Labēji noskaņoti aktīvisti – viņu vidū deputātu kandidāti – arvien biežāk apsūdz trešo valstu imigrantus par uzmākšanos un seksuāliem uzbrukumiem Latvijas sievietēm. Šos stāstus pavada rasistiski komentāri, aizvien agresīvāki rosinājumi izrēķināties un aicinājums vēlēšanās balsot par pareizajiem politiskajiem spēkiem. Taču policija norāda – pierādījumu šādiem uzbrukumiem nav.
Jūnija izskaņā juriste Ginta Vilcāne platformā X rakstīja, ka viņai naktī Rīgas centrā seksuāli uzbruka divi imigranti. Vilcāne par to policijai neziņoja, taču tā pati ieradās pie sievietes un vēlāk sāka kriminālprocesu. Pēc apstākļu izmeklēšanas, tajā skaitā kameru ierakstu noskatīšanās, policija secināja, ka noziedzīgā nodarījuma nav bijis. Tagad policija pārbauda, vai Vilcāne nav apzināti sniegusi nepatiesas ziņas un maldinājusi sabiedrību. Viņa sola lēmumu pārsūdzēt. Vilcāne Saeimas un pašvaldību vēlēšanās iepriekš kandidējusi no Nacionālās apvienības saraksta, kā arī bijusi galēji labējās tolaik vēl tolaik vēl biedrības Austošā saule valdes locekle. Sociālajos medijos viņa regulāri publicē pret imigrantiem vērstu saturu.
Biedē NA politiķi un atbalstītāji
Vilcānes stāsts nav vienīgais. Taču arī citos gadījumos pierādījumu nav.
Jūlijā platformā X populārs kļuva arī kāda lietotāja ieraksts par to, ka viņa “čoms” Tallinas kvartālā aizstāvēja sievieti no 30 pakistāniešiem. Ar to dalījās Nacionālās apvienības (NA) politiķi – Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks un deputāte Liāna Langa. Savukārt NA Saeimas deputāta Edvīna Šnores palīgs un vēlēšanu kandidāts Austris Stankevics to pārstāstīja savā video, kuru TikTok redzēja 25 tūkstoši cilvēku. Viņš tajā runāja par “padsmitiem pakistāniešu, kas uzmācās sievietei”. Valsts policija par šādu gadījumu nav saņēmusi nekādu informāciju.
Savukārt cits NA deputāta kandidāts Valts Dalbiņš TikTok stāsta, ka viņam rakstījušas ļoti daudzas sievietes no dažādām Latvijas vietām un “situācija ir vienkārši katastrofāla”. “Mēs šobrīd tiekam iekaroti,” Dalbiņš secina un aicina vēlēšanās latviešiem beidzot pārņemt varu savā zemē.
Cits ar NA saistīts blogeris Roberts Limmers TikTok rāda ziņu, ka 27. maija rītā “musulmaņu vīrietis uzbrucis sievietei, piedraudējis nogalināt”. Sieviete glābiņu esot meklējusi Rīgas domē un Rīgas pašvaldības policijā, kas ieteikusi “likties mierā”.
Pašvaldības policija Re:Check atbildēja, ka sieviete iestādē vērsās pēc konflikta ar agresīvu vīrieti, kurš bija neatļauti novietojis automašīnu. Kad policija ieradās, vīrietis jau bija to pametis. “Tajā brīdī sieviete nekādu papildu informāciju nesniedza un devās tālāk savās gaitās,” skaidro policija. Vēlāk viņa esot vērsusies policijā ar iesniegumu, bet, “izanalizējot sniegto informāciju, kā arī policijas rīcībā esošos videomateriālus, nebija iespējams nepārprotami noteikt otras konfliktā iesaistītās personas identitāti vai iegūt citu papildu informāciju turpmāko procesuālo darbību veikšanai”.
Lai sadusmotu, pietiek tikai parādīt imigrantu
Par imigrantu uzmākšanos vēsta arī citi labēji noskaņoti blogeri, kuri vairākkārt izplatījuši nepatiesu informāciju un tagad kandidē Saeimas vēlēšanām. Piemēram, Mārtiņš Krusts – kandidāts no režisora Alvja Hermaņa partijas Mēs mainām noteikumus – jūlija beigās publicēja “reportāžu” par gadījumu, kad imigranti Rīgā, dzīvoklī Katrīnas dambī, it kā ieslēguši sievietes un prasījuši “seksuālus pakalpojumus”. Sieviešu draugs esot izsaucis policiju, un ieradusies specvienība. Pēc tam sievietes ar policiju runājušas vairākas stundas.
Valsts policija Re:Check apstiprināja, ka 11. jūlijā ieradās šajā adresē – starp savstarpēji pazīstamiem cilvēkiem izcēlies konflikts. Sākts administratīvā pārkāpuma process par iespējamu agresīvu uzvedību pret personu vai personas dzimumneaizskaramību. Policija plašāku komentāru nesniedza, jo vēl skaidro notikušā apstākļus. Uz Re:Check jautājumu, vai vīrieši bijuši imigranti, policija neatbildēja.
