Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Facebook kāds dziednieks apgalvo, ka vēja turbīnu zemo frekvenču skaņa izraisot dažādas slimības, tajā skaitā vēzi. Viņš to pamato ar tā sauktās vibrāciju medicīnas principiem. Tie paredz, ka noteiktas frekvences it kā rada dažādas kaites. Ne “vibrāciju medicīna”, ne biedēšana, ka vēja turbīnu skaņa izraisa slimības, nav zinātniski pamatota.
Ierakstā minēts:
“Amerikāņu ārsts Ričards Gerbers (Richard Gerber, 1954.–2007.) 25 gadus ir pētījis vibrāciju medicīnu, alternatīvo medicīnu, dziedniecību un ir ieguvis doktora grādu šajā jomā. (..) Attiecīgi plānotie vēja ģeneratori ir jaudīgi zemo vibrāciju ģeneratori, ap 40 Hz, kuri izjauc vesela cilvēka vibrāciju frekvences, pakļaujot tās zemo vibrāciju ietekmei. Kā jau ir pierādīts, dzīvojot šādās zemās frekvencēs, rodas nopietnas sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji, u.c. slimības.”
Ierakstā minētas arī citas kaites. Facebook ar ierakstu dalījušies vairāk nekā 800 lietotāju.
Vai turbīnu vibrācijas izraisa smagas slimības un nāvi?
Strādājošas vēja turbīnas rada zemas frekvences skaņu, tajā skaitā infraskaņu, kuru cilvēki parasti nedzird. Par šīs skaņas ietekmi uz veselību ir veikti dažādi pētījumi, piemēram, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, Somijā un citur. Tajos nav secināts, ka turbīnu radītā skaņa rada Facebook ierakstā minētās slimības vai nāvi. Piemēram, 2023. gadā Sidnejas Universitātes un citu mācību iestāžu zinātnieki publicēja pētījumu, kurā cilvēkus trīs diennaktis pakļāva infraskaņai, tādējādi imitējot vēja turbīnu ietekmi. Viņi secināja, ka tā neizraisa nekādus veselības traucējumus. Pie līdzīga secinājuma 2021. gadā nonāca arī Nīderlandes pētnieki, kuri analizēja 69 akadēmiskas publikācijas.
Vai vēja turbīnas vainojamas pie galvassāpēm un slikta miega?
Ieraksta autors turpina:
“Cilvēki parasti sūdzas par galvassāpēm, reiboņiem, troksni ausīs, lielu nogurumu, nervozitāti, sliktu miegu, depresiju.”
Aptaujas liecina, ka neliels skaits ap vēja turbīnām dzīvojošo ir sūdzējušies par Facebook ierakstā minētajiem simptomiem. Kā cēloni viņi parasti min vēja turbīnu dzirdamo un nedzirdamo skaņu. Vairāki pētnieku kolektīvi lēš, ka simptomiem varētu būt psiholoģiski iemesli.
Vienā pētījumā Oklendas Universitātes zinātnieki sadalīja 52 cilvēkus divās grupās. Vienai grupai piedāvāja tādu informāciju, kas vedina uz domām par infraskaņas radītiem simptomiem, bet otriem – tādu, kas šādas bažas nerada. Tad abas grupas pakļāva reālai infraskaņai un placebo jeb fiktīvai infraskaņai. Pētnieki secināja, ka par simptomiem sūdzējās tā cilvēku grupa, kura pirms tam saņēma negatīvo informāciju. Turklāt viņi to darīja neatkarīgi no tā, vai “dzirdējuši” īsto infraskaņu vai placebo.
Citā 2021. gada gada pētījumā somu zinātnieki aptaujāja cilvēkus apgabalos, kur iedzīvotāji visbiežāk sūdzējušies par infraskaņas it kā radītājām veselības problēmām. Aptuveni 5 % respondentu ziņoja par simptomiem. To vidū biežāk bija cilvēki, kurus kaitināja vēja turbīnu skaņa un gaismas, kuriem jau iepriekš bija kāda hroniska kaite un tie, kas uzskatīja, ka viņus pirms vēja parka būvēšanas nepietiekami informēja.
Savukārt Sidnejas Universitātes pētnieki 2013. gadā novēroja, ka Austrālijā 90 % sūdzību par veselības problēmām saņemtas pēc 2009. gada, kad vietējie vējā parku pretinieki sākuši runāt par turbīnu iespējamo ietekmi uz veselību. Pirmie vēja parki Austrālijā sāka darboties 80. gadu beigās un vairums ir uzcelti pirms 2009. gada. Pētnieki arī norāda, ka tolaik dažos Austrālijas štatos nebija saņemta neviena sūdzība par vēja turbīnām, arī Rietumaustrālijā, kur bija otrs lielākais vēja parku skaits valstī. Esot maz ticams, ka turbīnas vienā štatā rada simptomus, bet otrā – ne.
Kas ir “vibrāciju medicīna”?
Tā sauktā vibrāciju medicīna ir ezotēriska alternatīva ārstēšanas metode, kuras darbības principiem nav zinātnisku pierādījumu. “Vibrāciju medicīnu” mēdz saukt arī par enerģiju medicīnu. Tās atbalstītāji lēš, ka ķermenim esot noteiktas enerģijas un elektromagnētiskie lauki, kurus jānotur līdzsvarā. To var izdarīt ar vibrācijām, no, piemēram, dabas, kristāliem, elektroniskām ierīcēm, citiem cilvēkiem vai pat augstākiem spēkiem. Savukārt citas vibrācijas varot izjaukt enerģijas līdzsvaru un izraisīt dažādas kaites.
Vibrāciju medicīnas saknes meklējamas pagājušā gadsimta 20. gados ASV. Tolaik ārsts vārdā Alberts Ābrams apgalvoja, ka viņa ierīces spēj cilvēkos noteikt vārgas enerģijas un vibrācijas, kā arī tās koriģēt. Par spīti tam, ka Ābrams nespēja zinātniski pierādīt savu ierīču efektivitāti, viņš, tās pārdodot, kļuva par miljonāru. Ierakstā minētais ārsts Ričards Gerbers vibrāciju medicīnai pievērsās 80. gados un piešķīra tai garīgu aspektu – vibrācijas it kā ietekmē ne tikai bioloģiski procesi, bet arī cilvēka gars un dvēsele.
Secinājums: “Vibrāciju medicīnas” principi nav zinātniski pamatoti, un tās efektivitāte nav pierādīta. Vēja turbīnu radītā skaņa neizraisa nāvi vai slimības, piemēram, vēzi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
