APGALVOJUMS
Valsts NVO par dalību vienā Memoranda padomes sēdē maksā 18 tūkstošus eiro. Turpretim LDDK par “sēdēšanu pie galda” valstij naudu neprasa.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Dalība sēdēs ir tikai viens no līguma uzdevumiem. Arī LDDK saņem valsts finansējumu par interešu pārstāvniecību.
Premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) nekorekti stāsta, ka nevalstisko organizāciju dalība vienā Memoranda padomes sēdē izmaksā 18 000 eiro. Pretēji Kulberga teiktajam, valsts naudu par interešu pārstāvniecību saņem arī Latvijas Darba devēju konfederācija – nevalstiskā organizācija, kuras padomes loceklis viņš iepriekš bija.
Vai par pasēdēšanu maksā 18 tūkstošus?
Kulbergs 20. jūlija Latvijas Radio rīta programmā sacīja:
“Man šķita ļoti dīvaini, ka Valsts kancelejai tiek piestādīts rēķins 18 tūkstoši eiro par pasēdēšanu.”
Iepriekš savos sociālo mediju ierakstos premjers izteicās līdzīgi: “Memoranda padomes viena sēde izmaksā aptuveni 18 000 eiro, lai NVO cilvēki atnāktu aprunāties.”
Re:Check jautāja premjera mediju padomniecei Elīnai Švernai, no kurienes premjeram šāda informācija.
Runa ir par līgumu, ko Valsts kanceleja noslēgusi ar Latvijas Pilsonisko aliansi, lai nodrošinātu memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbību. Sadarbības memorandu ar nevalstiskajām organizācijām valdība parakstīja pirms 21 gada, apņemoties sekmēt “sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību” un nodrošināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos valsts pārvaldē. Pašlaik memorandu parakstījušas 578 organizācijas.
2024. gadā pēc konkursa noslēgtais līgums paredz aliansei gadā izmaksāt 200 tūkstošus eiro. Kā norādīja Šverna, tā kā sākotnēji bija plānotas 11 memoranda padomes sēdes (būs 10), attiecīgi sadalot, “veidojas summa 18 181,81 EUR, kas iepriekš arī izskanējusi publiskajā telpā”.
Taču Kulbergam nav taisnība, ka šī nauda tiek piešķirta tikai par “pasēdēšanu” jeb dalību sēdēs. Abu pušu līgumā bez sēžu organizēšanas un dalības tajās minēti vēl citi uzdevumi, tajā skaitā padomes sekretariāta funkciju izpilde. Aliansei arī jānodrošina četru pastāvīgo darba grupu izveide un to ietvaros vismaz 18 sanāksmes, kā arī atbilstoši padomes lēmumiem atsevišķu jautājumu izpētē jāiesaista konsultanti un eksperti. Tāpat reizi gadā jānodrošina viens NVO forums.
Pilsoniskā alianse Re:Check informēja, ka līdz šim 21 mēneša laikā iztērēti 375 tūkstoši eiro. No tiem sēžu gatavošanai un kompensācijām NVO pārstāvjiem līdz šim izlietoti 53 tūkstoši eiro. Alianses sniegtā informācija par finanšu izlietojumu redzama šeit.
Vai LDDK valsts naudu nesaņem?
Kulbergs Latvijas Radio arī sacīja, ka, viņaprāt, nevalstiskajām organizācijām savu biedru intereses jāpārstāv par saviem līdzekļiem. Kā paraugu viņš minēja Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), kuras padomes loceklis iepriekš bija:
“Es pats esmu strādājis nevalstiskās organizācijās iepriekš. Es pat nestādītos priekšā, ka pieminētā Latvijas Darba devēju konfederācija, pieminētā auto asociācija – es nesaņēmu ne centa, pārstāvot organizāciju. Tas man bija goda jautājums. Es pat nespēju iztēloties, ka mums pat būtu tiesības paprasīt kaut ko par sēdēšanu pie galda.”
Taču arī LDDK pašlaik saņem valsts naudu par interešu pārstāvniecību jeb, Kulberga vārdiem runājot, “pasēdēšanu pie galda”. Līdz nākamā gada beigām ir spēkā četrus gadus ilgs projekts, kura mērķis ir par kopumā 730 tūkstošiem eiro nodrošināt LDDK “veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā“. Finansējums paredzēts organizācijas pārstāvniecībai ES un starptautiskajos pasākumos, sabiedriskās domas izpētei, dažādiem analītiskiem pētījumiem un LDDK publiskajiem pasākumiem. No kopējās summas 621 tūkstoti eiro jeb 85 % nodrošina Eiropas Sociālais fonds, savukārt pārējos 110 tūkstošus – Latvijas valsts budžets. Plašāka informācija redzama LDDK mājaslapā.
Jānorāda, ka LDDK padomes locekļi – tātad iepriekš arī Kulbergs – organizācijā atalgojumu nesaņem. Taču LDDK kā organizācija valsts finansējumu saņem – līdzīgi kā Kulberga kritizētā Latvijas Pilsoniskā alianse.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.