Jaunā mRNS gripas pote ir pārbaudīta; ivermektīns neārstē kovidu

Sazvērestības teoriju cienītājs Aivis Vasiļevskis Facebook maldina, ka ASV bez jebkādiem pierādījumiem apstiprinājusi uz mRNS tehnoloģiju balstīto gripas poti MFlusiva. Ierakstā, ar kuru dalījušies gandrīz 260 cilvēki, pausta arī nepatiesa informācija par pretparazītu zālēm ivekmektīnu.

ASV iestādes pārbaudīja gripas poti MFlusiva

Vasiļevskis raksta:

“Un tā nupat tas pats FDA jeb ASV zāļu aģentūra apstiprinājusi pirmo mRNA tehnoloģijas gripas poti MFlusiva – senioriem virs 50 gadiem. Atcerieties šo nosaukumu. Tā ir vecā, labā Moderna – šīs tehnoloģijas pionieri. Izdarīts tas tika faktiski tieši tāpat, kā toreiz – sasteigtā kārtībā, bez nekādiem pierādījumiem par tās labumu.”

Augusta sākumā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) apstiprināja mRNS gripas vakcīnu Mflusiva lietošanai cilvēkiem no 50 līdz 64 gadu vecumam. Atšķirībā no tā sauktajām klasiskajām potēm, mRNS vakcīnas nesatur pašu mikrobu vai tā fragmentus, bet ģenētisku instrukciju, kas iemāca imūnšūnām cīnīties pret attiecīgo organismu

Cilvēkiem no 50 līdz 64 gadu vecumam Mflusiva apstiprināja parastajā kārtībā. Vakcīna izturēja visu trīs nepieciešamo fāžu klīniskos pētījumus. Trešās fāzes pētījumā ar vairāk nekā 40 tūkstošiem dalībnieku virs 50 gadu vecuma secināja, ka Mflusiva ir par 27 % efektīvāka nekā cita ASV apstiprināta gripas vakcīna.

Tā kā gripa ir īpaši bīstama senioriem, FDA poti paātrinātā kārtībā apstiprināja arī cilvēkiem virs 65 gadu vecuma. Nelielā pētījumā ar gandrīz trīs tūkstošiem dalībnieku Mflusiva radīja spēcīgāku imūnsistēmas atbildi nekā cita gripas vakcīnas augstā devā. Ražotājam Moderna nāksies veikt papildu pētījumus par efektivitāti un drošību šai vecuma grupai.

Tātad Vasiļevskis maldina, ka vakcīnu apstiprināja “bez nekādiem pierādījumiem par tās labumu”.

Viņš turpina:

“Tieši otrādi – Klīvlendas universitātes pētījums jau 2024. gadā parādīja, ka ar jebkuru gripas poti švakcinētiem saslimšanas risks patiesībā palielinās par 26 %.”

Vasiļevskis sagroza faktus. Pērn Klīvlendas klīnika publicēja manuskriptu pētījumam par 2024./2025. gada gripas sezonu. Tajā viņi secina, ka potētie klīnikas darbinieki ar gripu slimoja par 26 % biežāk nekā nevakcinētie. Pētījuma autori noliedz, ka vakcinēšanās palielināja saslimšanas risku, bet rezultāti liecina, ka attiecīgajā sezonā pote nav bijusi efektīva slimības novēršanā.

Gripas vīrusu ģenētiskajā materiālā bieži rodas mutācijas. Tādēļ vienu gadu var izplatīties viens, bet jau nākamajā gadā cits gripas vīrusa paveids. Pētnieki izmanto dažādas metodes, lai saprastu, kuri gripas varianti attiecīgajā gadā būs aktuālākie, un līdz ar to varētu izstrādāt efektīvas vakcīnas. Tas ne vienmēr izdodas, un dažkārt potes efektivitāte ir tikai 10 % (parasti tā ir 40–60 %).

