ĪSUMĀ
- Pirms kara Ukrainā Šlesers politiķus, kas brīdināja par iebrukumu vai iestājās par sankcijām, sauca par idiotiem un uzskatīja, ka tāds nav iespējams. Pēc tam viņš kļūdu atzina, taču joprojām aģitē par tirdzniecības atjaunošanu pēc kara beigām.
- 14. Saeimā Šlesera pārstāvētā partija LPV atbalstījusi gandrīz visus (14 no 15) ar Ukrainas atbalstu saistītos jautājumus, tai skaitā iestāju NATO un ES. Pats viņš balsojis par 6 gadījumos no 10.
- Šlesera vēstījumi sociālajos medijos latviešu un krievu auditorijai atšķiras. Kara nosodījumu un Krievijas atzīšanu par agresoru Šlesers atkārtojis abās valodās. Taču ir gadījumi, kad Šlesers krievvalodīgajai auditorijai pielāgo retoriku, kurā Ukrainu piemin retāk.
- Arī pēc kara sākuma viņš nereti izplata dezinformāciju, kas sasaucas ar Krievijas propagandas vēstījumiem.
“Mēs esam konsekventi atbalstījuši Ukrainu” un “Latvija pirmajā vietā uzreiz nosodīja karu Ukrainā.” Tā, sākoties priekšvēlēšanu ciklam pirms oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām, partiju iztaujāšanā LTV Kas notiek Latvijā? apgalvoja “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers. Re:Baltica atgādina, kā attīstījušies Šlesera uzskati par Krievijas iebrukumu Ukrainā šī parlamenta darbības laikā.
Ko saka kara sākumā?
Pirms Krievijas lielā iebrukuma Šlesers regulāri dalījās ar propagandistu video – no Solovjova līdz Putinam – pievienojot tiem savus saukļus par Latvijas valdības nepareizo rīcību un nepieciešamību tirgoties ar Maskavu.
Ukrainas parlamenta spīkera teiktais.
Tāpat viņš protestēja pret iespējamām sankcijām pret Krieviju.
Avoti: www.lsm.lv; www.bofbulletin.fi
Dienā, kad Krievija sāka karu, Šlesers publicēja video, kurā brīdināja par iespēju nonākt pie Trešā pasaules kara, ja pasaule nesarunāsies ar Krieviju – kā esot brīdinājis Putins. Dienu pēc tam viņš pārpublicēja Čečenijas līdera Ramzana Kadirova plātīšanos Kremļa televīzijās, pierakstot, ka Eiropa nodevusi Ukrainu un tā palikusi viena likteņa varā.
Šleseram sociālajos medijos ir gandrīz 100 000 sekotāju. Cilvēki uz viņa ierakstiem aktīvi reaģē un tos pavairo. Šlesera ierakstiem FB neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā bija simtiem komentāru. Viņa publicēto Putina uzrunu noskatījās vairāk nekā 20 000 reižu, bet ierakstu, kurā Šlesers Latvijas valdību sauc par idiotiem, ar reakcijām atzīmēja 772 reizes un dalījās 904 reizes. Video, kas publicēts uzreiz pēc Krievijas iebrukuma, noskatījās vairāk nekā 335 000 reižu, bet komentāru skaits pietuvojās pusotram tūkstotim.
Ko saka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā?
Dažas dienas pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā Šlesers savu kļūdu atzina. Viņam ir taisnība, ka no partijas izslēdza Jūliju Stepaņenko un Ļubovu Švecovu (abas tagad Suverēnā vara), jo tās nav pievienojušās Krievijas nosodījumam. To Šlesers tagad piesauc kā pierādījumu, ka LPV bijusi Ukrainas pusē.
Taču pēc kara sākuma Šlesera video sāka parādīties atšķirīgi vēstījumi latviski un krieviski (līdz tam bija vienādi teksti, kuriem vienkārši pievienots ievads krieviski).
Intervijā krieviski partijas Youtube kanālā Šlesers mēnesi vēlāk atbalso Krievijas propagandā bieži dzirdamos refrēnus – Ukrainā bijuši nacionālisti, etniskās nesaskaņas, Mariupole un Harkiva bijušas “krievu pilsētas”. Taču viņš arī norāda, ka tās tik un tā sabombardētas.
