Piedāvājam daļu no RSU pētnieku apkopotajiem informācijas manipulācijas un reputācijas graušanas paņēmieniem. Tos papildinām ar sociālo mediju diskusijās atrastiem piemēriem.
Reputācijas graušanas metodes:
- Birku karināšana – apsaukāšanās, lai diskreditētu.
Piemērs: ”Režīms represēs visus cilvēkus, kuri veiks darījumus skaidrā naudā, sākot no 750 eiro.”
- Vainošana saistības dēļ – kāda padarīšana par vainīgu tikai tāpēc, ka viņam ir saistība ar negatīvi vērtētu personu.
- Šaubu sēšana – uzticības graušana bez tiešiem apvainojumiem.
- Vainošana liekulībā – kritikas noraidīšana, jo oponents pats dara nepareizi.
Piemērs: “Tu brauc ar iekšdedzes dzinēja auto un ēd gaļu, tāpēc nestāsti, ka tevi satrauc klimata pārmaiņas!”
- Nomelnošana – oponenta diskreditēšana vēl pirms diskusijas.
Piemērs: “Tā saucamie sabiedriskie mēdiji intervē tikai tos, kuri viņiem patīk.”
- Ad hominem – vēršanās pret cilvēku, nevis viņa argumentiem.
Piemērs: “Grēta Tunberga ir pusaudze ar attīstības traucējumiem, ko viņa saprot no klimata pārmaiņām?”
- Trollēšana – provocēšana, izvairoties no diskusijas no būtības.
- Galileo gambīts – “man ir taisnība tāpēc vien, ka mani kritizē”.
Piemērs: “Dakterim X atņēma ārsta sertifikātu, tātad viņam bija taisnība, ka vakcīnas ir bīstamas.”
- Stereotipizēšana – noniecināšana, izmantojot stereotipisku vispārināšanu.
Bieži izmantotas viltus argumentu metodes:
- Karoga vicināšana – apelēšana pie patriotisma vai lojalitātes.
- Atsaukšanās uz autoritāti vai popularitāti – tā ir, jo tā saka kāds populārs cilvēks vai “domā daudzi”.
Piemērs: “Viendzimuma partnerattiecību regulējums nav pieļaujams – Tramps teica, ka ģimene var būt tikai starp sievieti un vīrieti.”
- Apstiprinājuma aizspriedums – tā ir taisnība, jo atbilst maniem uzskatiem.
- Piemērs kā pierādījums – tā ir taisnība, jo bija viens tāds gadījums.
- Kultūras aizspriedumi – balstīšanās pieņēmumos, kas sakņojas kultūras normās.
- Atsaukšanās uz tradīcijām – tā ir pareizi, jo tā darīts vienmēr.
- Atsaukšanās uz nezināšanu – tā ir taisnība, jo nav pierādīts pretējais.
- Atsaukšanās uz veselo saprātu – tā ir taisnība, jo šķiet acīmredzami.
Piemērs: “Ir augstprātīgi domāt, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes”.
Viltus argumenti temata maiņai
- Putnubiedēklis – argumenta sagrozīšana, lai to vieglāk apstrīdētu.
Piemērs: “Ģeneratori nogalina putnus, bet viņi mums stāsta, ka vēja enerģija ir zaļa.”
- Sarkanā siļķe – uzmanības novēršana ar kādu citu, nesaistītu argumentu.
- Bet kā ar…? – argumenta noraidīšana, norādot uz vēl lielāku problēmu.
Piemērs: “Ķīna saražo trešdaļu pasaules izmešu – ko mēs te Latvijā grasāmies glābt?”
Viltus argumenti, sagrozot saikni starp cēloni un sekām
- Cēloņu vienkāršošana – viena iemesla izcelšana, ignorējot citus.
- Viltus dilemma – galēju izvēļu piedāvāšana, nepieļaujot niansētākas alternatīvas.
- Slidenā nogāze – apgalvojums, ka konkrēta darbība neizbēgami novedīs pie galējām sekām.
Piemērs: “Ja viendzimuma partnerības regulējums tiek nostiprināts, mēs atbrīvojam ceļu geju laulību un bērnu adopcijas legalizācijai.”
- Relativizēšana – problēmas nopietnības mazināšana, salīdzinot to ar citu;
- Vispārināšana – plašu apgalvojumu izteikšana, balstoties uz ierobežotiem pierādījumiem.
Piemērs: “Atkritumos bija izmesta pārtikas paka. Ukrainas ieceļotāju atšķirīgā mentalitāte latviešiem nav saprotama.”
- Ogošana datos – izdevīgu faktu izcelšana un pārējo ignorēšana.
- Nepatiesa cēloņsakarība – tās meklēšana tur, kur tās nav.
Piemērs: “Daugavas stadionā bija jādejo pa nekvalitatīvu segumu. Valstij bērni nerūp.”
- Nekorekta atsauce – informācijas avota sagrozīšana.
- Neloģiska rīcības pamatošana – kaut kas ir jādara, tāpēc jebkāda rīcība ir pareiza.
- Apļa argumentācija – secinājuma izmantošana par pierādījumu.
- Pārdroša hipotēze – neticami skaidrojumi uzmanības novēršanai.
Kā atpazīt pēc runasveida?
- Lozungi – īsi, vienkārši, bieži atkārtoti izteicieni, kas sarežģītas idejas reducē saukļos.
- Sarunas slāpētāji – klišejiski izteicieni, lai pārtrauktu diskusiju.
Piemērs: “Tā vienkārši notiek, tur neko nevar darīt.”
- Pielādēta valoda – emocionāli spēcīgu vārdu izmantošana, lai nosvērtu viedokli sev par labu.
Piemērs: “Vēja parku projekti ir jāaptur – Latviju nedrīkst pārdot vai iznomāt.”
- Pārspīlēšana vai noniecināšana – manipulēšana ar problēmas mērogu.
Piemērs: “Imigranti Angliju pārplūdinājuši. Katru dienu ierodas tūkstoši ar laivām.”
- Atkārtošana – vēstījumu padarīšana par šķietami ticamāku, to atkārtojot.
- Baiļu sēšana – trauksmes sajūtas radīšana ar satraucošu valodu.
* Pilnu ziņojumu (angļu val.) projektā “Prognozējoša izpēte par dezinformāciju un naratīvu izplatīšanās trajektorijām” lasiet šeit.
