APGALVOJUMS
Parlamenta vēlēšanu aktivitātes rādītājs Latvijā ir “diezgan labs”, salīdzinot ar Eiropu.
SECINĀJUMS
Drīzāk nav taisnība. Pat ja rēķina tikai Latvijā dzīvojošo vēlētāju aktivitāti, tā ir viena no zemākajām ES valstu vidū.
Partijas Jaunā Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics LTV raidījumā “Šodienas jautājums” stāstīja, ka Latvijā vēlēšanu aktivitāte, “ja skatāmies Eiropas rādītājos, ir diezgan labs rādītājs”. Taču pat tad, ja neņem vērā izteikti zemo līdzdalību diasporā, šajās vēlēšanās aktivitāte ir zemāka nekā vairumā Eiropas valstu.
Raidījuma vadītājs Jurēvicam jautāja, vai JV jūt arī savu atbildību tajā, ka vēlētāju aktivitāte ir tik zema. Deputāts atbildēja piekrītoši, bet piebilda:
“Ja mēs objektīvi vērtējam šos datus, vairāk nekā 50 % pilsoņu izlēma izmantot savu balsi, atdot to vēlēšanās. Tas, ja mēs skatāmies Eiropas rādītājos, tas ir diezgan labs rādītājs.”
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem šogad Saiemas vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija 51,79 %. Jurēvics Re:Check skaidroja, ka daudzās Eiropas valstīs nav tādas sistēmas kā Latvijā, kur aktivitāti diasporā rēķina no visiem tur dzīvojošajiem balsstiesīgajiem. Tā ir taisnība. Vairākās valstīs, piemēram, Lietuvā aktivitāti rēķina tikai no tiem pilsoņiem, kas iepriekš speciāli reģistrējušies vēlēšanām. Tāpēc Re:Check datu salīdzināšanā ārvalstīs reģistrēto Latvijas pilsoņu aktivitāti neņēma vērā. Kā aprēķinājis Providus (šeit), ja ārvalstu vēlētājus neskaita, šogad līdzdalība Saeimas vēlēšanās Latvijā bija 57,7 % .
Taču arī šis skaitlis – 57,7 % – ir viens no zemākajiem, ja to salīdzina ar vēlētāju aktivitāti citās Eiropas Savienības valstīs. Datu salīdzināšanai Re:Check izmantoja ASV nevaldības organizācijas “Starptautiskais vēlēšanu sistēmu fonds” apkopotos datus (šeit) par aktivitāti pēdējās parlamenta vēlēšanās katrā valstī. Tie rāda, ka zemāks apmeklējums par Latvijas 57,7 % bijis tikai piecās valstīs: Šveicē (46,7 %), Rumānijā (48,5 %), Bulgārijā (50,8 %), Lietuvā (2024. gada parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā 52,2 %) un Grieķijā (53,7 %). Vēl vienā – Portugālē – aktivitāte bijusi tāda pati kā Latvijā. Taču vairumā no 27 dalībvalstīm aktivitāte bijusi stipri virs 60 %. Ziemeļvalstīs, Polijā, Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Nīderlandē un vēl vairākās valstīs tā pārsniegusi 70 % vai pat 80 %. Tātad nav pamata teikt, ka Latvijai ir labs rādītājs, salīdzinot ar Eiropu.
Jurēvics Re:Check sacīja, ka korektāk būtu teikt – Latvijā rādītājs ir vidēji kā Eiropā un piebilda: “Es nesaku, ka tas ir labs, bet tas nav traģisks.” Pēc viņa vārdiem, slikts rādītājs būtu tad, ja uz vēlēšanām būtu devusies mazāk nekā puse.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.