Pirms 15. Saeimas vēlēšanām Re:Baltica analizē, kā iepriekšējos četros gados valdībā strādājušās partijas pildījušas vēlētājiem dotos solījumus. Izvēlējāmies četras aktuālas jomas, kurās vairumam partiju bija konkrētākie – un līdz ar to pārbaudāmi – solījumi.
Solījumu atlasei izmantojām partiju 4000 zīmju programmas CVK vietnē un paplašinātās programmas partiju mājaslapās. Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: Izpildīts, Daļēji pildīts, Nav pildīts.
Apvienotais saraksts
Finansējuma palielināšana izglītībai un zinātnei ir investīcijas valsts izaugsmei
Izpildīts
Valsts budžets vispārējai izglītībai audzis ievērojami – no 32,4 miljoniem eiro 2022. gadā līdz 70 miljoniem šogad. Pētniecības un attīstības finansējums audzis no 0,76 % no IKP 2022. gadā līdz 0,93 % no IKP 2024. gadā.
Būtiski paaugstināt pedagogu atalgojumu
Daļēji pildīts
Saskaņā ar IZM datiem 2022. gadā pedagogu vidējā alga ar piemaksām bija ap 1330 eiro, aizvadītajā mācību gadā – ap 1840 eiro mēnesī. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa uzskata, ka reālais atalgojums skolotājiem Latvijā ir zemāks un pieaugumu par būtisku nevar uzskatīt.
Īpaša uzmanība eksaktajiem mācību priekšmetiem
Daļēji pildīts
Batņa stāsta, ka bijusi iecere caur eksaktajiem priekšmetiem padarīt pievilcīgāku profesionālo izglītību, bet “tā palika kā ideja”, jo AS nebija pie varas. Vienlaikus šīs Saeimas laikā iedibināta 300 eiro mēnesī stipendija studentiem, kas mācās par STEM priekšmetu skolotājiem; palielināts finansējums STEM interešu izglītībai.
Ir jāpārtrauc skolu tīkla ikgadēja pārskatīšana un jāpieņem ilgtermiņa modelis
Nav pildīts
Skolu tīkls centralizēti nav ticis ik gadu pārskatīts – par skolu dibināšanu un slēgšanu lemj pašvaldības. Šīs Saeimas laikā ir pieņemta jauna skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas kārtība, kas ietekmēs skolu tīklu un pilnā apmērā stāsies spēkā ar jauno mācību gadu. AS to neatbalstīja, jo neizdevās panākt elastīgākus nosacījumus pašvaldībām saistībā ar minimālo skolēnu skaitu, taču neplāno to atcelt vai būtiski mainīt.
Jādefinē maksimālais skolēnu skaits klasē, lai nodrošinātu pedagoga individuālu pieeju katram izglītojamajam
Nav pildīts
Maksimālais skolēnu skaits klasē nav noteikts. AS deputāts Česlavs Batņa stāsta, ka Saeimas Izglītības komisijā runājuši par to, ka klasē vajadzētu būt ne vairāk par 25 bērniem, bet īstenošanai “rokas bija par īsām”.
Jaunā Vienotība
Pāriet pilnībā uz izglītību valsts valodā līdz 2025. gadam
Izpildīts
Likumu par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pieņēma vēl 13. Saeima. Pa šiem gadiem tā ir veikta. 2024. gada budžetā tika piešķirts speciāls finansējums – nepilni 5 miljoni eiro – pedagogu palīgiem un citam atbalsta personālam.
Vidusskolas gala eksāmens kādā no dabaszinātņu priekšmetiem
Izpildīts
No 2025./2026. mācību gada obligāti kārtojams centralizētais eksāmens dabaszinātņu jomā (ķīmijā,fizikā vai bioloģijā).
Gādāt, lai skolotāju darba samaksa par 20% pārsniedz vidējo darba samaksu valstī.
Daļēji pildīts
2022. gadā pedagogu vidējā alga bija ap 1000 eiro, aizvadītajā mācību gadā – ap 1800 eiro mēnesī. Algas ir celtas un pašlaik sasniegušas vidējo algu valstī. Savukārt solītos 120 % tās sasniegtu pēc vairākiem gadiem, ja tiks pildīts plānotais finansējuma palielinājums. Bijusī izglītības ministre Anda Čakša norāda, ka priekšnoteikums algu kāpumam ir jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešana – tas plānots no šā mācību gada.
Palielināt līdz 1,5% no IKP pētniecības un attīstības finansējumu līdz 2026. gadam.
Nav pildīts
Pētniecības un attīstības finansējums 2024. gadā pēc CSP datiem ir 0,94 % no IKP jeb 383 miljoni eiro – tas ir viens no zemākajiem ES un tālu no ES mērķa sasniegt 3 %. Nav pazīmju, ka šogad tas būtu ievērojami pieaudzis.
