No “Āfrikai vajadzīgas pārtikas piegādes” līdz “asiņainie Krievijas graudi jāaptur” – analizējām, kā mainījusies dažu valdības partiju nostāja attiecībā uz graudu tranzītu cauri Latvijai.
Vēl 2024. gada sākumā valdība atbalstīja Krievijas graudu importa aizliegšanu. Divas no toreizējās valdības partijām – Jaunā Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība – iespēju ierobežot to tranzītu cauri Latvijai noraidīja kā neiespējamu. Aizliegums būšot nelikumīgs un jārūpējas par Āfrikas valstīm, kam šī pārtika nepieciešama. Tagad tās nostāju mainījušas.
Ko JV un ZZS teica pirms divarpus gadiem?
Bijušais zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) 2023. gada decembrī, aicinot Eiropas Savienībā (ES) aizliegt Krievijas graudu importu, uzsvēra, ka tranzīts uz trešajām valstīm jāsaglabā ANO un citu starptautisko organizāciju politikas dēļ. “Tranzīts noteikti turpināsies un būs,” toreiz sacīja Krauze, skaidrojot, ka pretējā gadījumā varētu ciest valstis, kurām nepieciešamas pārtikas piegādes.
Līdzīgu nostāju Krauze pauda arī 2024. gada janvārī. Valdībai vienojoties par Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizliegumu Latvijā, viņš piedāvāja pastiprināt kravu pārbaudes tā vietā, lai tranzītu aizliegtu pilnībā.
Tikmēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (arī ZZS) raidījumā Naudas cena 2024. gada janvārī teica:
“Graudu tranzīts un graudu imports ir noticis pirms 2014. gada, pēc 2014. gada, pirms 24. februāra un arī pēc 24. februāra. (..) Un te mēs runājam par importa ierobežojumu, mēs nerunājam par tranzīta ierobežojumu.”
ZZS pozīcijai 2024. gadā piebalsoja Jaunās Vienotības politiķi. Piemēram, toreizējā premjere Evika Siliņa janvārī TV3 Ziņām teica:
“Tas nav noteikti tikai arī tāds naudas jautājums. Mēs arī joprojām esam arī kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm apņēmušies piegādāt pārtiku Āfrikas valstīm, no kurām šobrīd Eiropas dienvidu valstīm ir diezgan liels migrācijas pieplūdums. Skaidrs, ka mēs arī kā viena no ES dalībvalstīm cīnāmies ar tiem cēloņiem, kāpēc viena daļa cilvēku bēg pārtikas zuduma dēļ uz Eiropu. Tas ir arī viens no mūsu uzdevumiem, neveicināt šādu migrācijas plūsmu esamību.”
Arī tā brīža finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) par Krievijas graudu tranzīta ierobežošanu 2024. gada janvārī bija kritisks. Viņš LTV raidījumā Šodienas jautājums teica, ka Latvija tranzītu nevarot aizliegt, jo šāds lēmums nebūtu tiesisks:
“Mēs esam maza valsts. Mūsu vienīgā iespēja ir, lai starptautiski ar mums rēķinātos, ir rīkoties tiesiski.”
Ko partiju deputāti saka tagad?
Pirms 15. Saeimas vēlēšanām šo partiju pozīcija ir mainījusies. Atšķirībā no 2024. gada, kad koalīcijā partijas tranzītu aizliegt nevēlējās, šobrīd gan JV, gan ZZS politiķi runā par nepieciešamību to ierobežot.
Piemēram, ārlietu ministre Baiba Braže (JV) 4. septembrī X publicējusi ierakstu, kurā pauž:
“Mana prioritāte ir Latvijas zemnieku audzēto graudu eksports. Nevis Krievijas “asiņaino” graudu tranzīts.”
Ar šo ierakstu ministre reaģēja uz tajā pašā dienā notikušo Ministru kabineta ārkārtas sēdi par Krievijas graudu tranzītu. Tajā Ministru prezidents Andris Kulbergs uzdeva Ārlietu ministrijai sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām sagatavot juridiski pamatotus priekšlikumus Krievijas nozagto graudu tranzīta ierobežošanai.
Savukārt 9. septembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? Vienotības līderis un JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics sacīja:
“Es piekrītu. Liekam virsū tarifu. Pilnīgs atbalsts, mēs to esam gatavi darīt. Tas ir īstermiņa risinājums, tuvāko mēnešu risinājumam jābūt kopā ar Baltiju vai arī, ja Baltija nevienojas – Latvijai. Mums nevajag šos asiņainos graudus laist cauri.”
