ĪSUMĀ
- Bez diskusijām zudis liegums Nacionālajai apvienībai ieņemt iekšlietu un izglītības ministru amatus, kuros tās ideoloģija un izpausmes agrāk uzskatītas par pārāk radikālām.
- Pēc NA pieprasījuma no koalīcijas izslēdza “Progresīvos”, jo pārāk atšķiroties vērtības. No otras puses, abi spēki kopā strādā lielākās pašvaldības domē.
- Tavars (LZP), Kučinskis (LP) un Smiltēns (LRA) iepriekš atteicās iet valdībā kopā ar ZZS, jo to pārāk kontrolējot Aivars Lembergs. Nekas nav būtiski mainījies, taču tagad tā vairs nav problēma.
Līdz 2000. gadu sākumam “sarkanās līnijas” Latvijas medijos figurēja vienīgi tad, kad runa bija par hokeju vai teritorijas plānojumu.
Vēlāk žurnālisti un politiķi tā sāka saukt principus, kurus konkrētās partijas solās nepārkāpt. Tie parasti ir ideoloģiski vai balstīti personālijās.
Andra Kulberga (Apvienotais saraksts, AS) valdība ir trešā šīs Saeimas darba laikā. Šoreiz komentētāji runā par “padzisušām sarkanajām līnijām”. Tāpēc Re:Baltica izskaidro, kādas tās bija un kas ir mainījies.
1. NA nevar būt izglītības vai spēka resoru ministru amatos. Līnija izdzisusi.
2011. gadā premjers Valdis Dombrovskis (JV) NA pirmo reizi pieņēma valdības koalīcijā. Tajā bija arī Vienotība un Zatlera reformu partija. Ja neņemtu nacionāļus, otra iespēja bija Saskaņas centrs, kas uzvarēja vēlēšanās. “Jaunie trakuļi” beigās tika atzīti par mazāku ļaunumu kā potenciālie “kremlini”.
Iepriekšējais mēģinājums NA iekļaut Dombrovska valdībā beidzās ar neveiksmi. To nobloķēja viena no Vienotības daļām (Sabiedrība citai politikai). Viņi Raivja Dzintara Visu Latvijai! uzskatīja par radikāļiem, kuri kurinās etnisko spriedzi. Taču pirms tam bija nosprausti principi – NA, piemēram, neprasīs izsūtīt Latvijas krievus, vai skolās mācīt tikai latviski.
“Uz papīra nebija, bet vienmēr bija spēkā nosacījums, ka sarkanā līnija pret viņiem ir izglītība, iekšlietas un aizsardzība. Viņus uzskatīja par neprognozējamiem. Bija skaidrs, ka nevar uzticēt jomas, kur militārs spēks ir iespējams. Viņi pret to neiebilda,” Re:Baltica apstiprināja viena no JV toreizējām līderēm Solvita Āboltiņa. “Katrā brīdī ir citas vēsturiskas situācijas, un ar šodienas acīm daudz kas izskatās citādi. Toreiz imigrācija vēl nebija tāda problēma kā tagad Eiropā.”
Dzintars Re:Baltica teica, ka nosacījumus par aizsardzības un iekšlietu ministru nedošanu neatceroties. Atminoties tikai izglītību, kur partneri neesot bijuši gatavi virzīties tik ātri kā NA.
NA sākumā iedalīja kultūras, tieslietu, vēlāk arī satiksmes un ekonomikas ministru amatus. Tabu lauza Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības laikā 2022.gadā, kad par aizsardzības ministri iecēla Ināru Mūrnieci.
Kulberga valdībā NA pirmo reizi uzticēti iekšlietu (Jānis Dombrava) un izglītības (Ilze Indriksone) ministru posteņi.
Nav bijis īpaša skaidrojuma, kāpēc NA tie pienākas – ko partijas gribēja, to lielākoties saņēma. Princips – visi vienlīdzīgi un katrai četras vietas.
Dombravu kā jaunāko deputātu (toreiz 22 gadi) Saeimā pirmo reizi ievēlēja 2010.gadā. Viņš parlamentā ir pavadījis gandrīz 16 gadu, nekad nepretendēdams uz ministra posteni. Dombravas jājamzirdziņš ir cittautiešu radītie riski un pretošanās migrācijai. Re:Baltica faktu pārbaudītāji Re:Check viņu pieķēruši maldināšanā gan par migrāciju, gan zaļo kursu.
Viņa potenciālo darbības virzienu iezīmē paša vadītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums. Tie paši risinājumi parādās valdības deklarācijā – migrantu kvotas, stingrāki uzturēšanās nosacījumi un bargāki sodi par pārkāpšanu; arī reidi.
Paātrināto pāreju uz mācībām tikai latviski Saeima pieņēma pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā, un tā noslēdzās šajā mācību gadā. Tas plašākā sabiedrībā vairs nav ne apspriests, ne pretrunīgs jautājums. Indriksone par savām prioritātēm nosaukusi drošības stiprināšanu un civilo aizsardzību skolās, kā arī vienotus kvalitātes kritērijus visos izglītības veidos.
2. NA nestrādās kopā ar Progresīvajiem (PRO). Spēkā pa pusei.
NA un PRO ir ideoloģiski atšķirīgas partijas. Kamēr otrie ir par iekļaujošāku sabiedrību (vienalga – par cittautiešiem, bēgļiem, seksuālo orientāciju utt.), pirmie uzskata, ka Latvijā dominējošā ir latviešu nācija un kristīgās/konservatīvās vērtības, un pārējiem tām jāpiemērojas. Tāpat partijām ir atšķirīgs redzējums gan par ekonomikas un sociālo politiku, gan cīņu pret klimata pārmaiņām. PRO ir draudzīgāka cilvēktiesībām.
