Divu Igaunijas parlamenta deputāti apšaubīja Krievijas iesaisti sabotāžas operācijās. To paķēra Krievijas valsts kontrolētie mediji, iekšpolitiskus komentārus pārvēršot par Kremļa propagandas izejmateriālu.
Pēc centiniem aizdedzināt Igaunijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumu Threod Systems Igaunijas Drošības policija (KAPO) norādīja, ka aiz operācijas stāv Krievijas militārās izlūkošanas dienests GRU. Saistībā ar notikušo tika aizturēti astoņi Latvijas valstspiederīgie.
Divi Igaunijas parlamenta deputāti – bezpartejiskais Varro Voglaids un Helle-Monika Helme no Konservatīvās tautas partijas jeb EKRE – to publiski apstrīdēja. Voglaids norādīja, ka, visticamāk, uzbrukumu organizējuši Igaunijas izlūkdienesti, savukārt Helme to raksturoja kā iespējamu vietējo informācijas operāciju.
Krievijas valsts mediji viņu izteikumus pastiprināja, pasniedzot tos kā pierādījumu tam, ka pat Igaunijas parlamentārieši uzskata, ka viņu pašu drošības dienesti inscenē uzbrukumus, lai vainotu Krieviju. Šis gadījums parāda, kā ārvalstu ietekmes tīkli var pārvērst iekšpolitiskus izteikumus par propagandas resursu.
Saskaņā ar KAPO informāciju operāciju pasūtīja Krievijas militārās izlūkošanas dienests GRU. Uzbrucēji, kā ziņots, ieradās no Latvijas, savukārt Latvijas iestāžu sniegtā informācija un uzņēmuma apsardzes komandas sagatavotība palīdzēja uzbrukumu novērst. Krievija savu atbildību noliedza.
Voglaids, kurš iepriekš bija EKRE frakcijā, publiski apšaubīja, vai Krievijas izlūkdienesti atkārtoti veiktu šādas neveiksmīgas operācijas. Viņaprāt, ticamāks skaidrojums esot Igaunijas izlūkdienestu operācija ar mērķi sēt bailes no Krievijas. “Tāpat kā es neticu, ka tā bija vainīga Milrem ražotnes dedzināšanas mēģinājumā vai Lēnemetsa automašīnas logu izsišanā. […] Pirmkārt, ja Krievijas specdienesti patiešām vēlētos sēt bailes mūsu sabiedrībā, tie nemēģinātu atkal un atkal īstenot ārkārtīgi neveiklas sīkoperācijas, kas visas izgāžas un padara Krievijas specdienestus par apsmiekla objektu,” viņš rakstīja Facebook.
Helme izteicās līdzīgi – uzbrukuma mēģinājums šķietot pārāk amatierisks Krievijas izlūkdienestiem. Viņa pauda, ka tā bijusi daļa no vietējas informācijas operācijas. Rezultātā viņu radītais naratīvs apmainīja vietām uzbrucēju un upuri: Krievija neuzbrūk Igaunijai; Igaunijas iestādes inscenē uzbrukumus, lai attēlotu Krieviju kā draudu.
Krievijas propagandā Igaunijas politiķi kā uzticami avoti
Izteikumi ātri izplatījās krievvalodīgajos sociālajos medijos un valsts kontrolētajos medijos. Voglaida teikto sociālajos tīklos atstāstīja arī kādreiz Igaunijā pazīstamais prokremliskais politiskais aktīvists Andrejs Zarenkovs, kurš saskaņā ar Facebook datiem tagad darbojas Krievijā. Viņa ieraksts izplatījās zibens ātrumā. Tā šo paziņojumu pārņēma Krievijas propagandas mediji. Rakstus par Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu deputātu izteikumiem līdz šim publicējuši aptuveni desmit Krievijas izdevumi.
Igaunijas Delfi konstatētie piemēri:
- Krievijas propagandists Aleksejs Stefanovs izplatīja apgalvojumu, ka sprādzienus Igaunijā organizējuši Igaunijas drošības dienesti, uzsverot, ka apsūdzība nāk no Igaunijas parlamentārieša, nevis no Krievijas avotiem.
- Sputnik ziņoja par Vooglaida pieņēmumu, ka uzbrukums Threod bijis Igaunijas, nevis Krievijas izlūkdienestu operācija.
- RIA Novosti šos izteikumus pasniedza kā apsūdzību, ka Igaunijas drošības dienesti apzināti kurina bailes no Krievijas.
Vēstījums balstās uz šķietamo kompetences trūkumu
Galvenais arguments bija, ka Krievijas izlūkdienesti neorganizētu amatieriskas operācijas, kas atkārtoti cieš neveiksmi. Tomēr šāda argumentācija ignorē to, kas dokumentēts par daudziem citiem ar Krieviju saistītiem sabotāžas gadījumiem visā Eiropā.
Krievijas izlūkdienesti ir vervējuši vietējos iedzīvotājus ar sociālo mediju un citu tiešsaistes kanālu starpniecību vandālisma aktiem, dedzināšanai un līdzīgiem uzbrukumiem. Vervētie bieži ir nepieredzējuši un nepietiekami apmācīti. Organizētājiem tas nozīmē mazākas izmaksas un lielākas iespējas noliegt atbildību. Vienlaikus, savervējot cilvēkus bez pieredzes, pieaug iespēja, ka operācija neizdosies.
Turklāt arguments, ka operācijas nav veiksmīgas, ir nepamatots. Piemēram, dedzināšana Igaunijas aizsardzības uzņēmumā Milrem radīja zaudējumus simtiem tūkstošu eiro apmērā.
“Es tikai uzdodu jautājumus”
Voglaids apšaubīja Krievijas iesaisti arī agrākos uzbrukumos, tostarp bijušā iekšlietu ministra Lauri Lēnemetsa automašīnas bojāšanā. Taču šajā lietā jau ir pieņemti notiesājoši spriedumi. Saskaņā ar tiesas konstatēto apsūdzētais Alans Hantsoms bija izveidojis kontaktus ar personām, kas darbojās GRU interesēs, un pēc tā norādījumiem piedalījās uzbrukumu sagatavošanā pret īpašumu. Hantsoms un vairāki citi savu vainu atzina.
Atbildot uz Igaunijas Delfi jautājumiem, Voglaids apgalvoja, ka nav izteicis kategoriskas apsūdzības. “Es neesmu izteicis apgalvojumus, bet gan uzdevis jautājumus,” pamatoja Vooglaids, lielā mērā atkārtojot savā ierakstā paustos vērtējumus.
Līdzīgi sabotāžas akti ir notikuši arī citur Eiropā, tāpēc Igaunija šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Daudzie gadījumi apliecina, ka Krievijas militārās izlūkošanas dienests GRU pasūta uzbrukumus vietējiem iedzīvotājiem ar sociālo tīklu starpniecību. Šiem cilvēkiem bieži nav pieredzes sabotāžas aktu organizēšanā, tāpēc ne vienmēr tie izdodas.
Vervētāji piedāvā izvēles iespējas, un tā sauktie vienreizējie aģenti paši izvēlas uzdevumu, kas viņiem ir pa spēkam. Parasti tas ir vandalisma akts vai dedzināšana. GRU piedāvātajā “ēdienkartē” ir arī nopietnāki nodarījumi. Taču vandalismu izvēlas galvenokārt “vienreizējie aģenti”, jo, piemēram, cilvēku nogalināšana vidusmēra cilvēkam ir pārāk krass solis.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.