Šlesers popularizē viedokli, ka Latvijas krievu nespēja pozicionēties par karu ir pieņemama, jo svarīgākais ir novērst tādu Latvijā.
“Es saprotu, ka Latvijas krievvalodīgajiem nav vienas pozīcijas – kāds ir Ukrainas pusē, kāds Krievijas, kāds vispār negrib ieņemt nekādu nostāju un būt pret kādu. Tāpēc es piedāvāju ieņemt konstruktīvu nostāju: saliedēsim Latvijas tautu, lai Latvijā nebūtu kara. Mēs nepiedalāmies karā Ukrainā, atbalstām bēgļus, ar naudu, vēl citā veidā, bet mums jādara viss, lai Latvijas tauta būtu tik saliedēta kā nekad. Tāda kara, kāds notiek Ukrainā nav noticis no Otrā pasaules kara, no Lielā Tēvijas kara laikiem,” viņš saka.
2024. gadā, uzstājoties Daugavpilī krievu un latviešu valodā, Šlesers atzina, ka Ukrainai ir jāpalīdz un ka Krievija ir uzbrukusi. Vienlaikus viņš uzdeva retorisku jautājumu — ko darīt tālāk?
Vēstījumu pielāgošana dažādām auditorijām atkal parādījās, piemēram, 2026. gada martā, kad Šlesers ar citiem Eiropas galēji labējo un populistu līderiem bija devies atbalstīt premjeru Viktoru Orbānu (viņš vēlēšanās zaudēja).
Sociālo mediju ierakstos krieviski pazuda teikums, ka abiem atšķiras viedokļi par Ukrainu (Orbāns regulāri bloķēja ES palīdzību Ukrainai un vēlēšanu kampaņu bija būvējis uz meliem, ka Brisele vēlas atdot Ungārijai paredzētos līdzekļus Ukrainai, un ka viņa politiskie oponenti ievilks Ungāriju karā).
Domas par biznesu ar Krieviju nemaina
Stāstu par nepieciešamību domāt par tirdzniecības atjaunošanu ar Krieviju nākotnē un sadarbību ar austrumiem Šlesers turpina gadiem, un tas nav mainījies pēc iebrukuma Ukrainā.
“Es vienmēr esmu bijis par pragmatiskām attiecībām ar Krieviju. (..) Es nekad neesmu teicis, ka mums jābūt kā tādai Krievijas guberņai, kā daži domāja, bet nē. Mēs esam neatkarīga valsts, kura atrodas ES, kas nav perfekta savienība, bet atrašanās ES ir labāk nekā tad, ja mēs būtu ārpus savienības,” saka Šlesers. “Mums ir daudz krievvalodīgo cilvēku (..) Ir grūti nosodīt to pašu Krieviju, bet esošajā brīdī citas izejas nav (..) Šodien es nosodu Krieviju par šo karu, bet ja es būšu premjers, tad esmu gatavs, lai pēc kara attiecības ar Krieviju būtu.”
Šlesers uzsver, ka viņš nav prokremlisks, bet sadarbība ar Krieviju pēc kara beigām būs neizbēgama. “Sankcijas noņems, pēc pieciem vai desmit gadiem, es nezinu, bet mēs nevaram mainīt mūsu kaimiņus.”
Daugavpilī 2025. gadā Šlesers sacīja, ka loģistiku starp Rietumiem un Austrumiem nevajadzētu nojaukt, bet sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju agri vai vēlu tiks atceltas. “Mums jādara viss, lai nebūtu šis karš un cilvēki neietu bojā. Mums ir jāsaprot, ka ar riešanu pa labi un kreisi mēs nevarēsim kaut ko sasniegt,” saka Šlesers.
To pašu Šlesers turpina arī 2026. gadā. Baltijas balss Youtube kontā publicētajā intervijā krieviski Šlesers saka, ka esošā koalīcija pieņēmusi lēmumu vispār slēgt biznesu ar Krieviju. “Tas nozīmē aizvērt visas ostas, aizvērt dzelzceļu. (..) Ja es kļūšu par premjeru, tad mēs neaizvērsim ostas, attīstīsim dzelzceļu un būvēsim attiecības ar Austrumiem. Jā, kamēr ir karš Ukrainā, viss ir sarežģīti, bet, kā tikko beigsies karš, mums nāksies būvēt attiecības no jauna, jo mums nav citas izejas.”.