Investēt zinātnes universitāšu konkurētspējā, vismaz divām zinātnes universitātēm sasniedzot starptautisko reitingu Top 500
Nav pildīts
Neviena Latvijas universitāte atzītāko starptautisko reitingu Top 500 vispārējā vērtējumā nav sasniegusi. Pirmajā piecsimtniekā ir atsevišķas programmas, piemēram, RTU materiālzinātnē, enerģētikā un elektronikā un aeronautikā un ražošanā.
Ieviest obligātu vidējo izglītību
Nav pildīts
Partija obligāto vidējo izglītību sola ieviest jau vairāk nekā 10 gadus, bet rīcības nav bijis. Anda Čakša, kura gandrīz pusi sasaukuma bija izglītības ministre, tagad skaidro, ka tā vietā būtu jāpārņem Somijā un Igaunijā noteiktā obligātā izglītība līdz 18 gadiem, jauniešiem apgūstot vidējo vai arodizglītību. Tā realizēšanai esot pietrūcis laika.
Nacionālā apvienība
Pilnībā pabeigsim pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos
Izpildīts
Likumu par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pieņēma vēl 13. Saeima. Pa šiem gadiem tā ir veikta. 2024. gada budžetā tika piešķirts speciāls finansējums – nepilni 5 miljoni eiro – pedagogu palīgiem un citam atbalsta personālam.
Atbalstīsim virzību uz bezmaksas augstākās izglītības pieejamību Latvijas studentiem
Nav pildīts
Cenšoties risināt pedagogu trūkumu, ir palielināts budžeta vietu skaits topošajiem pedagogiem, bet kopējais budžeta vietu īpatsvars pagājušajā mācību gadā bija 40 % un tas nav vairāk kā pirms dažiem gadiem. Izglītības ministre Ilze Indriksone (NA) norāda uz šajā sasaukumā apstiprināto augstskolu jauno institucionālo modeli un tam papildu piešķirtajiem 10 miljoniem eiro. Tā mērķis ir palielināt augstskolu autonomiju, tostarp lemjot par studiju vietām kontekstā ar darba tirgu. Taču tas nenozīmē, ka Latvija ir ceļā uz bezmaksas augstāko izglītību visiem Latvijas studentiem.
Progresīvie
Novērsīsim pirmsskolas darbinieku nevienlīdzību
Izpildīts
No 2024. gada tika būtiski palielinātas pirmsskolas pedagogu algas, izlīdzinot tās ar ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi. Tas tika darīts, pildot Satversmes tiesas spriedumu.
Pedagogiem atalgojums vismaz valsts vidējās algas līmenī
Izpildīts
Pagājušajā mācību gadā pedagoga vidējā darba alga pēc IZM datiem bija 1841 eiro, kas par 26 eiro pārsniedza vidējo algu tautsaimniecībā pērn. Kontekstam jānorāda, ka saskaņā ar IZM datiem arī 2022. gadā vidējā pedagogu alga ar piemaksām – 1331 eiro pirms nodokļiem – bija tikai par dažiem procentiem zemāka nekā vidējā alga tautsaimniecībā.
Sabalsansētas pedagogu slodzes
Izpildīts
Pedagogu slodzēs panākts līdzvars – kontaktstundas veido ne vairāk kā 65 % no slodzes.
Nodrošināsim patiesi vienotu izglītību latviešu valodā no 1,5 gada vecuma
Izpildīts
Likumu par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pieņēma vēl 13. Saeima. Pa šiem gadiem tā ir veikta. 2024. gada budžetā tika piešķirts speciāls finansējums – nepilni 5 miljoni eiro – pedagogu palīgiem un citam atbalsta personālam.
Uzdosim nodrošināt nepieciešamo Skola 2030 mācību materiālu pamatkomplektu
Daļēji pildīts
Šīs Saeimas laikā vairākkārt piešķirts papildu finansējums mācību līdzekļiem, taču specifiska mācību pamatkomplekta programmas Skola 2030 īstenošanai nav.
Lai integrētu bērnus ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošās iestādēs, nodrošināsim pietiekamu valsts finansiālo atbalstu un izveidosim skaidras vadlīnijas
Daļēji pildīts
No 2025./2026. mācību gada palielināts finansējums skolu psihologiem, logopēdiem un sociālajiem pedagogiem, bet naudas atbalsta personāla darba samaksai arvien ir par maz un skolās šo speciālistu trūkst.