Tostarp pētnieki norāda, ka vakcinēšanās arī samazina smagas saslimšanas, hospitalizācijas un nāves risku.

Tāpat jāmin, ka visi Klīvlendas klīnikas darbinieki saņem vienu un to pašu gripas poti un ir darbspējīgā vecumā. Tādēļ pētījuma rezultāti nav reprezentatīvi par visu sabiedrību, kurā ir arī, piemēram, bērni un seniori. Pēc ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) aplēsēm 2024./2025. gada gripas sezonā vakcīnu efektivitāte varētu būt 56 % – vakcinētie slimoja par 56 % retāk nekā nepotētie.

Ivermektīns nepalīdz pret kovidu

Vasiļevskis pauž:

“Kad FDA vienlaikus melnajā sarakstā iekļāva drošākās un labākās zāles – ivermektīnu, vienlaikus virzot eksperimentālu un nepierādītu injekciju, modelis atkārtojās. Lielākie medicīnas žurnāli un mēdiji visi kā viens mēģināja iznīcināt ivermektīna reputāciju. Tā nebija zinātne, bet gan mēģinājums diskreditēt molekulu, kas būtu varējusi glābt dzīvības.”

Kovida pandēmijā populāri bija dažādi brīnumlīdzekļi, kuriem piedēvēja spēju apturēt slimību. Viens no tiem bija ivermektīns – zāles pret parazītisko tārpu un ērču izraisītām slimībām. Virkne pētījumu liecina, ka ivermektīns neietekmē ne slimības attīstības gaitu, ne pacienta atveseļošanos, ne hospitalizācijas vai nāves risku.

Britu medijs The Guardian norāda, ka mīts par ivermektīnu kā zālēm pret kovidu aizsākās ar 2020. gada jūnijā publicētu pētījumu. Tajā zinātnieki novēroja, ka šūnu kultūrās medikaments kavē kovida vīrusa vairošanos. Pētījumā izmantoja ļoti augstu ivermektīna devu – tik augstu, ka cilvēkiem tā izraisītu smagas blaknes. Maldus par ivermektīna efektivitāti izplatīja arī atsevišķi ASV republikāņu partijas politiķi, pašreizējais ASV veselības ministrs Roberts Kenedijs un sabiedrībā zināmi cilvēki, piemēram, Džo Rogans, kurš vada vienu no klausītākajiem podkāstiem pasaulē. Viņa raidījumā izskanējis populārais naratīvs, ka medikamentu cenšas aizliegt tā sauktā lielā farma. Taču arī ivermektīnu ražo lieli farmācijas uzņēmumi, piemēram, biotehnoloģijas gigants Merck un Šveices Galderma, kas ražo Latvijā apstiprināto ivermektīna ziedi.

Vai kovida vakcīnas pīķa olbaltumviela ķermenī paliek gadiem?

Vasiļevskis min kādu pētījumu:

“Šo šūnu ražotais pīķa proteīns nav nekaitīgs mazs antigēns. Tas iznīcina imūnsistēmas regulācijas mehānismu, kas atbild par iekaisuma līdzsvarošanu un organisma reakcijas nomierināšanu. (..) Nesen parādījās arī pētījums, ka tā saucamais pīķa proteīns nekur no organisma un šūnām vispār neizvadās, tas paliek turpat gadiem ilgi.”

mRNS kovida vakcīnās ir ģenētiska instrukcija, kā ķermenim pašam īslaicīgi radīt modificētu kovida pīķa olbaltumvielu. Šī olbaltumviela un arī mRNS ar laiku no ķermeņa izzūd, taču organisms pa to laiku ir iemācījies atpazīt pīķa proteīnu un tādēļ ir gatavs cīņai pret kovida vīrusu.