NA ar PRO strādāt atsakās, jo atšķiras “vērtību jautājumi”. Otrie sarkanās līnijas pret NA nav vilkuši – ja vajag, tad strādās.
PRO pirmo reizi varai pietuvojās 2020.gadā, kad kopā ar A/Par! uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, bet Saeimā iekļuva 2022.gadā. Sākumā Kariņa valdībā PRO neiekļāva, lai gan premjers to vēlējās lielākai koalīcijas stabilitātei. Vēsturē šis process iegāja ar diskusijām, vai galds ir stabilāks ar trim vai četrām kājām. Beigās palika pie trim – JV, NA un AS.
Konstrukcija izjuka, kad AS mēģināja panākt sava nominālā līdera Ulda Pīlēna kļūšanu par Valsts prezidentu, bet JV viņus apspēlēja. Ar ZZS un PRO atbalstu amatā nonāca Edgars Rinkēvičs. Tad Kariņš viņus gribēja koalīcijā, bet NA un AS nepiekrita. Beigās izveidoja jaunu koalīciju ar abiem pārējiem Evikas Siliņas (JV) vadībā.
Kad Siliņa pati nogāza valdību, kā formālu iemeslu izmantojot nenotriektos dronus un atlaistā PRO aizsardzības ministra vietā virzot savu kandidātu, NA un AS ātri sabloķējās. Nacionāļi paziņoja, ka ar PRO nestrādās, un tie palika opozīcijā.
Tiesa, abi strādā vienā koalīcijā Rīgas domē. Dzintars Re:Baltica paskaidroja, ka domē vērtību ziņā līdzīgāku koalīciju nav iespējams izveidot, bet Saeimā – ir.
3. Neviens nestrādās ar “nelojāliem krieviem”. Spēkā.
Politiskajā leksikā ar gadiem šis bloks, kurā ietilpst krievvalodīgo intereses pārstāvošās partijas, ir saukts gan par prokrievisko, gan prokremlisko partiju bloku. Pamatdoma – šīs partijas nevar ielaist valdošajā koalīcijā, jo apdraud valsts eiropeisko virzienu. Otrs opozīcijas “spitālīgais”, pret ko sabloķējās gan Rīgas domē, gan Kulberga valdības veidošanā, ir Aināra Šlesera politiskie veidojumi (agrāk saukti par oligarhu, tagad – populistu partiju).
Viņš pats sarkano līniju ir novilcis pret spēkiem, kas nav nosodījuši Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ar tiem nestrādā arī neviena no “latviešu” partijām.
4. AS nestrādās ar ZZS, kamēr tur būs Lembergs. Pa pusei.
Tā kā Latvijas politikā attiecības neatpaliek no ilgspēlējošām latīņamerikāņu ziepju operām, liela daļa varas partiju cita no citas reiz jau ir šķīrušies.
Viena no partijām, kas parasti neizpaužas par “sarkanajām līnijām” pret citiem, ir ZZS. Kamēr pie varas, tikmēr labi – partija spēj strādāt dažādās kombinācijās.
Tikmēr viņu “jaunie” koalīcijas partneri Kulberga valdībā – Latvijas Zaļā partija (Edgars Tavars) un Liepājas partija (Māris Kučinskis) – pirms pēdējām vēlēšanām pēc daudzu gadu sadarbības pameta ZZS. Viņi pārmeta, ka tajā pārāk lielu lomu spēlē ASV sankciju sarakstā iekļautais, par koruptīviem noziegumiem tiesājamais Aivars Lembergs.
Ar Lembergu atteicās strādāt arī Kariņš (JV), bet to risināja, koalīcijas līgumā nosakot, ka ar valdības jautājumiem var strādāt un sanāksmēs piedalīties tikai Saeimā ievēlētie.
Kad Siliņa aicināja AS savā valdībā, viens no tās līderiem Edvards Smiltēns atteikšanos motivēja ar to, ka nav pietiekami novērsta Lemberga potenciālā ietekme uz valdību. “Mūsu bijušie partneri izsakās, ka par šo karu Ukrainā ir atbildīgi paši ukraiņi (..) . Ja jums iekožas kājā krokodils, un kož šo kāju nost, mēģiniet vest sarunas ar viņu. Runājot par mūsu dalību ZZS, mums ir bijuši labi laiki, grūti laiki, bet visam ir savas robežas,” pirms četriem gadiem, LZP izstājoties no ZZS, teica Tavars.
Kopš tā laika ZZS no Lemberga nekā īpaši nav norobežojusies. Viņa sakāmais par Ukrainu joprojām ir Krievijas naratīvu caurvīts. TV studijā partija sevi deleģē pārstāvēt Lemberga sievu.
Smiltēns Re:Baltica sacīja, ka AS šoreiz galvenais bijis ātri izveidot valdību ar stabilu vairākumu parlamentā. To, ka nevienam nav pārāk liela ietekme, nodrošinot proporcionālais ministru amatu sadalījums. Ja kāds politiķis (proti, Lembergs) publiski pauž vēstījumus, kas sakrīt ar Krievijas propagandu vai kaitē Latvijas drošības interesēm, AS tam nepiekrīt un neatbalsta, bet uz valdības darbu tas neatsaukšoties. Tavars uz jautājumiem neatbildēja.
Autors: Sanita Jemberga
Ilustrācija, tehniskais atbalsts, sociālie mediji: Ieva Strazdiņa
Sociālie mediji: Inese Braže
