2007.gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nodibināja fondu Russkij Mir. Tā mērķis ir izplatīt krievu kultūru ārzemēs, un tas lepojas ar savu atvērtību. Vairāku mēnešu garā izmeklēšanā Re:Baltica žurnālisti atklāja caurspīdības trūkumu fonda darbībā Baltijas valstīs. Russkij Mir neatklāj visas organizācijas, kurām dota naudu. Noslēgtie līgumi par naudas saņemšanu ir konfidenciāli. Kurš ieguva finansējumu, un kam nauda tērēta? Izmeklēšanas kopsavilkumu lasiet šajā interaktīvajā skaidrotājā. Rakstus no trim Baltijas valstīm lasiet šajā un Re:Baltica.com angļu valodas sadaļā.

Interaktīvais skaidrotājs rāda galvenos pētījuma secinājumus, pie kuriem nonākuši trīs Baltijas valstu žurnālisti.

Kam pieder Baltijā lielākais krievu mediju holdings?

Maskavas garā roka vai tikai bizness? Pirmais Baltijas kanāls (PBK) ir krievu iecienītākā televīzija. Šī gada sākumā kanāla kopējā auditorija Baltijā pārsniedza četrus miljonus skatītāju. Pašlaik PBK mātes kompānijas Baltijas mediju alianse (BMA) mērķis ir kļūt par vadošo mediju holdingu Baltijā. Un tas ir ļoti reāls mērķis, jo PBK ir gatavs pakalpot vadošiem politiķiem, lai papildinātu savu maku.

Kam pieder ietekmīgais mediju koncerns un kas ir tā biznesa veiksmes noslēpums, Re:Baltica pētīja Latvijā un Igaunijā.

Saraksts ar Latvijas organizācijām, kuru projektus apstiprinājis fonds Russkij Mir kopš 2008. gada. Šīs ir organizācijas, kuras varējām identificēt fonda mājas lapā.

Lai skatītu sarakstu spiediet šeit – Kas dabūja naudu Latvijā?

Šajā sarakstā ir organizācijās, kuru projektu pieteikumus kopš 2008. gada apstiprinājis Russkij Mir. Publicējam organizāciju nosaukumus krievu/angļu valodā, kuras identificējām fonda mājas lapā.

Lai skatītu sarakstu spiediet šeit – Kam piešķīra naudu Baltijā?

“Krievija izmanto tautiešu politiku, lai kaimiņvalstīs realizētu “maigās varas” konceptu. Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmes sfēru, Krievijas politikas veidotāji radījuši “Krievijas pasaules” konceptu,” – tā jau 2010. gadā akadēmiskā pētījumā rakstīja Krievijas politikas eksperts Andis Kudors (Austrumeiropas politikas pētījumu centrs).

Lai labāk saprastu “maigās varas” koncepta nozīmi un Krievijas mērķus, lasiet A.Kudora pētījumu šeit (teksts ir angļu valodā).

Vai Tu pārmaksā par siltumu? Pētījumā “Karstie rēķini” skaidrojam, kādēļ maksa par siltumu ir tik atšķirīga. Īpašā siltuma kartē salīdzini savu, kaimiņu un citu pilsētu iedzīvotāju izmaksas.

Apskatījāt “Karsto rēķinu” karti un sapratāt, ka maksājat par apkuri daudz? Piedāvājam apkopojumu, kā rīkoties tālāk. Jūsu tiesības un iestādes, kur meklēt palīdzību.

Janvārī jauni dārgākās apkures rekordi – 2.63 Ls/m2! Lai uzzinātu, kurā pilsētā cilvēki maksā tik dārgi, apskati TOP 10! Apkopoti līdz 13.februārim iesūtītie dati.

Ja lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju apkures sezonā par apkuri maksā vidēji 0.80 -1.00Ls, tad renovētās mājas, jaunie projekti vai taupīgie šīs izmaksas spēj samazināt pat trīskārši, par vienu kvadrātmetru maksājot pat 0.30 Ls. Apkopoti iesūtītie dati līdz 13.februārim.

Katrs apsaimniekotājs pats izlemj, cik iedzīvotāji maksā par apkuri un cik – par ūdens uzsildīšanu. Vēl daži aprēķina izmaksas uz vienu iedzīvotāju. Šeit apkopoti līdz 13.februārim iesūtītie dati.

Pirmo reizi apkopota informācija par to, kā tiek aprēķinātas siltuma izmaksas uz māju. Šajā informatīvajā bukletā skaidrots kā siltums nonāk līdz mājai; kā sadalās ēkā un kā tiek aprēķinātas izmaksas.

Bukletā arī doti piemēri, kā ikviens iedzīvotājs var izrēķināt savu patērēto siltumenerģiju un siltuma zudumus mājai. Palīgmateriālā iespējams lasīt arī padomus siltumenerģijas patēriņa mazināšanai, informāciju par māju renovāciju un nepieciešamo auditu veikšanu.
Bukletu sastādījuši – Rīgas enerģētikas aģentūra sadarbībā ar Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju un Sorosa Fondu Latvijā.

Bukleta elektroniskā versija pieejama ŠEIT.