Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Uzreiz pēc tam, kad Krakovas centrā tika nošauti seši cilvēki, Polijas iekšlietu ministrs paziņoja, ka šāvējs bija galēji labējs “ultranacionālists”, un to trīs dienas vēlāk vismaz daļēji apstiprina arī Polijas Tieslietu ministrijas sniegtā informācija. Savukārt drīz pēc tam labējo ideoloģiju atbalstītāji Latvijā un citur steidza viņam piedēvēt kreisus uzskatus.
Drīz pēc notikušā Polijas iestādes informēja, ka šāvējs ir Polijas pilsonis. Atsevišķos medijos ziņots, ka uzbrucēja vārds ir Mihals Oksiņskis, taču tas nav oficiāli apstiprināts. Uzbrucējs ar automātisku šaujamieroci nogalināja sešus cilvēkus un savainoja 16. Policijas apšaudē viņu smagi ievainoja, un vēlāk viņš slimnīcā nomira. Izmeklēšanā atklāja, ka šāvējs bija nogalinājis arī savu tēvu, māti un māsu. Gan uzbrucējam, gan viņa tēvam bijusi ieroča nēsāšanas atļauja, viņa īpašumā atrasti vairāki šaujamieroči.
Par galēji labējiem uzskatiem šaušanas dienā – 7. novembrī – sāka runāt Polijas iekšlietu ministrs Marcins Kerviņskis, kurš pārstāv centriski labējo partiju Pilsoniskā koalīcija. Viņš norādīja, ka uzbrucējs “aizrāvies ar galēji labējām idejām” un bijis “ultranacionālists”. Taču nākamajā dienā gan viņš, gan citi valdības pārstāvji atzina, ka nav pietiekamas informācijas, lai to apgalvotu.
Labējie šāvēju sauc par kreiso ekstrēmistu
Nākamajās dienās Polijas labējie sāka apgalvot pretējo – šāvējs esot bijis galēji kreisās ideoloģijas pārstāvis. Tas nonāca arī līdz līdzīgi domājošajiem Latvijā. Partijas Austošā saule valdes loceklis Andris Velps platformā X 8. novembrī rakstīja:
“Polijas šāvējs, terorists bija varavīksnes karoga plivinātājs un aktīvists – viens no viņējiem.”
Tikmēr dezinformators Mārtiņš Krusts uzbrucēju 8. novembrī sauca par “galēji kreiso ekstrēmistu”. Patlaban šiem apgalvojumiem nav nekāda pamata.
Viens no argumentiem par uzbrucēja politiskajiem uzskatiem ir veca fotogrāfija, kurā it kā Oksiņskis tur rokās praida karogu.
Šo attēlu platformā X pārpublicēja arī bijušais Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Viņš piebilda: “Labējie nekrāso nagus un neplātās ar šādiem karogiem savās Facebook bildēs!”
Cits arguments ir piecus gadus veca Facebook fotogrāfija ar Oksiņski. Kāds komentētājs rakstīja, ka fotogrāfija ir sarkanā komunisma gaismā. Oksiņskis ar smejošu “smaidiņu” atbildēja: “Vēstījums no zemapziņas.”
Oksiņska Facebook profils vairs nav pieejams. Līdz ar to nav iespējas pārliecināties, vai fotogrāfijas ir īstas un kāds bija to konteksts.
Lai gan Krusts uzbrucēju sauc par galēji kreiso ekstrēmistu, viņš arī apgalvo, ka šāvējs atbalstījis valdību jeb, kā to sauc labējā opozīcija, “13. decembra koalīciju”:
“Poļu terorists bijis k13g aktīvists, tā ir koalīcija, kura nesen īstenoja valsts apvērsumu, liecina foto pierādījumi.”
To pašu stāsta arī vairāki ārzemju propagandisti. Viņi kā pierādījumu publicē fotogrāfiju, kurā Oksiņskis it kā ir kopā ar “13. decembra koalīcijas aktīvistiem”.
