Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Facebook populārs kļuvis ieraksts par kādu ASV Kongresā prezentētu pētījumu, kas it kā pierāda bērnu vakcīnu negatīvo ietekmi uz veselību. Vairāki akadēmiķi norāda, ka pētījumam ir būtiski trūkumi. Pētījums pabeigts pirms vairākiem gadiem, taču autoru darba devējs – veselības organizācija Henry Ford Health (HFH) – to izlēma nepublicēt, jo pētījums neesot atbildis viņu kvalitātes standartiem.
Vēsturiski infekciju slimības bija galvenais mazuļu un bērnu nāves cēlonis, un vakcinācijas programmu ieviešana to novērsa. Pēdējo 100 gadu laikā vairums šo infekciju ir iegrožotas vai pilnībā izskaustas, pateicoties vakcīnām. Sociālajos medijos par vakcīnām regulāri maldina par Krievijas kara noziegumu slavināšanu sodītais dezinformators Aivis Vasiļevskis. Septembra vidū viņš rakstīja par kādu strīdīgu pētījumu:
“Tagad viņš nācis klajā un iepazīstinājis pasauli ar kādu krietnu laiku slēptu pētījumu, kas tika veikts vēl pirms kovidlas 10 gadu garumā. Un tas ir lielākais ASV vēsturē veiktais vakcinētu/nevakcinētu bērnu veselības salīdzinājums, 10 gadu periodā, izmantojot medicīnas ierakstus par viņiem. To veica Henrija Forda institūts.”
Ierakstā minēto pētījumu ASV Kongresa pārstāvju palātas iekšzemes drošības apakškomitejas sēdē nesen prezentēja republikāņu senators Rons Džonsons un advokāts Ārons Siri. Advokāts sēdē minēja, ka ideju šim pētījumam HFH zinātniekiem 2017. gadā devusi Informed Consent Action Network. Tā ir pretvakcinācijas grupa, kuru Siri iepriekš ir pārstāvējis tiesā.
2020. gadā pētījuma autori Siri nosūtīja manuskriptu. Savukārt HFH izlēma to nepublicēt, jo pētījums neesot bijis pietiekami kvalitatīvs. Taču pēc Siri teiktā, viens no autoriem neesot vēlējies publicēt pētījumu, lai “ārsti nejustos neērti”, bet cits baidījies zaudēt darbu. Neviens no pētījuma autoriem nav publiski apstiprinājis Siri pausto.
Kas pētījumā atklāts?
Pētījumā autori salīdzināja potētus un nepotētus bērnus, kuri bija reģistrēti Henry Ford Health veselības sistēmā. HFH ir organizācija, kurai pieder virkne medicīnas iestāžu Mičiganas štatā ASV. Pētnieki aplūkoja HFH sistēmā pieejamo informāciju, piemēram, ārstu vizīšu skaitu, diagnozes, medicīniskās procedūras, rēķinus.
Kopumā informāciju ievāca par vairāk nekā 18 tūkstošiem bērnu, kas dzimuši no 2000. līdz 2016. gadam. Gandrīz divi tūkstoši bērnu nebija vakcinēti, bet 16,5 tūkstoši bija saņēmuši vismaz vienu poti. Ievāktā informācija bija par periodu no bērna dzimšanas līdz brīdim, kad viņš pameta HFH sistēmu vai 2018. gadam (atkarībā no tā, kas bija pirmais).
Pētnieki secināja, ka vakcinētiem bērniem 2,5 reizes biežāk bijusi kāda hroniska kaite, piemēram, astma, ekzēma, intelektuālās attīstības vai runas traucējumi, alerģija vai kāda autoimūna slimība. Pētījumā neatrada saikni starp vakcinēšanos un autismu, vēzi, diabētu, kustību traucējumiem, alerģiju pret pārtiku un krampju lēkmēm. Pētījuma autori secinājumos raksta, ka “noteiktiem jutīgiem bērniem vakcinācija var palielināt hronisku veselības problēmu risku”. Taču autori arī piebilst, ka viņu pētījums nepierāda cēloņsakarību starp potēm un pētījumā minētajām slimībām.