ASV Stenfordas Universitāte skaidro – kad kovida vīruss inficē šūnu, tas liek tai sevi pavairot. Kad jaunie vīrusi ir sakomplektēti, tie pamet šūnu un nonāk asinsritē. Savukārt, kad šūnā nonāk vakcīnas mRNS, tā pēc mRNS instrukcijas ražo tikai pīķa olbaltumvielu. Tā kā trūkst pārējo vīrusa sastāvdaļu, pīķa olbaltumviela nevar izmukt no šūnas. Šīs olbaltumvielas “peld” pa šūnu un absolūtais vairums veselā vai “sagremotā” formā iesprūst šūnas membrānā, kur to no ārpuses redz imūnšūnas.

Pētnieki lēš, ka vakcīnas pīķa olbaltumviela var izraisīt noteiktas veselības problēmas. Taču Vasiļevska paustajam, ka tā iznīcina kādu “imūnsistēmas regulācijas mehānismu” nav pamata.

Vasiļevska minētais pētījums ir apraksts par kādu 55 gadus vecu vīrieti, kuram trīsarpus gadus pēc vakcinācijas asinīs joprojām it kā varēja atrast kovida vakcīnas mRNS molekulas un pīķa olbaltumvielu. Patlaban citi pētnieki to nav komentējuši, bet ir vairākas lietas, kas rada aizdomas par darba uzticamību.

Pirmkārt, publikācijas galvenais autors Nikolass Hulsčers strādā vakcīnskeptiķa Pītera Makalo fondā. Makalo ir ASV kardiologs, kas jau vairākus gadus izplata nepatiesu informāciju par kovidu un vakcīnām. Viņš, piemēram, nepamatoti apgalvojis, ka cilvēki bez simptomiem nevar aplipināt citus ar kovidu un slimība esot ārstējama ar ivermektīnu. Gan Hulsčeram, gan Makalo iepriekš atsauktas vairākas publikācijas, jo bijušas aizdomas par datu ticamību un nepilnībām metodoloģijā.

Otrkārt, pētījums publicēts apšaubāmā akadēmiskā žurnālā – European Society of Medicine (ESMED). Vairākas universitātes, piemēram, ASV Brauna Universitāte un Ķīnas Makau Universitāte, kā arī atsevišķi pētnieki brīdinājuši, ka ESMED ir tā sauktais plēsonīgais žurnāls. Proti, tā redakcija par augstu samaksu gatava publicēt arī nekvalitatīvus darbus. Viena no pazīmēm – redakcija pētniekiem pati raksta e-pasta vēstules pētniekiem un aicina viņus publicēt pie sevis rakstus. ESMED nav atrodams akadēmisko žurnālu datubāzēs, piemēram, Medline un PubMed.

Citos pētījumos secināts, ka kovida vakcīnas mRNS ķermenī paliek ne ilgāk par mēnesi.

Re:Check atrada divus nelielus pētījumus, kas liecina, ka pīķa olbaltumviela ilgstoši paliek ķermenī. Pirmo 2023. gadā publicēja Itālijas privāts pētniecības uzņēmums Craniomed Group. Pētījumā analizēja 40 cilvēku paraugus. Pusei vakcinēto jeb 10 cilvēkiem varēja mikroskopiskā daudzumā noteikt pīķa olbaltumvielas fragmentus – vienam pat 187 dienas pēc vakcinācijas. Pētniekiem nav skaidrs, kāpēc tā ir, un nav zināms, vai pētnieku novērotajam vakcīnas pīķa olbaltumvielas daudzumam ir jebkāda klīniska nozīme.

Otrs ir vēl nepublicēts Jeila Universitātes manukripts par 42 pacientiem, kuriem pēc vakcinēšanās pret kovidu ilgstoši bija nogurums, miglains prāts, bezmiegs un reiboņi. Diviem pacientiem, kuri neesot slimojuši ar kovidu, pīķa olbaltumvielu varēja noteikt 600 un 700 dienas pēc pēdējās vakcinēšanās. Taču pētnieki uzsver, ka patlaban nav zināms, vai tam ir saistība ar simptomiem.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.