Citā intervijā viņš norāda, ka pat pēc sankciju atcelšanas tirdzniecības atjaunošanai ar Krieviju būs vajadzīgs laiks, bet ar to varētu nodarboties ASV, kas sankcijas var tikpat ātri atcelt kā uzlikusi. Jāizbūvējot infrastruktūra un, iespējams, jāpiesaista ASV kā stratēģiskais investors, kas nākotnē nodarbotos ar kravu piesaisti (Šlesera un Šķēles ģimenēm ir intereses sancionētā minerālmēslu glabāšanas uzņēmumā Rīgas ostā, kuru cerēja paglābt, piesaistot kā investoru bijušo ASV vēstnieku, vēstīja Nekā Personīga)..
Kā balso Saeimā?
Kopš šīs Saeimas darba sākuma 2022. gada 1. novembrī vismaz 15 balsojumos atbalstīta Ukrainas cīņa pret Krieviju, tās suverenitāte un ceļš uz ES un NATO. Vēl nosodītas Krievijas prezidenta vēlēšanas un Baltkrievijas politiskais režīms un nolemts atteikties no sadarbības ar šo valstu parlamentiem.
Šlesers ar LPV atbalstījis gandrīz visus ar Ukrainas atbalstu saistītos jautājumus. No 15 balsojumiem LPV deputāti atbalstījuši 14, bet vienā balsojumā nepiedalījās. Šlesers līdz kļūšanai par Rīgas domes deputātu atbalstīja 6 no 10 balsojumiem. Trīs reizes Šlesers balsojumā nepiedalījās, bet vienā gadījumā par izmaiņām nebalsoja.
2023. gada Saeimas ziņojumu par Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu atbalstīja LPV, bet Šlesers balsojumā nepiedalījās. Arī 2024. gadā, Šleseram balsojumā nepiedaloties, LPV atbalstīja ziņojumu, kurā par drosmu un varonību godināti Ukrainas aizstāvji un iedzīvotāji, kā arī pausts atbalsts Ukrainai līdz tās uzvarai.
Šlesers ar vēl vienu LPV deputātu nebalsoja par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar Krieviju un Baltkrieviju. Izmaiņas paredzēja ierobežot mangāna rūdas tranzītu. Pārējie LPV deputāti balsojumā nepiedalījās.
2024. gada beigās Šlesers, atšķirībā no daudziem LPV deputātiem, nebalsoja par atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju, gaidot Starptautiskās Krimas platformas parlamentāro samitu Rīgā. Šlesers pamatoja, ka viņš neatbalsta punktu, kurā sabiedrotie esot aicināti apgādāt Ukrainu ar ieročiem, tostarp vidējās un tālās darbības raķetēm (tās var ielidot tālu Krievijas teritorijā).
Joprojām izplata dezinformāciju par Ukrainu
Lai gan Šlesera retorika par Ukrainu pirms un pēc kara sākuma ir mainījusies, nemainīga ir palikusi dalīšanās ar Krievijas propagandu un dezinformāciju.
2024. gadā Šlesers izplatīja dezinformācijas video par korupcijas skandālu Hmeļnickas apgabalā Ukrainā, pievienojot tekstu: “Kur Ukrainā nonāk Latvijas saziedotā nauda?”
Šis ir populārs Krievijas propagandas refrēns – Rietumu palīdzību Ukrainā vienkārši nozog. Pie tā paša stāsta pieder meli par Zelenska bagātību, villām vairākās pasaules vietās, vai Zelenska sievas tēriņiem.
Arī 2026. gadā Šlesers dalījās ar propagandistes video, kurā apgalvots, ka “Kijiva ieņem trešo vietu Eiropā pēc Bentley pārdošanas.” Re:Check rakstīja, ka tā nav taisnība.
Šī publikācija ir daļa no materiālu sērijas, kurā “Re:Baltica” pirms oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām izvērtē politiķu paveikto un viņu darbu saskaņu ar solījumiem; vērtē izteikumu patiesumu, kā arī atgādina par nostāju – un tās maiņām – Latvijas nākotnei būtiskākajos jautājumos. Šo darbu Re:Baltica apmaksā no atbalstītāju ziedojumiem. #velesanas2026
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!
Autori: Kristaps Ūgainis, Sanita Jemberga
Ilustrācija, tehniskais atbalsts, sociālie mediji: Ieva Strazdiņa
