APGALVOJUMS
Latvijā aku un dziļurbumu ūdens nav pilnīgi tīrs. Valstī ieved toksiskos atkritumus, ierok grants karjeros un iestrādā zem asfalta.
SECINĀJUMS
Puspatiesība. Latvijā pazemes ūdeņu kvalitāte ir laba. Latvijā ir aizliegts ievest atkritumus apglabāšanai. Ir ievestas simtiem tūkstoši tonnu tērauda izdedžu, kas var piesārņot vidi.
Facebook populārs kļuvis kāda amuletu tirgotāja video par ūdens kvalitāti Latvijā. Viņš stāsta, ka valstī visi pazemes ūdeņi esot netīri un piesārņoti ar “toksiskiem atkritumiem”. Latvijā it kā vairs nav tīra dzeramā ūdens. Tā nav taisnība.
“Latvijā vairs nav aku un dziļurbumu ūdeņu, kuri ir pilnīgi tīri un nebūtu toksisko atkritumu piemaisījumi klāt. (..) Latvija ieved toksiskus būvgružus, ko iestrādā zem asfalta (..) grants karjerās norok toksiskos atkritumus (..) Principā mums vairs nav tīra dzeramā ūdens – ne dabai, ne mums pašiem.”
Vai Latvijā ieved toksiskus atkritumus?
Kā Re:Check skaidro Valsts Vides dienests, Latvijā ir aizliegts ievest atkritumus apglabāšanai. To nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums. Tātad valstīs atkritumus nedrīkst ievest, lai tos noraktu grants karjerā vai iestrādātu ceļā.
Noprotams, ka video autors runā par tērauda izdedžiem – tērauda rūpniecības blakusproduktiem, ko izmanto, piemēram, kā būvmateriālus betona un asfalta ražošanā. Tērauda izdedžos ir cilvēkiem un dzīvniekiem kaitīgie smagie metāli, piemēram, kadmijs, niķelis, arsēns un svins.
Pērn Latvijas Radio Atvērto failu žurnālisti atklāja, ka Latvijā no Nīderlandes importēts gandrīz pusmiljons tonnu tērauda izdedžu. Izdedži brīvā formā, piemēram, ja tos uzglabā zem klajas debess, var piesārņot gaisu, augsni un pazemes ūdeņus. Izdedžus var “paslēpt” betonā vai asfaltā; tas samazina smago metālu noplūdes risku. Taču ar laiku smagie metāli arī no ceļa seguma var nonākt augsnē un pazemes ūdeņos, it sevišķi karstos apvidos. Tādēļ izdedžus nevajadzētu lietot ceļa seguma virskārtā, bet betona un asfalta ražošana ir īpaši jāpielāgo, lai samazinātu smago metālu noplūdes risku.
Nīderlandē, no kuras Latvija importē izdedžus, tos līdz 2027. gadam aizliegts izmantot būvprojektos (ar izņēmumiem). Nīderlandē vairākiem cilvēkiem sāka asiņot deguns, jo izdedži pie kāda ciemata atradās atklātā 200 metru garā un 20 metru augstā kaudzē. Citā ciemā izdedžu putekļi no ceļa virskārtas nonāca gaisā un pēc tam augsnē. Kā pērn martā ziņoja Atvērtie faili, KS Terminālī Rīgā jau vairāk nekā divus gadus zem klajas debess glabājas liela kaudze tērauda izdedžu.
Tātad Latvijā ir ieviesti bīstami tērauda izdedži, taču tas nenozīmē, ka Latvijā ūdens ir piesārņots un nedzerams.
Latvijā ūdens ir kvalitāte laba un stabila
Valsts Vides dienests norāda, ka Latvijā pazemes ūdeņu kvalitāte kopumā ir laba un stabila. “Atsevišķās vietās iespējams konstatēt lokālu piesārņojumu un arī šajos gadījumos pārsvarā augšējos gruntsūdens slāņos, piemēram, pie vecām izgāztuvēm, rūpnieciskām teritorijām vai vietās ar vēsturisku piesārņojumu, taču tas nenozīmē, ka aku vai dziļurbumu ūdeņi valstī būtu piesārņoti,” norāda dienests.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) uzrauga un analizē pazemes ūdeņu kvalitāti visā Latvijā – 78 novērojuma staciju 298 urbumos un 30 avotos, tas skaidro Re:Check. Centrs lielāko uzmanību pievērš dziļākajiem ūdens nesējslāņiem, ko galvenokārt izmanto ūdensapgādē. LVĢMC pārbauda, piemēram, smago metālu un pesticīdu līmeni. Piesārņojums var rasties gan cilvēku darbības, gan dabisku procesu rezultātā.
LVĢMC norāda, ka “pazemes ūdeņu stāvoklis lielākoties atbilst dabiskā fona līmenim.” Tikai atsevišķos monitoringa punktos cilvēku iespaidā samazinājusies ūdens kvalitāte – galvenokārt intensīvas lauksaimniecības rezultātā. Lielākajā daļā piesārņojums novērots seklākos monitoringa punktos: gruntsūdeņu urbumos un avotos.
2024. gadā Veselības inspekcija pārbaudīja 1169 ūdensapgādes sistēmās; 900 jeb 74 % visi izmeklētie dzeramā ūdens rādītāji atbilda normām. Vairums jeb 94 % iedzīvotāju no centralizētām ūdensapgādes sistēmām saņem kvalitātes prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni. Biežākās ūdens problēmas ir paaugstināts dzelzs līmenis, duļķainība un koliformas baktērijas. Iemesli ir dažādi. Piemēram, Latvijas ūdenī dabiski ir daudz dzelzs, mangana, sulfātu un amonija. Tāpat problēmas izraisa nepiemērotas ūdens attīrīšanas tehnoloģijas izvēle, neefektīva ūdens apstrādes iekārtu ekspluatācija un slikts ūdensvadu tīklu tehniskais stāvoklis.
Kopumā Veselības inspekcija secina: “Latvijā centralizētajās ūdensapgādes sistēmās tiek piegādāts augstas kvalitātes dzeramais ūdens, lai gan atsevišķos gadījumos tiek konstatētas epizodiskas neatbilstības dzeramā ūdens kvalitātes prasībām.”
Kontekstam jāmin, ka video autors pārdod produktus, kas palīdzot pret it kā piesārņoto ūdeni. Viņa mājaslapā ir talismani, kas it kā attīra ķermeni no dažādiem “toksīniem” un smagajiem metāliem, bazalta pulveri, kas “attīra ūdeni un uzlabo tā kvalitāti”, un uzlīmes, kuras var līmēt uz ūdensvadiem. Proti, video autors biedē ar it kā toksisko ūdeni un pats pārdod risinājumu.
Video autors arī runā par tā sauktajām ķīmiskajām trasēm – sazvērestības teoriju, ka lidmašīnas no debesīm mērķtiecīgi kaisa kaitīgas vielas. Par šo teoriju Re:Check iepriekš rakstījis šeit.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.