APGALVOJUMS
Cukurs padara bērnus hiperaktīvus.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Tas ir nepamatots mīts, ko zinātnieki atspēkoja jau pirms 30 gadiem.
Sociālajos medijos izskanējis sens mīts, ka cukurs padara bērnus hiperaktīvus. Tam nav pamata.
Jau vairāk nekā 50 gadus populārs ir mīts, ka cukurs bērnus padara pārāk aktīvus jeb sarunvalodā – hiperaktīvus. Tas sākās 1975. gadā ar pediatra Bendžamina Faingolda grāmatu “Kādēļ tavs bērns ir hiperaktīvs?”. Ārsts bija pārliecināts, ka salicilāti, sintētiskās krāsvielas un aromatizētāji izraisa hiperaktivitāti (tā tolaik sauca uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu jeb UDHS). Salicilāti dabiski ir augļos, dārzeņos un riekstos. Faingolds izstrādāja diētu bez šīm vielām, lai atvieglotu UDHS simptomus. Feingolda diēta neaizliedz pārtiku ar pievienoto cukuru, taču viņš kopumā ieteica to lietot mēreni.
Lai gan Faingolda diēta lielākajai daļai bērnu nepalīdzēja, tā kļuva populāra. Nākamajos 20 gados mediji un vecāki viņa teoriju pārvērta vienkāršā, bet kļūdainā vēstī – cukurs padara bērnus pārāk aktīvus. Taču jau 1995. gadā ASV zinātnieki pēc pētījumu apkopošanas secināja, ka cukura lietošana nemaina bērnu uzvedību.
Intervijā ASV medijam CNN Teksasas Bērnu slimnīcas bērnu uztura speciāliste Kristija Kinga skaidro, ka mītam palīdzējuši izplatīties bērnu vecāki. Bieži vien našķēšanās ar saldumiem notiek, piemēram, ballītēs, kad bērns jau ir sajūsmināts un aktīvs. Kinga uzsver 1994. gada pētījumu, kurā bērniem deva ar mākslīgo saldinātāju aspartāmu saldinātu dzērienu. Daļai vecāku teica, ka viņu bērns dzer limonādi ar cukuru. Šie vecāki daudz biežāk uzskatīja, ka viņu bērni pēc dzēriena uzvedušies “hiperaktīvi”.
Sociālajos medijos dažkārt izskan, ka daudz cukura uzturā palielina arī uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma risku. Patlaban zinātniskā literatūra par šo tematu ir pretrunīga un pierādījumi saistībai ir vāji. Sindroma cēloņi nav līdz galam skaidri. Tā risku palielina iedzimtība, noteiktas ģenētiskas mutācijas, priekšlaicīga dzimšana, svina un citu kaitīgu vielu iedarbība, kā arī mātes smēķēšana, dzeršana un narkotiku lietošana grūtniecības laikā.
Kāpēc cukurs nav labs veselībai?
Pārmērīga cukura lietošana uzturā veicina aptaukošanās un zobu kariesu, kā arī palielina otrā tipa diabēta, sirds un asinsvadu slimību risku. Veselības iestādes bērniem no divu līdz desmit gadu vecumam dienā uzņemt mazāk par 25 gramiem brīvā cukura. Brīvais cukurs ir pārtikai pievienotais cukurs un tāds, kas dabiski ir medū, sīrupos, sulās un smūtijos. Jāmin, ka cukurs lielā daudzumā nav tikai saldumos un limonādēs, bet arī piemēram, mērcēs, brokastu pārslās un jogurtos.
Cukurs var ātri atjaunot enerģiju. Taču uztura pētnieki iesaka to uzņem ar augļiem. Augļos cukura ir mazāk nekā saldumos, turklāt tajos ir daudz vitamīnu, šķiedrvielu un citu vērtīgu uzturvielu.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.