Mazināsim mobingu skolās un sabiedrībā, ieviešot pastāvīgu un visaptverošu antimobinga pieeju
Daļēji pildīts
Nav mērījumu, kas apliecinātu mobinga mazināšanos skolā. Skolām ir dota iespēja iedibināt mobinga novēršanas programmu, un šopavasar Izglītības likumā iekļauta norma, ka ar jauno mācību gadu sistēmiski vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumi jānodrošina visām izglītības iestādēm.
Motivēsim jaunu pedagogu apmācību priekšmetiem, kuros ir īpašs iztrūkums
Daļēji pildīts
Šīs Saeimas laikā iedibināta 300 eiro mēnesī stipendija studentiem, kas mācās par STEM priekšmetu skolotājiem, taču pedagogu trūkst arī citos mācību priekšmetos.
Jādubulto atbalsts studējošajiem
Nav pildīts
Ir minimāli palielināts sociālās stipendijas apmērs un saņēmēju loks.
Jādubulto ieguldījumi pētniecībā
Nav pildīts
Pētniecības un attīstības kopējais finansējums audzis no 293 miljoniem eiro 2022. gadā līdz 383 miljoniem 2024. gadā. Jaunāku datu nav, taču nav pazīmju, ka pašlaik tas būtu dubultots.
Nodrošināsim veselības mācību skolās, plašākas iespējas sporta un fiziskām aktivitātēm ikvienam
Nav pildīts
Veselības mācība skolās nav ieviesta. Deputāte Antoņina Ņenaševa skaidro, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tas vairākkārt rosināts, bet bez panākumiem.
Zaļo un Zemnieku savienība
Īstenosim augstākās izglītības un zinātnes finansējuma palielinājumu
Izpildīts
Valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai audzis ievērojami – no 82 miljoniem eiro 2022. gadā līdz 141 miljonam 2026. gadā. Pētniecības un attīstības valsts finansējums audzis no 51 miljona eiro 2022. gadā līdz 63 miljoniem 2024. gadā (jaunāku CSP datu nav).
Sadarbībā ar LIZDA izstrādāsim pedagogu atalgojuma modeli
Izpildīts
Šīs Saeimas laikā ir pieņemta jauna skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas kārtība, kas pilnā apmērā stāsies spēkā ar jauno mācību gadu.
Nodrošināsim kvalitatīvus mācību resursus mācību satura apguvei
Daļēji pildīts
Šīs Saeimas laikā vairākkārt piešķirts papildu finansējums mācību līdzekļiem, taču gan skolas, gan pedagogu arodbiedrība norāda, ka tas arvien ir nepietiekams. Nākamajā gadā tiem plānots mazāk naudas, un pagaidām nav valdības solījuma to saglabāt esošajā līmenī. Sākta valsts pētījumu programma mākslīgā intelekta integrēšanai izglītībā, kuras viens no mērķiem ir mācību un metodisko materiālu izstrāde.
Stiprināsim skolu tīklu, kas atbilst skolēnu vajadzībām un nodrošina kvalitatīvu un pieejamu izglītību
Daļēji pildīts
Skolu tīklā 14. Saeimas laikā sistēmisku izmaiņu nav bijis – pašvaldības to savā teritorijā uztur lielā mērā pēc saviem ieskatiem un finanšu iespējām. Pēdējā OECD PISA izglītības kvalitātes pētījumā arvien redzamas būtiskas atšķirības lauku un pilsētu skolu audzēkņu sniegumā, un nav pamata domāt, ka pašlaik ir kaut kas mainījies. ZZS aicinājusi arī turpmāk balstīties uz pašvaldību viedokli un nesteigties ar vienota modeļa ieviešanu. Jauna skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas kārtība, kas ietekmēs arī skolu tīklu, stāsies spēkā tikai ar jauno mācību gadu. ZZS deputāte Līga Kļaviņa norāda, ka ZZS darba rezultātā tika panākts pārejas periods un izņēmuma noteikumi, kas ļauj noteiktām izglītības iestādēm saņemt valsts finansējumu pedagogu algām arī tad, ja skolēnu skaits nesasniedz kritērijus, tādējādi saglabājot skolu pieejamību tuvāk dzīvesvietai.
Pakāpeniski nodrošināsim skolēnu brīvpusdienas vispārējās izglītības iestādēs
Nav pildīts
Tāpat kā iepriekš brīvpusdienas saņem pirmo četru klašu skolēni. Pusi finansējuma sedz pašvaldības, pusi – valsts. ZZS deputāte Līga Kļaviņa skaidro, ka solījums par brīvpusdienu nodrošināšanu virzās lēni, jo pārtikas cenu dēļ galvenais bija nodrošināt esošās programmas finansēšanu, nevis paplašināšanu uz vecākajām klasēm.
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!