Kongo Demokrātiskajā Republikā plosās bīstamais Ebolas vīruss. Cīņu pret slimību traucē maldi par it kā mākslīgi radīto vīrusu. Tie nonākuši arī Lietuvā un drīz varētu parādīties arī pie mums, jo pieredze rāda, ka vienas valsts maldi nereti pēc pāris nedēļām parādās citā. Tādēļ analizējam, kā par vīrusu maldina kaimiņos.
Šovasar Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā izcēlās Bundibundžo Ebolas vīrusslimības epidēmija. Viens infekcijas gadījums konstatēts arī Eiropā – kāds ārsts, atgriežoties no Kongo, slims ieradās Francijā.
Kas ir Ebolas vīrusslimība?
Ebolas vīrusslimību izraisa vairāki Ebolas vīrusi, kurus parasti pārnēsā sikspārņi. Pašreizējā uzliesmojuma cēlonis ir noteikts Ebolas vīrusu ģints pārstāvis – Bundibundžo vīruss. Infekcijas simptomi ir, piemēram, drudzis, vājums, muskuļu sāpes, caureja, izsitumi, nieru un aknu mazspēja. Iepriekšējos Bundibundžo uzliesmojumos no infekcijas miruši 30–50 % saslimušo. Pret Bundibundžo vīrusa infekciju nav ne zāļu, ne vakcīnu.
Cilvēki viens otru var inficēt ar ķermeņa šķidrumiem, piemēram, asinīm, siekalām un sviedriem. Atšķirībā no, piemēram, kovida, infekciozi ir tikai cilvēki ar simptomiem.
ES profilakses un kontroles centrs uzskata, ka Eiropā epidēmijas draudu nav.
Nav pierādījumu, ka vīruss radīts mērķtiecīgi
Faktu pārbaudītāji no Lietuvas Delfi.lt ir saskārušies ar vairākiem populāriem Facebook ierakstiem par Ebolas slimību. Piemēram, kādā nepatiesi pausts, ka ar Pasaules Veselības organizāciju saistītās veselības iestādes apsūdz Bilu Geitsu it kā mākslīgā Bundibundžo vīrusa izplatīšanā. Kongo iedzīvotāji pat esot aizdedzinājuši ārstēšanās centrus, lai aizdzītu miljardieri prom.

Identisks ieraksts atrodams arī krieviski.
Maldu sakne, visticamāk, meklējama faktā, ka Geitsu fonda līdzdibinātā Epidēmiju sagatavotības inovāciju koalīcija (CEPI) atvēlēja 60 miljardus ASV dolāru ātrākai vakcīnu izstrādei pret Bundibundžo vīrusu. Taču naudu mērķim piešķīra jūnijā, kad epidēmija plosījās jau vairākas nedēļas. Geitsu fonds finansē CEPI, bet tieši neiesaistās tā darbībā. Aizdomas cilvēkos raisījis arī tas, ka 2014. gada Ebolas slimības epidēmijā Geitsu fonds ziedoja 50 miljardus dolāru palīdzības pasākumiem Rietumāfrikā.
Līdzīgas nepamatotas apsūdzības Geitsam izskanēja arī saistībā ar kovida vīrusu. Miljardieris nereti tiek iepīts dažādās sazvērestības teorijās, piemēram, viņš it kā grib samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu, sterilizēt Āfrikas iedzīvotājus un pakļaut pasauli totālai kontrolei.
Teorijai par mākslīgi radīto vīrusu nav nekādu pierādījumu. Re:Check neatrada, ka tādu iespēju apsver kaut viena veselības institūcija vai publikācija zinātnieki akadēmiskos žurnālos.
Kādēļ Kongo iedzīvotāji dedzināja ārstēšanās centrus? Galvenais iemesls – iestādes neļauj ģimenēm pašām apbedīt mirušos, jo ķermeņi ir infekciozi arī vairākas dienas pēc nāves. Citos uzliesmojumos vairums cilvēku saslimuši tieši bērēs. Kongo ārsts Babu Rukengeza ASV sabiedriskajam medijam skaidro, ka valstī bēres ir ļoti svarīgas, parasti ilgst vairākas dienas un tajās notiek virkne rituālu. Līdz ar to iedzīvotāji ir dusmīgi, ka nespēj apglabāt tuvos pēc saviem ieskatiem.
Kongo arī izplatās meli, ka uzliesmojums nav īsts un centros nogalina veselus cilvēkus. Citi arī domā, ka veselības darbiniekiem ir pieejamas vakcīnas un efektīvas zāles, bet viņi tās slēpjot. Tas sadusmojis nelielu, bet aktīvu Kongo iedzīvotāju daļu.
Lietuvieši sociālajos medijos vīrusa radīšanā apsūdz arī farmācijas uzņēmumu Moderna, kas sadarbībā ar Oksfordas Universitāti cenšas izstrādāt vakcīnu pret Bundibundžo vīrusu. Proti, esot aizdomīgi, ka Moderna par poti sāka domāt pirms uzliesmojuma.
Taču arī tam nav pamata. Šis nav pirmais Bundibundžo slimības uzliesmojums. Vīrusu atklāja 2007. gadā, un jau uzreiz sākās runas par vakcīnas izstrādi. Tādēļ nav aizdomīgi, ka Moderna jau kādu laiku cenšas radīt poti.
Pārsteidzošā kārtā citās valstīs maldināšana par Ebolas slimības uzliesmojumu nav īpaši populāra. Sociālajos medijos atrodami pāris video un ieraksti ar nelielu skatījumu skaitu, kuros influenceri dažādās valodās runā par slepeniem ar Ebolas slimību saistītiem plāniem vai piedāvā brīnumlīdzekļus slimības ārstēšanai.
Vai maldi nonāks Latvijā? To paredzēt ir grūti, taču, iespējams, maldi aizies secen, jo Latvijas vakcīnskeptiķu un sazvērestības teorētiķu grupas joprojām aizņemtas ar kovidu un hantavīrusu, kurš maijā uzliesmoja uz kāda Nīderlandes kuģa.
Raksts sagatavots 2026. gadā ar Eiropas Faktu pārbaudes standartu tīkla (EFCSN) atbalstu projektā Prebunking at Scale.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.