Re:Check jautāja Jurēvicam, kāpēc partija šajā jautājumā mainījusi domas. Deputāts to noliedza, nosaucot citus ar tranzītu nesaistītus darbus – Jaunās Vienotības vadībā panākts Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizliegums, noteikti papildu tarifi Eiropas līmenī. Jurēvics arī uzsvēra, ka tranzītam uzmanība pievērsta, jo Latvijā ienāk lielāka graudu plūsma.
Tranzītā no Krievijas caur Latviju 2026. gada pirmajā ceturksnī pārvadātas 139 400 tonnas graudaugu produktu, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā tajā pašā posmā pērn. Taču 2024. gadā, kad JV un ZZS noraidīja tranzīta ierobežošanu, tranzīta apjoms caur Latviju bija ievērojami lielāks nekā 2025. gadā – attiecīgi 1,945 miljoni pret 673,5 tūkstoši tonnu, liecina aģentūras Leta ziņotais. Raidījums Nekā personīga ziņoja, ka Krievijas labības kravu tranzīts augustā sasniedzis 46 % no visa gada apjoma.
Jautājām arī, vai partijai joprojām pastāv bažas par lēmuma tiesiskumu. Jurēvics atbildēja apstiprinoši un skaidroja, ka premjera Kulberga uzdevums ir strādāt Baltijas un ES līmenī. “No solījumiem, cerams, pāries uz darbiem,” saka deputāts.
Tajā pašā raidījumā savu nostāju pauda arī zemkopības ministrs un vēlēšanu kandidāts Uldis Augulis (ZZS):
“Es neteiktu, ka mēs guļam (..) Tas, kas attiecas ES līmeni, tas mums jāsaskaņo ar ES, lai mēs varētu aizliegt tranzītu, ņemot verā arī ANO pārtikas programmu, kas iet priekš Āfrikas un visas pasaules kopumā.”
Sarunā ar Re:Check Augulis stāsta, ka šobrīd svarīgākais būtu saprast, no kurienes graudi patiesībā nāk, tāpēc svarīgi ir veikt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) graudu analīzi. Deputāts skaidro, ka tranzītu būtu sarežģīti ierobežot ANO pārtikas programmas dēļ.
Par graudu analīzi ZZS runājusi jau 2024. gadā. Tad Auguļa partijas biedrs Krauze, būdams zemkopības ministrs, minēja, ka Ukraina ir apzinājusi zinātniskas metodes un datubāzi, kā ES dalībvalstis var noteikt, vai graudi ir audzēti Krievijā vai Ukrainā. Viņš solīja pastiprināt graudu tranzīta kontroli – to veiktu PVD.
Raidījumā Kas notiek Latvijā? Augulis arī sacīja, ka iepriekš nav bijis rosinājuma tranzītu aizliegt. Uz partijas Progresīvie līdera Andra Šuvajeva teikto, ka tai nav izdevies panākt koalīcijas atbalstu tranzīta aizliegšanai, Augulis teica:
“Nu, Andri, beidz melot. Tāds piedāvājums no Progresīvajiem nav bijis.”
Tā nav taisnība. 2024. gada sākumā tā laika satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) rosināja aizliegt Krievijas graudu tranzītu. Taču pārējās koalīcijas partijas (JV un ZZS) šo ieceri neatbalstīja. Augulis Re:Check noliedza, ka raidījumā būtu sacījis, ka Progresīvie nav piedāvājuši tranzītu aizliegt.
Tagad Krievijas graudu tranzīta aizliegumu publiski atbalsta arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Viņš septembrī aģentūrai LETA teica:
“Pārrunājām ar koalīcijas kolēģiem, ka jārod risinājums, kā pasargāt vietējos pārtikas ražotājus un liegt iespēju pelnīt naudu, caur Latviju vedot potenciāli Krievijā vai okupētajā Ukrainas teritorijā audzētu labību, kas finansē teroristus.”
Jautāts par partijas nostājas maiņu, Rokpelnis atbildēja, ka šo lēmumu uzskata par nākamo soli pēc Krievijas graudu importa, kā arī mangāna rūdas eksporta un tranzīta aizliegšanas. Viņš Re:Check stāsta, ka ZZS it kā saņēmusi ziņas no Latvijas lauksaimniekiem – Krievijas graudu pārvadājumi noslogo dzelzceļa infrastruktūru, apgrūtinot tās pieejamību vietējiem pārtikas ražotājiem.
Par to, kā, tuvojoties vēlēšanām, mainās partiju nostāja dažādos jautājumos, Re:Baltica rakstījusi arī iepriekš.