APGALVOJUMS
Pesticīdu klātbūtni var noteikt, mērcējot augļus citronūdenī. Spānijas un Portugāles produktos ir īpaši daudz “ķīmijas”.
SECINĀJUMS
Drīzāk nav taisnība. Ar citronūdeni pesticīdus noteikt nevar. Spānijas produkti īpaši neizceļas ar pesticīdu paliekām. Portugāles produktos tās atrod biežāk, bet atšķirība nav liela.
Uzņēmējs un ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons iesaka, kā mājās noteikt “ķīmijas” klātbūtni augļos – pamērcē tos citronūdenī un gatavs! Taču eksperti norāda, ka šādi kaitīgo vielu paliekas noteikt nevar.
Raidierakstā Black Box Ķirsons teica:
“Mums daudz ķīmiski tos zaļos apstrādā – visas lapas, visu. (..) Mājās citronūdenī jāpatur divas stundas. Paņemiet kaut vai ķiršus. (..) Nopērciet ķiršus un ielieciet pusi citrona, iespiediet ūdenī, lai paturētu. Redzēsit, kā tie, kas nākuši no Portugāles, no Spānijas, kā viņi apstrādā. Tur jau redziet – puvums. Citrons momentā parāda to.”
Sociālajos medijos video guva vairākus simtus tūkstošu skatījumu.
No konteksta saprotams, ka runa ir par pesticīdiem. Tās ir lauksaimniecībā izmantotas ķīmiskas vielas kaitēkļu, slimību un nezāļu apkarošanai. Pesticīdu uzņemšana ar pārtiku, iespējams, ilgtermiņā palielina hronisku slimību risku.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperti Re:Check norāda, ka Ķirsona minētā metode – izmērcēt produktu citronūdenī – nav zinātniski pamatota. Pesticīdu nevar noteikt vizuāli. “Jebkādas izmaiņas produkta izskatā vai ūdenī pēc šādas mērcēšanas nav uzskatāmas par pierādījumu pesticīdu klātbūtnei, jo tās var būt saistītas ar dažādiem dabīgiem fizikāliem un ķīmiskiem procesiem,” skaidro dienesta eksperti.
Jāmin, ka Re:Check žurnālists izmēģināja Ķirsona ieteikto metodi – veikalā pirktus saldos ķiršus no Spānijas turēja citronūdenī. Nebija nekādu izmaiņu, arī video solītie puvumi neparādījās. Ja ķirši ir nedaudz saspaidīti, ūdens iekrāsojas rozā, jo augļi izdala ūdenī šķīstošos pigmentus antocianus – tos pašus, kuru dēļ karkade jeb hibiska tēja ir sarkana.
Vai pesticīdus var noteikt mājās?
Augu aizsardzības līdzekļi nav viena viela, bet dažādi ķīmiskie savienojumi, tādēļ tos nevar noteikt ar vienu universālu metodi. “Vienīgais uzticamais veids, kā noteikt pesticīdu atliekas pārtikā, ir laboratoriskā analīze, izmantojot validētas analītiskās metodes. Latvijā šādas analīzes veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR,” raksta VAAD. Mājas apstākļos tos noteikt nevar.
Arī zinātniskā institūta BIOR ķīmijas laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs Re:Check skaidro, ka internetā var nopirkt dažādus ātros testus, taču uzticama un liela spektra analīze ir iespējama tikai laboratorijā. Ja kāds komerciālais tests strādā, tas varētu noteikt tikai vienu konkrētu pesticīdu vai pesticīdu grupu. Taču dažādu pesticīdu ir ļoti daudz un tos mēdz kombinēt.
Vai Spānijā un Portugālē ir īpaši daudz apstrādātu produktu?
Video Ķirsons īpaši uzsver abu dienvidvalstu produktus. 2024. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) analizēja pesticīdu paliekas dažādu izcelsmes valstu produktos. Piemēram, Spānijas produktus Spānijā. Vairumā Eiropas valstu pārbaudīja simtus vai tūkstošus paraugu.
EFSA datos redzams, ka 81 % Latvijas paraugu bija tik maz pesticīdu, ka tos nevarēja noteikt. Spānijas un Portugāles paraugos – attiecīgi 77,5 un 54,4 %.
EFSA arī noteica, cik liela daļa paraugu pārsniedza likumā atļauto pesticīdu robežu. Latvijā robežu pārkāpa teju 3 % paraugu, bet Spānijā un Portugālē – 1,4 % un 5 %. Antirekords ar 14,4 % bija Kipras paraugi.
Jāmin, ka EFSA analizēja arī no trešajām valstīm ievestos produktus. Tajos pesticīdu paliekas nebija 42 procentos pārbaudīto paraugu. Likumā noteikto limitu pārsniedza 8,3 % – tātad trešo valstu paraugi pārspēja gandrīz visas Eiropas valstis, izņemot Kipru.
Re:Check centās sazināties ar raidierakstā Black Box vadītājiem sociālajos medijos, e-pastā un telefoniski, taču atbildi nesaņēma.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.