Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Šovasar Latvijā vairākās lielās fermās konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tādēļ lemts nogalināt vairāk nekā 23 tūkstošus cūku. Sociālajos medijos izskanējuši maldi, ka ĀCM ir Eiropas Savienības afēra, lai iznīcinātu Latvijas lopkopību. Nav pierādījumu, ka slimību kāds ievazājis apzināti. Visticamāk, Latvijā Āfrikas cūku mēri pirms vairāk nekā desmit gadiem no Baltkrievijas ienesa inficētas mežacūkas.
Vairākos Facebook ierakstos publicēts identisks teksts:
“EIROPAS SAVIENĪBA – CŪKU MĒRA AVOTS? (..) Domāju, ka jautājumi par Āfrikas cūku mēra izcelsmi te ir lieki… Un arī par to, kas ir patiesā labuma guvējs no šīs afēras…”
Līdzīgi pieņēmumi pausti arī ziņu komentāros.
Avots: Ekrānuzņēmumi no Facebook.
Apgalvojumiem par ES afēru nav nekāda pamata. ĀCM Latvija pēdējos gados plosās lielā mežacūku skaita dēļ.
Valstī pieaugot mežacūku skaitam, palielinās ĀCM gadījumu skaits arī cūku fermās, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants. Kad mēra dēļ cūku skaits sarūk, samazinās arī gadījumu skaits. “Visur, kur konstatēta saslimšana mājas cūkām, samērā netālu vīruss atrasts arī mežā,” telefonsarunā Re:Check stāsta Seržants. 2021. gadā Latvijā atkal sāka pieaugt mežacūku skaits, līdz ar to savvaļā biežākās kļuva arī ĀCM infekcijas. Seržants norāda, ka joprojām turpinās ĀCM vilnis, kurš sākās 2021. gadā. Šogad Latvijā konstatētas 1008 ar ĀCM slimas meža cūkas.
Kā Āfrikas cūku mēris nonāca Latvijā?
ĀCM Eiropā parādījās 1957. gadā. Pirmo gadījumu atklāja Portugālē. Par slimības izcelsmes avotu uzskata lidmašīnas, kuru pārtikas atkritumus tolaik baroja Lisabonas cūkām. Iespējams, kādu dienu ēdiena atlikumi atbrauca no kādas augsta riska valsts. Slimība no Portugāles aizceļoja uz Spāniju, Franciju un tālāk uz citām valstīm. Tā turpināja izplatīties līdz 1995. gadam, kad to beidzot izdevās iegrožot.
Tagadējā ES teritorijā ĀCM atgriezās 2014. gadā, kad to konstatēja Polijā, Lietuvā un Latvijā. Visticamāk, slimība te nonāca no Baltkrievijas, kas to savukārt bija “saņēmusi” no Krievijas. Eksperti tolaik secināja, ka aizsākums bija bīstama vīrusa celma plosīšanās Gruzijā, kur to, visticamāk, ieveda ar kuģiem no Āfrikas. Tas notika neilgi pirms Krievijas 2008. gada iebrukuma Gruzijā. Karadarbības dēļ, visticamāk, netika nodrošināti pietiekami bioloģiskās drošības pasākumi Gruzijas fermās.
Sociālajos medijos arī izskan aizdomu pilni jautājumi, kāpēc slimība izplatās tikai Austrumeiropā. Tā nav. Kā minēts, pirmais uzliesmojums pirms vairāk nekā 60 gadiem bija Eiropas dienvidos. Pērn un šogad slimība konstatēta arī, piemēram, Vācijā, kur izkauti vairāki tūkstoši cūku. Vācijā tāpat kā Latvijā slimības izplatību ietekmē lielais mežacūku skaits. Neielaist slimību vieglāk ir valstīm, kas ir ģeogrāfiski izolētākas nekā citas, liela nozīme ir arī bioloģiskās drošības pasākumu ievērošanai.
Secinājums: Nav pierādījumu, ka ES vai kāds cits Latvijā apzināti ievazāja Āfrikas cūku mēri. Visticamāk, 2014. gadā Latvijā slimība ar meža cūkām, visticamāk, atceļoja no Baltkrievijas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
