieteikta maksātnespēja, vai arī tie ir pārdoti.

Lai skatītu shēmu pilnā izmērā spiediet šeit!

Kopš neatkarības atgūšanas, pagājuši vairāk kā 20 gadi, bet Baltijas valstis joprojām nav kļuvušas par trim spēcīgām sabiedrotajām. Kādēļ tā? Re:Baltica pētīja “izgāzto” sašķidrinātās gāzes termināla projektu.

Lūdzām žurnālistu katrā Baltijas valstī izpētīt, kādēļ nespējām vienoties kurā no valstīm būvēt termināli. Rakstu no Latvijas var lasīt šeit, rakstu no Igaunijas šeit un no Lietuvas šeit. Raksti tapa Baltijas pētnieciskās žurnālistikas konferencei, kas notika Rīgā, 2012.gada maijā.