Krusts arī publicējis video, kurā tumšādains vīrietis brauc tramvaju. Lai gan video nekas tāds nav redzams, ierakstā minēts, ka “turpinās masveidīgs migrantu terors pret latvietēm”. Video ir izdzēsts, bet to pārpublicēja vairāki sociālo mediju lietotāji, tajā skaitā Stankevica veidotais kanāls Latvija latviešiem.
Jūlijā sociālo mediju lietotāji verbāli uzbruka kādam Ēģiptes pilsonim. Iemesls – video, kurā sieviete angliski uzstājīgi saka “uz redzēšanos”, kamēr vīrietis prasa nefilmēt. Ierakstā pausts, ka šis “bioatkritums” uzmācās sievietei.
Latvijas Universitātes Disaporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa Re:Check skaidro, ka vēstījums par imigrantu kā draudu sievietēm apstiprina sabiedrībā iesakņojušos aizspriedumus un bailes pret noteiktu grupu iebraucējiem. “Ja reālu gadījumu Latvijā, ko izmantot aizspriedumu pamatošanai, nepietiek, tad tādi tiek piedomāti,” norāda pētniece.
Policija pierādījumus nav guvusi
Re:Check jautāja Rīgas pašvaldības policijai, vai, piemēram, kopš jūnijā tā saņēmusi iesniegumus par trešo valstu imigrantu uzmākšanos Latvijas sievietēm vai tamlīdzīgām izpausmēm. Pašvaldības policija atbildēja, ka šādu iesniegumu nav bijis.
Valsts policija (VP) izskatot vairākus gadījumus saistībā ar iespējamiem trešo valstu pilsoņu likumpārkāpumiem, kurus pagaidām nekomentē. Tā uzsver, ka trešo valstu pilsoņu likumpaklausība nav mainījusies un vairumā gadījumu viņi policijas redzeslokā nonāk “par dažāda veida administratīviem pārkāpumiem, kas lielākoties saistīti ar pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā”.
Nav izslēgts, ka nākotnē kāds no sociālo mediju ierakstiem izrādīsies patiess, taču tagad tiem pierādījumu nav.
Agresija internetā var novest pie vardabības dzīvē
Lai gan apstiprinājuma šādiem uzbrukumiem nav, minēto aktīvistu ierakstiem sociālajos medijos ir rezultāts – ar tiem dalās simtiem cilvēku, komentāros daudzi aicina izrēķināties fiziski – “ielauzt galvaskausu”, “izdauzīt purnu”, “izskastrēt”.
Vardarbību kā risinājumu piedāvā arī atsevišķi deputātu kandidāti. 29. jūlijā Rīgas domes deputāte Liāga Langa (Nacionālā apvienība) Threads publicēja mākslīgā intelekta video, kurā bokseris Kristaps Zutis ar pātagu slāna tumsnējus pārtikas kurjerus un ar dūri sit cilvēkam, kas izskatās pēc indiešu izcelsmes blogera Gokula Santoša. Langa portālām Apollo skaidro, ka publicējusi video “kā distopisku, sabiedrību brīdinošu video un fragmentu no antiutopijas”.
Mākslīgā intelekta video publicējis arī Mārtiņš Krusts – tajā attēlota datorspēle, kurā spēlētājs šauj ar mačetēm bruņotus imigrantus. Tikmēr policijas meklēšanā esošais maldinātājs Ernests Rieksts dalās ar video, kurā latviski runājošs vīrietis nokautē tumsnēju vīrieti un saka: “Lai neuzbāžas latviešu…” Video komentāros izskan gaviles un apņēmība pašiem darīt ko līdzīgu.
Pētniece Mieriņa brīdina, ka šāda retorika var novest pie vardabības; biedēšana ar apdraudējumu sievietēm tai ir iegansts.
Vēstījums nav jauns un unikāls Latvijai
Apgalvojumus par citu etnisko grupu vīriešu apdraudējumu vietējām sievietēm jau izsenis izmanto arī ārzemēs. Mūsdienās spilgts biedēšanas piemērs ir ASV prezidents Donalds Tramps, kurš savā retorikā pret Dienvidamerikas imigrantiem bieži uzsver ASV sieviešu drošību.
To izmanto arī, lai attaisnotu vardarbību. Piemēram, ASV dienvidos līdz pagājušā gadsimta vidum stāstus par izvarotām baltajām sievietēm izmantoja kā pamatojumu melnādaino linčošanai. Mančestras Universitātes politoloģijas profesors Robs Fords britu medijam The Guardian skaidro, ka šādi varmāku naids pret imigrantiem pārtop par it kā pamatotu un nosvērtu nostāju. “Tu saki, ka nevis mēs esam agresori, bet viņi ir agresori,” norāda Fords.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.