Pētījumam ir būtiski trūkumi
Pētījums publiski pieejams tikai dažas dienas, bet par tā trūkumiem rakstījuši vairāki zinātnieki. Piemēram, Pensilvānijas Universitātes bioloģiskās statistikas departamenta direktors Džefrijs Moriss. Viņš sociālajā medijā X uzskaita vairākas problēmas.
Pirmkārt, bērnu grupas savā starpā ir slikti salīdzināmas. Viens no iemesliem ir tas, ka nevakcinēto bērnu skaits ir salīdzinoši neliels, bet perfektā scenārijā salīdzināmo grupu izmērs būtu līdzīgs. Tāpat nevakcinētie bērni HFH sistēmā pavadīja vidēji 15 mēnešus, bet vakcinētie divreiz ilgāku laiku (vidēji 32 mēnešus). Tātad par vakcinētajiem bērniem informāciju ievāca gandrīz divreiz ilgāk. Atšķiras arī dzimumu, rases un citu faktoru sadalījums starp grupām. Piemēram, vakcinēto grupā bērni trīsreiz biežāk dzimuši pāragri un viņiem četrreiz biežāk dzemdību laikā bijušas elpošanas grūtības. Pētījuma autori ņēmuši vērā atšķirības starp grupām un tādēļ centušies atsevišķi salīdzināt arī savstarpēji līdzīgas apakšgrupas. Taču Moriss lēš, ka šajā gadījumā datu koriģēšana daudz nepalīdz, jo atšķirība starp grupām ir pārāk liela.
Otrkārt, iespējams, ir bijuši citi faktori, kas ietekmēja hronisko problēmu biežumu. Kā norāda paši pētījuma autori, viņiem nebija informācijas par bērnu dzīves apstākļiem, piemēram, ģimenes ienākumiem, uzturu, apkārtējās vides piesārņojumu.
Treškārt, vakcinēto grupa esot pārāk plaša – tajā ir bērni, kas saņēma vienu vakcīnu, un tādi, kam bijušas vairāk nekā 30.
Ceturtkārt, vecāki, kas nevakcinē bērnus, kopumā retāk viņus ved pie ārsta un biežāk izvēlas alternatīvo medicīnu. Tas var ietekmēt pētījuma rezultātus. Piemēram, pētījuma autori konstatēja, ka vakcinētie bērni biežāk slimo ar ausu infekcijām. Iespējams, šajā gadījumā atšķiras nevis slimošanas biežums, bet tas, cik bieži slimību oficiāli diagnosticējis ārsts. Tāpat biežāka ārsta apmeklēšana dod mediķim iespēju pamanīt, vai bērnam ir kāda kaite.
Piektkārt, pētījumā nav ņemts vērā, ka gadu gaitā ASV ir mainījies bērnu vakcinācijas kalendārs. Piemēram, hepatīta A vakcīnu visiem bērniem iesaka tikai no 2006. gada.
Šos trūkumus sarakstē ar Washington Post zinātnes žurnālisti Lorenu Vēberi norādījis arī kāds Henry Ford Health pārstāvis. Vēbere pārstāsta personīgu saraksti ar vārdā neminētu cilvēku, un organizācija nav oficiāli publicējusi ziņu par šā pētījuma trūkumiem. Organizācijas pārstāvis trūkumus min kā iemeslu, kādēļ organizācija izlēma nepublicēt pētījumu.
Tā kā šis pētījums nav publicēts akadēmiskā žurnālā, tas nav izturējis tā saukto zinātnisko recenzēšanu (angliski peer-review). Tas ir process, kurā redakcija uzaicina manuskriptu vērtēt neatkarīgus jomas ekspertus. Viņi pārbauda pētījuma dizainu, izmantotās metodes, statistisko analīzi, rezultātu interpretāciju un citus aspektus. Ja pārskats neatbilst recenzentu standartiem, to nepublicē. Recenzēšana var ilgt vairākus mēnešus. Dažkārt recenzenti pieprasa, lai pētnieki izdara papildu eksperimentus.
Secinājums: Aprakstītā pētījuma secinājumus liek apšaubīt būtiski trūkumi tā metodoloģijā. Pētījums tika pabeigts pirms vairākiem gadiem, taču autoru darba devējs – veselības organizācija Henry Ford Health – to izlēma nepublicēt, jo pētījums neesot atbildis viņu kvalitātes standartiem.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
