APGALVOJUMS
Latvija līdz 2027. gadam samazinās govju skaitu par 22 %. To prasa Eiropas Savienība.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Dezinformatori sagroza Zemkopības ministrijas ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem no 2023. līdz 2027. gadam.
Facebook publicēti ieraksti, apgalvojot, ka Eiropas Savienība Latvijai liek līdz nākamajam gadam samazināt govju skaitu par 22 %. Tam nav nekāda pamata. Apgalvojuma pamatā ir nekorekti interpretēts Zemkopības ministrijas ziņojums.
Kādā Facebook ierakstā nepamatoti pausts, ka Latvijā krasi jāsamazina govju skaits:
“Eiropas ierēdņi brīdina – govju skaits Latvijā jāsamazina gandrīz par 22 %. Neizpildīšanas gadījumā sola sankcijas. Kā iemesls tiek minēts zaļā politika, gāzu emisijas no kūtsmēsliem un lopu gremošanas.”
Citā tas saukts par “pilnīgu vājprātu”.
Ierakstu pavada Baltkrievijas medija Capital TV sižets. Tajā apgalvo, ka Latvija līdz 2027. gadam samazinās slaucamo govju skaitu no 120 tūkstošiem līdz 94 tūkstošiem.
Maldu avots, visticamāk, ir krievu valodā rakstošais medijs Baltijas Balss jeb BB.lv. 6. oktobrī tas rakstīja, ka 2027. gadā Latvijā būs 94 tūkstoši slaucamo govju. Kā informācijas avotu medijs norāda Zemkopības ministrijas ziņojumu. Taču ziņojumā nekā tāda nav. Re:Check jautāja BB.lv raksta autoram, bijušajam Saeimas deputātam un tagadējam Rīgas domes deputātam no Stabilitātei! Nikolajam Kabanovam par datu avotu, taču atbildi pēc būtības nesaņēma.
Tajā uzskaitīti ar slaucamajām govīm saistītie klimata mērķi no 2023. līdz 2027. gadam. Pērn Latvijā bija 112 tūkstoši slaucamo govju. Pirmais mērķis ir ieviest barības devu plānošanu un uzlabot barības kvalitāti 75 tūkstošiem slaucamo govju. Otrais – dubultot bioloģiskā piena govju skaitu, lai rezultātā to ir 17 tūkstoši. Saskaitot kopā, sanāk 92 tūkstoši govju. Raksta autors acīmredzot pieņēmis, ka šis skaitlis nozīmē nākamgad plānoto lopu skaitu – tātad samazinājumu. Taču tā nav taisnība. Arī Zemkopības ministrija Re:Check norādīja, ka ES govju skaitu neprasa samazināt un nav arī plānots to darīt – skaitļi ziņojumā norādīti tikai minēto klimata mērķu kontekstā.
Ziņojumā minētās darbības palīdz Latvijai samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu. Liellopu saimniecībām ir liela loma klimata pārmaiņās, jo tie gremošanas laikā ražo metānu, kas rada 28 reizes lielāku siltumnīcefektu nekā ogļskābā gāze (CO2). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra jaunākie dati liecina, ka liellopu gremošana veido 8,4 % Latvijas izmešu, bet tieši slaucamo govju – 5 %.
Tāpat jānorāda, ka minētos pasākumus Latvijai neviens neliek darīt. Eiropas Zaļā kursa ietvarā Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Taču Latvija pati izstrādā Nacionālo Enerģētikas un klimata plānu un nosaka, kā sasniegt klimata mērķus.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.