Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Virkne anonīmu profilu sociālajos medijos izplata video, ka dronus uz Poliju septembrī patiesībā raidījusi Ukraina, nevis Krievija. Tā esot bijusi daļa lielāka Ukrainas sadales plāna. Šādiem apgalvojumiem nav nekāda pamata. Polijā ielidoja Krievijas droni.
Naktī no 9. uz 10. septembri Krievijas droni pārkāpa Polijas gaisa telpu. Tas notika laikā, kad Krievija kārtējo reizi naktī uzbruka Ukrainai. Šis notikums kalpoja par ieganstu dezinformācijai sociālajos medijos. Līdz Latvijai nonākušo vēstījumu, ka patiesībā droni nākuši no Ukrainas, pavairoja vismaz septiņi anonīmi profili. Tie regulāri izplata video ar prokremliskiem naratīviem. Šoreiz video krievu valodā parakstīts vārdiem:
“NATO šokā! Zelenskis izgāzās, uzbrūkot Polijai, izliekoties par Krieviju.”
Video teksts publicēts arī Krievijas blogu portālā Dzen, kur tam ir 422 tūkstoši skatījumu. Anonīmā aizkadra balss atsaucas uz kāda Telegram kanāla vārdā nenosauktiem avotiem:
“Telegram kanāls “INSIDER-T” raksta, ka uzbrukumu Polijai veica nevis Krievijas “Geraņ”, bet gan ukraiņu kopijas. Pēc zinošu avotu sniegtās informācijas, runa ir par Zelenska provokāciju: Kijiva palaidusi pa Polijas teritoriju dronus, kas samontēti no Krievijas bezpilota lidaparātu atlūzām.”
Uzbrukums it kā veikts, lai ievestu Ukrainā 50 tūkstošus Rietumvalstu karavīru un rezultātā pārdalītu valsti. Ar šiem ierakstiem dalījušies daži simti cilvēku.
Kas zināms par Polijā ielidojušajiem droniem?
Polijas Bruņoto spēku operatīvā vadība 10. septembra rītā paziņoja, ka valsts gaisa telpas pārkāpta Krievijas uzbrukuma Ukrainā rezultātā. Arī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs torīt informēja, ka vairāki Krievijas droni šķērsoja Ukrainas robežu Polijas virzienā. Tonakt Polijā reģistrēti 19 gaisa telpas pārkāpumi. Dažus no droniem notrieca.
To, ka Polijā nonāca Krievijas Gerber tipa droni, apstiprina valstī atrastās dronu atliekas un dati no radiolokācijas sistēmām. Par to rakstījis arī Polijas faktu pārbaudes medijs Demagog.
Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks platformā X publicēja dronu lidojuma trajektorijas karti. Tajā redzams, ka Poliju sasniegušie droni palaisti no Krievijas un šķērsoja Ukrainu.
Avots: Mihailo Podoļaka ieraksts platformā X.
Polijas amatpersonas vairākkārt norādīja uz Krievijas atbildību. Piemēram, Polijas vicepremjers un ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis apgalvojumus par droniem kā Ukrainas provokāciju sauca par Krievijas propagandu. “Mēs esam pārliecināti, ka tie bija Krievijas droni un ka tā bija Krievijas operācija,” Sikorski citēja Polijas preses aģentūra.
Vai Polija grasās sūtīt karavīrus uz Ukrainu?
Nē. Polija jau iepriekš informēja, ka ir gatava atbalstīt misiju Ukrainā, bet pati karavīrus nesūtīs. To 9. septembrī teica arī Polijas prezidents Karols Navrockis. Vēstījums par it kā Polijas plāniem sūtīt uz Ukrainu karavīrus izplatīts ne tikai Krievijā. To pavairoja arī sociālo mediju lietotāji Ķīnā, informēja Vācijas sabiedriskais medijs Deutsche Welle.
Visticamāk, šo vēstījumu sakne ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teiktais 11. septembra preses konferencē Kijivā. Viņš norādīja, ka Ukraina ir gatava konsultēt un palīdzēt Polijai dronu aizsardzības jautājumos, kā arī netieši pauda, ka Polijas premjerministrs Donalds Tusks ir piekritis šim nolūkam nosūtīt militāros pārstāvjus uz Ukrainu. Aģentūra Reuters pat ziņoja, ka Tusks jau piekritis šajā jautājumā sūtīt savus militāros pārstāvjus uz Ukrainu.
Deutsche Welle norāda, ka Zelenska izteikumi nebija pietiekami skaidri noformulēti. Nākamajā dienā Polijas Aizsardzības ministrija precizēja, ka ir plānotas gan dronu mācības, gan sadarbība starp Polijas un Ukrainas ekspertiem, taču “visas šīs aktivitātes notiks Polijas teritorijā”.
Kas zināms par video minēto Telegram kanālu?
Telegram kanāls INSIDER-T ik dienu publicē Krievijas propagandas vēstījumus. Prokremliskais medijs Cargrad apgalvojis, ka šis kanāls esot daļa no “aizbraukušā oligarha un ārvalstu aģenta Mihaila Hodorkovska mediju tīkla”. Taču Krievijas neatkarīgais medijs The Insider norāda, ka reālo Hodorkovska izdevumu darbinieki tam atbildējuši – par šādu kanālu dzirdot pirmo reizi un ar Hodorkovski tam neesot saistības.
Kur vēl izplata šo dezinformāciju?
Atsaucoties uz video minēto Telegram kanālu, Ukrainu notikušajā vainoja arī Krievijas valsts kontrolētie mediji. Piemēram, Cargrad un Moskovskij Komsomolets.
Dezinformācijas vilnis gāzās arī pār pašu Poliju. Poļu faktu pārbaudes medijs Demagog ziņoja par meliem, ka Ukraina it kā gatavojas karam pret Poliju, tāpēc testējusi poļu radarus ar droniem. Šajā dezinformatoru versijā apgalvots – Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu vaino notikušajā, lai pārliecinātu Poliju uzbrukt Krievijai un šādi galu galā ierautu valsti karā. Līdzīgs vēstījums par “Ukrainas provokāciju”, lai ierautu NATO valstis karā, izplatīts arī Igaunijā. Par to rakstīja Igaunijas portāls Delfi.
Citi sociālo mediju lietotāji Polijā sauca to par Ukrainas atriebību, jo 9. septembrī Polijas prezidents Navrockis paziņoja, ka neatbalstīs Polijas karavīru sūtīšanu uz Ukrainu.
Jānorāda, ka Kremļa propagandas mediji un blogeri jau gadiem izplata vēstījumus par Polijas it kā plāniem iebrukt Ukrainā, ievest tur savu armiju vai ieņemt daļu no Ukrainas valsts. Re:Check par to rakstījis, piemēram, šeit un šeit.
Secinājums: Nav pamata apgalvojumiem, ka droni Polijā patiesībā bijusi Ukrainas provokācija. Tie ielidoja NATO valstī no Krievijas teritorijas.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