“13. decembra koalīcijas” priekšgalā ir Donalds Tusks no centriski labējās partijas Pilsoniskā koalīcija. Šī valdība sāka darbu 2023. gadā, bet fotogrāfija ir no 2021. gada. Tā uzņemta Sventokšiskas vojevodistes skolēnu zināšanu konkursā Starahovicē. Oksiņskis tajā ieguva piekto vietu. Pasākumā bija ieradies Starahovices apriņķa vadītāja vietnieks Darjušs Dabrovskis no Polijas Tautas partijas. Polijas Tautas partija ir viena no “13. decembra koalīcijas” partijām. Taču nav nekāda pamata saukt pārējos attēlā redzamos cilvēkus, tajā skaitā Oksiņski, par koalīcijas aktīvistiem.
Polijā un citās valstīs populārs ir arī ar mākslīgo intelektu rediģēts attēls, kurā Oksiņskis spiež roku iekšlietu ministram Kerviņskim.
Tieslietu ministrija norāda uz labējo ekstrēmismu
10. novembrī tieslietu ministrs Valdemārs Žureks paziņoja, ka “pastāv ļoti spēcīgs labējā ekstrēmisma motīvs”. Šāvējs esot apmeklējis ar norvēģu neonacistu Andersu Breivīku saistītas mājaslapas. Breivīks pirms 15 gadiem slaktiņā nogalināja 77 cilvēkus, galvenokārt pusaudžus. Šāvēja istabā bijis arī Gedsdena karogs, uz kura ir čūska un teksts “Nekāp man virsū!”. Tā izcelsme meklējama Amerikas revolūcijā 18. gadsimtā, bet mūsdienās to izmanto libertārieši un citi labēji noskaņoti cilvēki. Karogs bija plaši redzams, kad ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji pirms gandrīz sešiem gadiem ieņēma ASV Kapitoliju. Arī šāvēja darba vietā esot atrasti simboli, kas “varētu attiekties uz labējo ekstrēmismu”.
Pieslēgusies arī Krievijas propaganda
Šaušanu Krakovā savtīgiem mērķiem izmanto arī prokremliski propagandisti. Daži melo, ka Oksiņskis ir karojis Ukrainā, bet citi – ka viņš bija ukrainis. Oksiņskis nav dienējis armijā. Tāpat bez pierādījumiem izskanējis, ka apšaudi slepeni rīkoja Ukraina, Polijas valdība un Eiropas Savienība.
Polijā izplatīja arī vēsti, ka policija nav laikus ieradusies. Piemēram, parlamenta deputāte Katažina Čočara no labējās populistu partijas Likums un taisnība platformā X maldināja, ka policiju nācās gaidīt veselu stundu. Taču Valsts policijas priekšnieks apgalvo, ka policija ar šāvieniem uzbrucēju centās apturēt jau trīs minūtes pēc pirmā ārkārtas izsaukuma jeb aptuveni četras minūtes pēc pirmajiem šāvieniem. Vēlāk Čočara ierakstu izdzēsa un stāstīja, ka esot izteikusies neskaidri – visa situācija, nevis policijas ierašanās aizņēmusi stundu.
Tikmēr partijas līderis Jaroslavs Kačiņskis stāstīja, ka notikumā vietā bijuši tikai pāris policisti. Viņš atsaucās uz Polijas telekanāla Republika galvenā redaktora Tomaša Sakeviča tiešraidi uzreiz pēc šāvēja apturēšanas. Sakevičs tajā teica, ka apkārt neesot neviena policista, jo saistībā ar konstitucionālās tiesas krīzi milzumliels skaits aizsūtīts uz Varšavu. Kā minēts, tā nebija taisnība – turklāt viens policists bija redzams pat Sakevičam aiz muguras viņa tiešraides laikā. Mazpolijas vojevodistes gubernators Krištofs Klenčars norāda, ka kopumā todien uz notikuma vietu nosūtīja 30 policijas ekipāžas un iesaistīti bija 1146 policisti.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.