APGALVOJUMS
Pandēmijas nolīgums ļauj PVO kontrolēt dalībvalstis. Līgums nav ratificēts, jo valstis iestājas par savu suverenitāti.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Nolīgums neapdraud valstu suverenitāti. Līgumu vēl nevar ratificēt, jo valstis diskutē par farmācijas firmu tiesībām un valstu vienlīdzību.
Jau vairākus gadus dezinformatori maldina par Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pandēmijas nolīgumu. Šogad maijā no jauna uzpeldējuši maldi, ka līgums apdraud dalībvalstu suverenitāti. Tas ir pilnīgs izdomājums.
PVO dalībvalstis pērn 20. maijā Pasaules veselības asamblejā pieņēma starptautisko nolīgumu par pandēmijām, kurā noteiktas valstu tiesības un pienākumi pandēmijas gadījumā. Piemēram, viens tā mērķis ir izstrādāt sistēmu, kas ļautu valstīm efektīvi dalīties ar informāciju un taisnīgi nodrošināt citai citu ar pandēmijā nepieciešamo, piemēram, vakcīnām, medikamentiem, diagnostikas līdzekļiem. Līgums arī paredz pasākumus, kurus īstenojot, valstis būtu labāk sagatavotas nākotnes pandēmijām. Dalībvalstis nolīgumu vēl nav ratificējušas.
Populārā Facebook ierakstā pausts:
“Sākotnēji PVO gribēja, lai līdz 2026. gada maijam visas valstis parakstītu jauno Pandēmijas līgumu. Ja tas būtu noticis, tad: PVO kļūtu par augstāko varu pasaulē veselības jautājumos; (..) Viņi varētu piespiest ieviest karantīnas, aizliegumus, obligātas vakcinācijas un veselības pases – bez jūsu valsts valdības piekrišanas; Valstis zaudētu tiesības pašām lemt par savu tautu un savu suverenitāti.”
Pandēmijas nolīgums neko tādu neparedz un nav paredzējis.
Nolīguma pirmajās lapās ir norādīts, ka līgumā noteikto mērķus sasniegšanai jāņem vērā pieci principi, un pirmais no tiem ir valstu suverenitāte. Turklāt līgumā vairākkārt minēts, ka valstis rīkojas pēc saviem ieskatiem un iespējām. Arī Latvijas Veselības ministrija skaidrojusi, ka nolīgums neierobežos valsts suverenitāti.
ANO un veselības institūciju pārstāvji jau iepriekš skaidrojuši, ka PVO nav juridiska spēka lemt par veselības jautājumiem valstī. “PVO ģenerāldirektors un personāls nevar ieviest lēmumus, piemēram, noteikt lokdaunus, ieviest vakcinācijas mandātus vai diktēt robežu atvēršanu un slēgšanu. Šādi lēmumi paliek katras valsts suverēnajā kompetencē,” ANO eksperti norāda akadēmiskajā žurnālā Lancet. Pandēmijas nolīgums to nemaina. Akadēmiskajā žurnālā Global Jurist starptautisko tiesību profesors Andrea Spanjolo raksta, ka PVO nav spējīga piemērot sankcijas dalībvalstīm, kas pārkāpj starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus vai rīkojas pretēji oficiāliem PVO ieteikumiem.
Ierakstā arī minēts, ka nolīgums paredz, ka PVO “varētu jebkurā brīdī pasludināt pandēmiju – pēc saviem ieskatiem”.
PVO jau tagad var pasludināt, ka pēc tās kritērijiem sākusies kādas slimības pandēmija, proti, slimība izplatās visā pasaulē. Tā vienkārši ir fakta konstatēšana.
Kāpēc dalībvalstis nav ratificējušas nolīgumu?
Ierakstā minēts, ka PVO dalībvalstis nevienojās par nolīguma “galvenajiem noteikumiem”:
“Strīdi bija par šiem punktiem: 1. Datu kontrole: PVO gribēja paturēt visas tiesības uz vīrusu un slimību datiem – lai varētu slēpt informāciju un melot. 2. Digitālā uzraudzība: Viņi gribēja obligāti ieviest visā pasaulē vienotas digitālās veselības pases, izsekošanas sistēmas un kontroli pār katru cilvēku. 3. SUVERENITĀTE: Vislielākā pretestība – valstis atteicās atdot tiesības lemt par savu tautu kādam citam.”
Tā nav taisnība.
Pandēmijas nolīguma ratificēšana vēl nav sākusies, jo dalībvalstīm joprojām ir nesaskaņas par tā 12. panta pielikumu. Organizācija cerēja, ka tās varēs atrisināt gada laikā pēc līguma pieņemšanas, taču tas nenotika.
Nolīguma 12. pants nosaka, ka dalībvalstis savā starpā dalīsies ar informāciju par slimību izraisošo organismu. Savukārt farmācijas uzņēmumi un citi ražotāji PVO rīcībā nodos 20 % no savas ar pandēmiju saistītās produkcijas (potes, testus, medikamentus), lai tos pēc nepieciešamības sadalītu nabadzīgām valstīm. PVO pusi produkcijas saņemtu bez maksas un pusi par pieejamu cenu. Kā norāda veselības politikas eksperti portālā Health Policy Watch, lielākā pretestība pret šīm prasībām nāk no turīgām Eiropas valstīm, tikmēr attīstības valstis grib, lai pielikumā uzskaitītie pienākumi ir skaidrāk definēti.
Hantavīruss nav afēra
Ieraksta autore maldina arī par hantavīrusu, kurš maija sākumā inficēja vairākus pasažierus uz Nīderlandes kruīza kuģa:
“Piemēram, hantavīruss – oficiāli rakstīts 30 gadus, ka tas NAV lipīgs, neizplatās starp cilvēkiem un nevar būt epidēmija. Tagad to pēkšņi izceļ tikai tāpēc, lai radītu bailes un attaisnotu kontroles ieviešanu.”
Hantavīrusu galvenokārt pārnēsā grauzēji. Cilvēki parasti saslimst, saskaroties ar inficētu dzīvnieku izkārnījumiem, urīnu vai siekalām – piemēram, pēc dzīvnieka kodiena vai fēču daļiņu ieelpošanas. Ir pieņemts, ka cilvēki viens otru inficēt nevar. Taču zinātnieku vidū jau kopš 1996. gada notiek diskusijas, vai hantavīrusa Andu paveids, kurš inficēja prāmja pasažierus, nav izņēmums. Ja vīruss var izplatīties starp cilvēkiem, tas notiek reti un pēc cieša fiziska kontakta. Tātad nav taisnība, ka “oficiāli” vīruss nevar inficēt cilvēkus.
Plašāk par hantavīrusu lasi šeit.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.