APGALVOJUMS
Latvijā par slepkavību soda ar septiņiem gadiem cietumā, bet par valsts nodevību – ar 20 gadiem.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Latvijā šogad par slepkavību piespriesti vidēji 16 gadi cietumā, bet par noziegumiem pret valsti – aptuveni četri gadi.
Kādā populārā video divi blogeri sarunājas ar uz Baltkrieviju aizbēgošo partijas Stabilitātei! līderi un bijušo Saeimas deputātu Alekseju Rosļikovu. Viņi spriež, ka pilsoņi Latvijai ir tukša vieta un kā pierādījumu min, ka valstī par slepkavību cilvēkiem piespriež līdz septiņu gadu cietumsodu, bet par valsts nodevību – 20. Tā nav taisnība.
Video Instagram noskatījušies vairāk nekā 240 tūkstoši cilvēku. Tajā viens no blogeriem saka:
“Bļāviens, par slepkavību pie mums dod cik – līdz septiņiem gadiem?”
Rosļikovs smejas un piekrīt. Blogeris turpina:
“Bet par, tā teikt, valsts nodevību – divdesmit gadus. Es par to aizdomājos, un man patiesībā viss nostājās savās vietās. (..) Kāpēc par slepkavību dod tikai, nu, septiņus gadus salīdzinājumā ar divdesmit? Tāpēc, ka kāds no tautas ir nogalinājis kādu citu no tautas.”
Tā nav taisnība. Krimināllikuma 116. pants paredz, ka par citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu jeb slepkavību var piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 20 gadiem vai mūža ieslodzījumu. Savukārt par slepkavību pastiprinošos apstākļos, piemēram, ja nogalināts nepilngadīgais, slepkavība izdarīta ar sevišķu cietsirdību, mantkārīgā nolūkā vai grupā, sods ir no 10 līdz 20 gadiem vai mūža ieslodzījums.
Tiesu administrācijas Re:Check sniegtie dati rāda, ka šogad par slepkavību notiesāta 21 persona un piespriesti vidēji 16,35 gadi cietumā. Pērn sodītas 26 personas un vidēji tām piespriesti 15,98 gadi cietumā, bet 2024. gadā 31 personai soda ilgums bijis vidēji 19,74 gadi. Šogad īsākais piespriestais cietumsods sods bija pieci gadi, bet ilgākais – 54 gadi. Tāpēc apgalvojums, ka par slepkavību Latvijā piespriež cietumsodu līdz septiņiem gadiem, nav patiess.
Nav arī taisnība, ka par valsts nodevību sods ir 20 gadi cietumā. Krimināllikuma X nodaļa apkopo dažādus nodarījumus pret valsti un attiecīgos sodus, kuri atšķiras. Piemēram, pret Latvijas Republiku vērsta darbība paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, par publisku aicinājumu vērsties pret Latviju – līdz pieciem gadiem, bet par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā – no viena līdz desmit gadiem. Savukārt par sankciju pārkāpšanu pamatsastāvā var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, bet smagākos gadījumos – līdz astoņiem, desmit vai 12 gadiem. Par spiegošanas organizēšanu un noziedzīgas organizācijas vadīšanu, paredzēts visbargākais sods – attiecīgi no astoņiem līdz 20 gadiem cietumā un mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no desmit līdz 20 gadiem.
Tiesu administrācijas sniegtajos datos redzams, ka šogad 14 notiesātajiem pēc Krimināllikuma X nodaļas vidējais piespriestais brīvības atņemšanas soda laiks bija 4,15 gadi. Pērn trīs notiesātajiem brīvības atņemšanas sods netika piespriests, bet 2024. gadā četriem notiesātajiem vidējais soda laiks bija 7,38 gadi. Tātad nav taisnība, ka par valsts nodevību piešķir 20 gadus cietumā.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.