APGALVOJUMS
Pēc iestāšanās ES un NATO Latvija ir kļuvusi nabadzīgāka.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Kopš 2004. gada Latvijas pieaudzis gan IKP, gan iedzīvotāju pirktspēja.
Facebook populārs kļuvis ieraksts, ka iekļaušanās ES un NATO ir padarījusi Latviju nabadzīgāku. Tam nav pamata.
Ierakstā pausts:
“Mums stāstīja, ka , iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, Latvija nodrošināšot sev attīstību, labklājību un drošību, bet, jo ilgāk mēs atrodamies ES un NATO, jo apdraudētāki, atpalikušāki un nabadzīgāki paliekam?!”
Ieraksta autors nemin, pēc kādiem kritērijiem to secina.
Latvija ES un NATO iestājās 2004. gadā, un kopš tā laika valsts nav kļuvusi nabadzīgāka.
Pēdējos 22 gados Latvijai ir audzis iekšzemes kopprodukts (IKP) – visu saražoto preču un pakalpojumu vērtība. Ņemot vērā inflāciju, tas uz iedzīvotāju skaitu ir gandrīz dubultojies. Tāpat augusi Latvijas iedzīvotāju pirktspēja jeb tas, cik daudz cilvēks var iegādāties par vidējo mēneša algu vai pensiju. Kopš 2004. gada inflācija ir augusi 2,6 reizes, bet mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi vidēji uz vienu locekli palielinājušies 6,7 reizes. Gadu gaitā kāpusi arī Latvijas iedzīvotāju pirktspēja, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm – 2005. gadā tā bija 54 % no ES vidējā, bet 2024. gadā sasniedza jau 77 %.
Tātad Latvija pēc iestāšanās ES un NATO nav kļuvusi nabadzīgāka – gluži pretēji. Un tā arī nav kļuvusi “atpalikušāka”, bet ir pietuvojusies ES valstu vidējam pārticības līmenim.
Nav arī pamata apgalvot, ka Latvija kļuvusi apdraudētāka. Latvijas dalība NATO nozīmē, ka pārējās dalībvalstis ir apņēmušās ievērot principu – uzbrukums vienai ir uzskatāms par uzbrukumu visām dalībvalstīm un pārējām ir pienākums palīdzēt. Krievija pēdējos 22 gados ir uzbrukusi gan Ukrainai, gan Gruzijai, kas abas nav NATO dalībvalstis.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.