Re:Baltica

Krakovas šāvēja politiskie uzskati nav līdz galam skaidri

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Pēc 7. novembra apšaudes Krakovas centrā labējo ideoloģiju atbalstītāji Latvijā un citur steidza viņam piedēvēt kreisus uzskatus. Tam nav pamata. Polijas Tieslietu ministrija ir paziņojusi, ka “pastāv ļoti spēcīgs labējā ekstrēmisma pavediens”, taču izmeklēšana vēl turpinās.

Uzbrucējs ar automātisku šaujamieroci nogalināja sešus cilvēkus un savainoja 16. Policijas apšaudē viņu smagi ievainoja, un vēlāk viņš slimnīcā nomira. Izmeklēšanā atklāja, ka šāvējs bija nogalinājis arī savu tēvu, māti un māsu. Gan uzbrucējam, gan viņa tēvam bijusi ieroča nēsāšanas atļauja, viņa īpašumā atrasti vairāki šaujamieroči. Polijas iestādes informēja, ka šāvējs bija Polijas pilsonis. Medijos ziņots, ka uzbrucēja vārds ir Mihals Oksiņskis, taču tas nav oficiāli apstiprināts. 

Par galēji labējiem uzskatiem šaušanas dienā sāka runāt Polijas iekšlietu ministrs Marcins Kerviņskis, kurš pārstāv centriski labējo partiju Pilsoniskā koalīcija. Viņš norādīja, ka uzbrucējs “aizrāvies ar galēji labējām idejām” un bijis “ultranacionālists”. Taču nākamajā dienā gan viņš, gan citi valdības pārstāvji atzina, ka nav pietiekamas informācijas, lai to apgalvotu. 

Nākamajās dienās Polijas labējie sāka apgalvot pretējo – šāvējs esot bijis galēji kreisās ideoloģijas pārstāvis. Viņiem piebalsoja arī cilvēki Latvijā. Piemēram,  dezinformators Mārtiņš Krusts uzbrucēju 8. novembrī vairākos Facebook ierakstos sauca par “galēji kreiso ekstrēmistu” un “galēji-kreiso šāvēju”.

Šim apgalvojumam nebija pamata ne toreiz, ne tagad nav nekāda pamata. 

Platformā X Krusts stāsta, ka Oksiņska “kreiso ekstrēmismu” pierādot veca fotogrāfija, kurā it kā viņš tur rokās praida karogu.

Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.

Oksiņska Facebook profils vairs nav pieejams. Līdz ar to nav iespējas pārliecināties, vai fotogrāfija ir īsta un kāds bija tās konteksts.  

10. novembrī tieslietu ministrs Valdemārs Žureks paziņoja, ka “pastāv ļoti spēcīgs labējā ekstrēmisma motīvs”. Šāvējs esot apmeklējis ar norvēģu neonacistu Andersu Breivīku saistītas mājaslapas. Breivīks pirms 15 gadiem slaktiņā nogalināja 77 cilvēkus, galvenokārt pusaudžus. Šāvēja istabā bijis arī Gedsdena karogs, uz kura ir čūska un teksts “Nekāp man virsū!”. Tā izcelsme meklējama Amerikas revolūcijā 18. gadsimtā, bet mūsdienās to izmanto libertārieši un citi labēji noskaņoti cilvēki. Karogs bija plaši redzams, kad ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji pirms gandrīz sešiem gadiem ieņēma ASV Kapitoliju. Arī šāvēja darba vietā esot atrasti simboli, kas “varētu attiekties uz labējo ekstrēmismu”.

Lai gan Krusts uzbrucēju sauc par galēji kreiso ekstrēmistu, viņš arī apgalvo, ka šāvējs atbalstījis valdību jeb, kā to sauc labējā opozīcija, “13. decembra koalīciju”:

“Poļu terorists bijis k13g aktīvists, tā ir koalīcija, kura nesen īstenoja valsts apvērsumu, liecina foto pierādījumi.”

Krusts nesniedz “foto pierādījumus”. Taču vairāki vairāki ārzemju propagandisti kā pierādījumu publicējuši fotogrāfiju, kurā Oksiņskis it kā ir kopā ar “13. decembra koalīcijas aktīvistiem”.

Avots: Ekrānuzņēmums no X.

“13. decembra koalīcijas” priekšgalā ir Donalds Tusks no centriski labējās partijas Pilsoniskā koalīcija. Šī valdība sāka darbu 2023. gadā, bet fotogrāfija ir no 2021. gada. Tā uzņemta Sventokšiskas vojevodistes skolēnu zināšanu konkursā Starahovicē. Oksiņskis tajā ieguva piekto vietu. Pasākumā bija ieradies Starahovices apriņķa vadītāja vietnieks Darjušs Dabrovskis no Polijas Tautas partijas. Polijas Tautas partija ir viena no “13. decembra koalīcijas” partijām. Taču nav nekāda pamata saukt pārējos attēlā redzamos cilvēkus, tajā skaitā Oksiņski, par koalīcijas aktīvistiem. Polijā un citās valstīs populārs ir arī ar mākslīgo intelektu rediģēts attēls, kurā Oksiņskis spiež roku iekšlietu ministram Kerviņskim.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.

Exit mobile version