Publiskajā telpā raisījušās diskusijas par iekšējās un ārējās drošības finansējuma mērķiem Andra Kulberga (AS) jaunās valdības deklarācijā . Skaidrojam, ko nozīmē dokumentā norādītā finansējuma formula un vai tā atspoguļo kādas izmaiņas nākotnes plānos.
Valdības deklarācijas sadaļā par valsts drošības stiprināšanu rakstīts, ka Latvijai jāstiprina militārās spējas, “aizsardzībā ieguldot 5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP)”. Tas sakrīt ar iepriekšējo valdību un Kulberga publiski pausto – aizsardzībai novirzīt ne mazāk kā 5 % no IKP. Šā gada budžeta tai plānoti 4,91 % no IKP.
Vienlaikus tālāk deklarācijā – sadaļā par iekšējo drošību – ir 23. punkts: “Valdība rūpējas par stabilu finansējumu iekšējai drošībai, paredzot formulu no IKP (3,5%+1,5%).” Tas neatspoguļo esošo situāciju, jo iekšējās drošības finansējums pašlaik ir gandrīz 2 % no IKP.
Re:Check vērsās pēc skaidrojuma premjerministra Kulberga birojā. Premjera stratēģiskās komunikācijas padomniece Alise Podniece rakstiski skaidroja, ka deklarācijā minētā formula “3,5 %+1,5 %” ir atsauce uz NATO 2025. gada Hāgas samitā pieņemto vienošanos. Saskaņā ar to dalībvalstis apņemas līdz 2035. gadam atvēlēt vismaz 3,5 % no IKP tiešiem aizsardzības izdevumiem un 1,5 % no IKP – aizsardzības spēju un noturības atbalstīšanai, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, kiberdrošībai un inovāciju veicināšanai. Šo uzdevumu īstenošanā piedalās arī iekšlietu nozares institūcijas.
ASV prezidents Donalds Tramps jau ilgstoši prasa NATO dalībvalstīm palielināt to aizsardzības budžetus līdz 5 % no IKP. Daudzas to nevar vai negrib. Hāgas samitā pieņemtā vienošanās ļauj sasniegt šo mērķi, daļu ieguldot jomās, kas nav tieši saistītas ar aizsardzību. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektors Toms Rostoks Re:Check telefoniski skaidroja, ka “tas ir kompromiss starp Trampa prasību (5 %) un Eiropas nostāju”: “Mūsu Rietumvalstu partneri nevarēja tos 5 % ielikt, jo viņi to nevar sasniegt un nesasniegs, un tur ir laika ietvars, kurā viņi mēģina to darīt.”
Taču atšķirībā no vairākām citām valstīm Latvija ārējai un iekšējai drošībai jau pašlaik kopā velta vairāk – aptuveni 7% no IKP.
Rostoks norādīja, ka deklarācijas formulējums ir neveikls un kļūdains. No aizsardzības nozares viedokļa var uzdot jautājumu, vai valsts aizsardzības un iekšējās drošības finansējums kopā būs 5 %. Savukārt no iekšlietu nozares – kā iekšējā drošība ir saistīta ar aizsardzības finansējumu.
Re:Check premjera padomniecei Podniecei jautāja, kāpēc formula “3,5+1,5 %” minēta saistībā ar iekšējo drošību, ja iekšlietu nozarei jau pašlaik ir atvēlēti aptuveni 2 % no IKP, un vai tas nozīmē būtiskas pārbīdes vai samazinājumus vienā vai otrā jomā. Podniece pretrunas pēc būtības neizskaidroja un atbildē norādīja: “Valdības mērķis ir nodrošināt stabilu un prognozējamu finansējumu iekšējai drošībai, vienlaikus stiprinot valsts kopējās aizsardzības un noturības spējas. Konkrēti finansējuma apjomi un iespējamās izmaiņas tiks noteiktas valsts budžeta sagatavošanas procesā.”
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
