Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Kāds zināms dezinformators lēš, ka Latvijas lietus ūdens metālisko elementu sastāvs pierāda maldus, ka lidmašīnas mērķtiecīgi izsmidzina gaisā kaitīgas vielas; šajā gadījumā – bāriju un alumīniju. Lai gan laboratorija viņa ūdens paraugā konstatējusi abas vielas, tās ir pavisam nelielā koncentrācijā, kas nekaitētu cilvēkiem un ir vairākas reizes zemāka nekā pieļauj Latvijas likumi.
Dezinformators sociālajos medijos publicējis vairākus video, kuros viņš dokumentē, kā noprotams, ietus ūdens parauga nodošanu laboratorijai SIA Vides Audits, lai tā pārbaudītu ūdens alumīnija un bārija koncentrāciju. “Eksperimenta” mērķis ir pierādīt tā saukto ķīmisko trašu sazvērestības teoriju – uzskatu, ka lidmašīnu atstātās svītras esot kaitīgas vielas, ko kāds ar nodomu izsmidzina. Re:Check jau iepriekš rakstījis, ka svītras ir sasalis lidmašīnu dzinēja tvaiks.
Video, kurā jau saņemti ūdens testēšanas rezultāti, viņš stāsta:
“Šajā ūdenī ir atrasts gan bārijs, gan alumīnijs, un nevajadzētu bārijam tur būt vispār.”
Video komentāros pievienots attēls ar SIA Vides Audits testēšanas rezultātiem. Tajos redzams, ka paraugā ir 0,004 miligrami uz litru (mg/L) alumīnija un 0,036 mg/L bārija.
Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Līdzīgi kā citi ķīmiskie elementi bārijs un alumīnijs lielās devās var kaitēt veselībai. Saindēšanās ar bāriju izraisa, piemēram, vemšanu, krampjus, caureju, bet ekstrēmos gadījumos – paralīzi, nieru bojājumus vai nāvi. Savukārt lielas alumīnija devas uzņemšana ar ūdeni var izsaukt sliktu dūšu, vemšanu, caureju, ādas izsitumus un sāpes locītavās. Taču šie simptomi novērojami tikai pie ļoti lielām devām – tādām, kuras ar lietus ūdeni nav reālistiski uzņemt.
Latvijas likumā par dzeramā ūdens prasībām noteikts, ka maksimālā pieļaujamā alumīnija koncentrācija ir 0,2 mg/L jeb piecas reizes vairāk nekā konstatēts paraugā. Tāda pati vērtība norādīta arī ES direktīvā par dzeramā ūdens kvalitāti. Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir noteikusi, ka ar pārtiku, tostarp dzeramo ūdeni, nedēļā nevajadzētu uzņemt vairāk par 1 miligramu alumīnija uz katru cilvēka kilogramu. Tas nozīmē, ka kaitīgas devas uzņemšanai 70 kilogramus smagam cilvēkam nedēļā būtu jāizdzer 1750 litrus video pārbaudītā ūdens.
Likumā par dzeramā ūdens prasībām nav noteikts, cik tajā drīkst būt bārija. Taču noteikumos par dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni norādīts, ka šis ķīmiskais elements nedrīkst pārsniegt 1 mg/L. Tas ir 27,7 reizes vairāk nekā video autora paraugā. ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) par pieņemamu bārija koncentrāciju dzeramajā ūdenī atzinusi 2 mg/L, bet Pasaules Veselības organizācija (PVO) – 1,3 mg/L. Kā norāda PVO, pētījumos ir secināts, ka bārija deva, pie kuras nav negatīva iespaida uz veselību, ir 0,21 mg uz cilvēka kilogramu dienā. Proti, 70 kilogramus smagam cilvēkam, izdzerot pat 408 litrus, nedraudētu risks saindēties ar bāriju.
Jāpiebilst, ka abas šīs vielas daudz lielākā koncentrācijā dabiski ir pārtikā. Bārijs ir, piemēram, dažādos riekstos (4–6 mg/kg), bet alumīnijs – banānos (32 mg/kg) un putnu gaļā (6 mg/kg).
* Pāris dienas vēlāk dezinformators publicēja video, kurā stāsta par ūdens testēšanas rezultātiem, kas saņemti no Čehijas laboratorijas ALS. Lai gan tajos abu elementu koncentrācija ir augstāka, tā joprojām ir pieļaujamās normas robežās.
Secinājums: Latvijas likumos un veselības institūciju vadlīnijās noteiktie dzeramā ūdens standarti, kā arī pētījumi par attiecīgo vielu kaitīgumu ļauj secināt, ka video autora paraugā alumīnija un bārija koncentrācija ir normas robežās.
* Raksts papildināts 23.10.2023.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
